Grāmatu pirāti godīgiem lasītājiem atņem lasāmvielu

Nopērkot grāmatu tās ierastajā veidolā, nav nekas neparasts vai pat krimināls to iedot izlasīt arī draugiem, kolēģiem, radiem, tāpat pārdot kādā no lietoto grāmatu vietnēm. Tā var darīt arī ar e-grāmatu, bet – tad vajadzēs to komplektā piedāvāt ar visu elektronisko lasāmierīci.

Pircējs apņemas nepavairot

Izdevniecības "Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Pērkot e-grāmatu, pircējs apliecina, ka viņš to nepavairos un nepārsūtīs citiem, kas būtībā nozīmē nelikumīgu pavairošanu jeb zagšanu. Pircējs, viņa ģimenes locekļi un draugi šo e-grāmatu var lasīt pircēja datorā, viņa viedtālrunī vai e-grāmatu lasītājā. Taču to nedrīkst pavairot!”

Arī e-grāmatas izveidošanā ir ieguldīts darbs. "Zvaigzne ABC" autoriem maksā procentus no pārdotajām grāmatām, arī par pārdotajām elektroniskajām versijām. Ja e-grāmatas zog, autori un izdevniecības cieš zaudējumus, cieš arī valsts, kas nesaņem nodokļus. Ja visi grāmatas iegādātos legāli, izdevniecības varētu palielināt tirāžas un samazināt cenas.

Izdevniecība cīnās ar e-pirātiem

Izplatītāks e-zagšanas veids ir skenēšana, kaut ļoti darbietilpīga – drukāto grāmatu noskenē lappusi pēc lappuses un ievieto internetā. Ar to joprojām nodarbojas portāls egramatas.com, agrāk tam bija citi nosaukumi. Pēc visa spriežot, šo vietni radījuši un uztur Latvijas iedzīvotāji, bet saukti tiesas priekšā viņi tā arī nav.

“Mēs ar grāmatu elektronisko zagšanu cīnāmies jau daudzus gadus. "Zvaigzne ABC" ir panākusi kriminālprocesa ierosināšanu, diemžēl izmeklēšana virzās lēni,” saka Kilbloka.

Policija ir saņēmusi iesniegumus arī no vairākiem autoriem, piemēram, no ārsta Igora Kudrjavceva, no rakstnieces Māras Svīres, kura pārstāv arī savu mirušo vīru, rakstnieku Vladimiru Kaijaku, par viņu grāmatu zādzībām.

“Mums ir līgumi ar šiem autoriem, ir pierādījumi par e-grāmatu nelegālu izplatīšanu,” turpina Kilbloka. “Mēs algojam juristus, kuri cīnās ar grāmatu elektronisko zagšanu. Daudzas grāmatas minētajā vietnē vairs nevar izlasīt, jo uz serveriem ir bloķēta pieeja tām. Arī mūsu informācijas tehnoloģiju speciālisti strādā pie šiem jautājumiem. Mūsu izdevniecība iegulda resursus un spēkus, lai pārtrauktu grāmatu elektronisko zagšanu lielos apmēros. Ceram, ka policija atradīs šos cilvēkus un grāmatu elektroniskā zagšana izbeigsies, pirātiskās vietnes veidotāji agrāk vai vēlāk tiks sodīti.”

Līdz sešiem gadiem cietumā

Kas draud par grāmatu un citu autordarbu nelegālu izplatīšanu jeb zagšanu? Sodi ir gana bargi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pants paredz, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu fiziskām personām uzliek naudas sodu līdz 700 eiro, juridiskām personām – līdz 7100 eiro, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.

Arī Krimināllikumā ir paredzēta atbildība, taču tikai tad, ja ir nodarīts būtisks kaitējums vai autortiesību pārkāpšana izdarīta lielā apmērā.

Krimināllikuma 148. pantā teikts, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai naudas sodu.

Ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar nebrīvi līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai to izdarījusi organizēta grupa, vai par piespiešanu ar vardarbību, draudiem vai šantāžu atteikties no autorības, vai par līdzautorības uzspiešanu, ja tā izdarīta ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, soda ar cietumsodu līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Grūti pierādīt zaudējumus

Kas ir būtisks kaitējums un liels apmērs? No likuma Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību izriet, ka būtisks kaitējums ir, ja zaudējums nav bijis mazāks par piecu minimālo mēnešalgu kopsummu nozieguma laikā un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses; ja bez papildinājuma par citām interesēm – vismaz desmit minimālo algu apmērs.

Par lielu apmēru uzskata vismaz 50 nozieguma laikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (pašlaik – 22 500 eiro). Priekšmetu vērtību nosaka atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nozieguma izdarīšanas laikā.

Ja no noliktavas nozagtas, piemēram, simts drukātās grāmatas, var viegli aprēķināt zaudējumus. Ja zog e-grāmatas, grūti noteikt zaudējuma summu.

“Mēs zinām to cilvēku vārdus, kuri pirkuši e-grāmatas un pēc tam tās nelikumīgi pārsūtījuši tālāk. To, cik daudziem tās nelikumīgi pārsūtītas, var noskaidrot policija,” saka Kilbloka.

Lai pierādītu zaudējumu apmēru, jāiegulda lielas pūles, un vairākos gadījumos izdevniecībai tas ir izdevies. “Mēs veicām auditu un auditora slēdzienu iesniedzām policijā. Tika ierosināts kriminālprocess. Cīņā pret pirātismu iesaistījusies arī Latvijas Rakstnieku savienība, kopā ar tās priekšsēdētāju Arno Jundzi gājām uz Ekonomikas policiju un skaidrojām, ka autori cieš zaudējumus,” stāsta Kilbloka.

Google princips: māksla pieder tautai

“Diemžēl arī mūsu grāmatas zog elektroniskā veidā,” atzīst akciju sabiedrības "Latvijas Mediji" izdevniecības vadītāja Evija Veide. “Ik pa laikam ieskatos portālā egramatas.com un atrodu tur mūsu izdevumus. Lai cīnītos ar e-zagšanu, jāalgo jurists, tas prasa naudu.”

Veide redz divus veidus, kā apkarot e-zagšanu. Pirmkārt, Latvijas Mediju e-grāmatas var legāli nopirkt. Otrkārt, arī Latvijas Mediju izdotās grāmatas varēs legāli lasīt e-grāmatu bibliotēkā https://3td.lv. “Patlaban slēdzam līgumus ar autoriem, lai viņi saņemtu atlīdzību par e-grāmatu lietošanu,” saka Veide.

“Jau gadiem ilgi daži cilvēki sabiedrībā veido nepareizu izpratni par autortiesībām, deklarējot, ka autortiesības ir novecojušas un traucē brīvu informācijas apmaiņu,” stāsta Jāņa Rozes apgāda izpilddirektore un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Nostāju par brīvu informācijas apmaiņu bez autortiesībām atbalsta interneta giganti, piemēram, "Google" – gluži kā Ļeņins, kas deklarēja, ka māksla pieder tautai. Tikai šie milži paši ar reklāmām pelna milzīgas summas, kamēr izdevējiem, sevišķi mazā valstī, tādas iespējas nav.

Tiesāties par dārgu

“Arī "Jāņa Rozes" apgāda grāmatas zog elektroniski, ievietojot vietnē egramatas.com. Šī vietne periodiski maina nosaukumu. Skaidrojam cilvēkiem, ka saturs maksā naudu. Līdz tiesu darbiem vēl neesam nonākuši, jo tam vajadzīgi lieli resursi,” turpina Punka.

Viņa stāsta, ka Autortiesību likums tiks mainīts, jo jāievieš Eiropas Savienības direktīvas Par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un Par raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām.

Otrās direktīvas mērķis ir TV un radio raidījumu saturu padarīt pieejamu citās Eiropas valstīs, jo patlaban, piemēram, Vācijā vai Nīderlandē dzīvojošie latvieši autortiesību un blakustiesību dēļ nevar skatīties Latvijas Televīziju. Gada laikā likuma jauno redakciju darba grupa iesniegs Ministru kabinetā.

Tirāžas ap 1000 eksemplāru

Cik cilvēku Latvijā lasa grāmatas latviešu valodā. Pēc "Eurostat" pētījumiem, mums lasītāju īpatsvars ir 57% no iedzīvotāju skaita, vairāk nekā vidēji Eiropā.

“Pēc pēdējo gadu datiem, vidējā daiļliteratūras grāmatas tirāža Latvijā ir ap 1000 eksemplāru, dzejas grāmatai – no 300 līdz 500 eksemplāriem,” saka Renāte Punka. Jo mazāka tirāža, jo lielāka pašizmaksa. Un ne katra grāmata, lai cik laba un vērtīga tā būtu, nes peļņu.

“Pasaulē izpētīts, ka no desmit izdotajām grāmatām viena dod pietiekamu peļņu, vēl trīs atmaksājas. Atlikušās sešas rada zaudējumus, kas izdevējiem jāsedz no kopējiem ieņēmumiem. Tātad pelnošās grāmatas pabaro pārējās, kuras savukārt nodrošina lielāku piedāvājuma daudzveidību,” turpina Punka.

Lai izdotu vērtīgas grāmatas, izdevēji raksta projektus un piesaista dažādus fondus, taču tas neatrisina nozares problēmas. Arī rakstošie autori nav nekādi bagātnieki. Tāpēc neapzagsim izdevniecības un autorus, lasīsim e-grāmatas legālā veidā – tāda iespēja ir.

Cik maksā

Kādas ir e-grāmatu cenas, salīdzinot ar drukātajām? Piemēram, "Zvaigzne ABC" Aleksandra Grīna vēsturisko romānu "Dvēseļu putenis" cietos vākos tirgo par 16,99 eiro, e-grāmatu – par 11,99 eiro. Māras Svīres "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" e-formātā maksā 6,49 eiro, bet februārī bija izdevīgāk pirkt drukāto cietos vākos akcijā par sešiem eiro (parastā cena 8,99 eiro).

Izdevniecība "Latvijas Mediji" e-formātā tirgo grāmatas, kas izdotas 2018. gadā vai senāk. Andras Manfeldes "Mājās pārnāca basa" drukātā veidā maksā 10,20 eiro, e-formātā – sešus eiro. Brigitas Ektermanes "Latviešu zīmju spēks" drukātā veidā maksā 13,60 eiro, e-formātā – astoņus eiro. Ieskatam "Latvijas Mediju" mājaslapā katru e-grāmatu var šķirstīt bez maksas un izlasīt pirmās septiņpadsmit lappuses.

"Jāņa Rozes" apgādā Paulu Koelju romāns "Hipijs" drukātā veidā maksā 11,95 eiro, e-formātā – 8,50 eiro. Umberto Eko šedevrs "Rozes vārds" (jaunais, autora pārstrādātais un labotais izdevums) drukātā veidā maksā 17,45 eiro, e-formātā – 14,50 eiro.

E-grāmatas labprāt pērk ārzemēs dzīvojošie latvieši. Ir arī legāla iespēja daļu e-grāmatu izlasīt bez maksas e-grāmatu bibliotēkā https://3td.lv. Tajā patlaban ievietots vairāk nekā 300 e-grāmatu, lielāko daļu izdevusi "Zvaigzne ABC".

“Par šo grāmatu lietošanu autoram un izdevniecībai samaksā valsts. To, kādas grāmatas ievietot bezmaksas lasīšanai, izvēlas Kultūras informācijas sistēmu centrs,” stāsta Kilbloka. Ja gribat jaunu grāmatu lasīt elektroniskā veidā, būs mazliet jāpagaida. “Grāmatas e-bibliotēkā ievieto gada laikā pēc izdošanas,” informē Kilbloka. Kad ir beidzies termiņš līgumam ar autoru, grāmatu no e-bibliotēkas izņem.

Zināšanai

E-grāmatas bez maksas var lasīt e-grāmatu bibliotēkā https://3td.lv. Jums jābūt reģistrētam kā lasītājam kādā no pašvaldības bibliotēkām un jāievada bibliotēkas piešķirtais publiskā kataloga lietotājvārds un parole. Ja lietotājvārda un paroles nav, sazinieties ar savu bibliotēku, un jums uz vietas to piešķirs. E-grāmata jāizlasa divu nedēļu laikā, pēc tam to vēl vienu reizi varēsiet saņemt atkārtoti. Vienlaikus var lasīt divas grāmatas, mēneša laikā – sešas.

Autortiesības par zibatmiņu

Mēs maksājam autoriem arī, kad pērkam zibatmiņu vai tukšu disku, tos sauc par tukšajiem materiālajiem nesējiem. Kas zina, varbūt jūs tur iekopēsiet kādu filmu vai ierakstīsiet mūziku.

Tāpēc 2005. gadā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 321 Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izpilddirektores vietniece Anita Sosnovska informē, ka atbilstoši šiem noteikumiem par katru pārdoto zibatmiņu tirgotājs AKKA/LAA pārskaita četrus procentus no cenas, par katru CD vai DVD disku – sešus procentus, par katru pārdoto datoru – 2,85 eiro neatkarīgi no cenas.

Arī tad, ja zibatmiņā atrodas tikai ceļojumu fotogrāfijas un paša rakstītie teksti, tik un tā tiek samaksāta atlīdzība autortiesību īpašniekiem. “Latvijā uz grāmatu autoriem maksa par tukšajiem nesējiem neattiecas, to saņem tikai muzikālo darbu un kinofilmu autori,” papildina Kilbloka.

Jāmaksā atlīdzība 70 gadus pēc nāves

Autortiesību likums nosaka, ka autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves; ja darbam ir vairāki autori, tad 70 gadus pēc pēdējā autora nāves.

Piemēram, filmas autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors un filmai sarakstītās mūzikas autors. Izdevniecības slēdz līgumus ar pašmāju autoriem, ārzemju autorus pārstāv aģentūras.

Līgumu par autordarba izmantošanu parasti slēdz uz noteiktu laiku, piemēram, uz pieciem gadiem. “Kad līguma termiņš ir beidzies, mēs šo grāmatu vairs nedrīkstam tirgot ne drukātā, ne e-veidā. Tuvojoties termiņa beigām, drukātās grāmatas izdevniecības pārdod par pazeminātām cenām,” skaidro Vija Kilbloka.

Ja autors miris, izdevniecība, kura vēlas izdot kādu viņa grāmatu, meklē mantiniekus, kuri var arī aizliegt izdošanu, turklāt bez jebkādiem paskaidrojumiem. Piemēram, izdevēji ar nepacietību gaidīja 2011. gada 13. janvāri, kad pagāja 70 gadi kopš slavenā īru rakstnieka un dzejnieka Džeimsa Džoisa (1882–1941) nāves, lai varētu izdot romānu Uliss un citus darbus.

Viņa mantinieks, mazdēls Stīvens Džeimss Džoiss nevēlējās sazināties ar izdevējiem; ja kādam izdevās viņu sameklēt, mantinieks atteica. Nu un tad, ka romāns Uliss ir pasaules kultūras daļa? Mantinieks negrib, ka to izdod, un punkts.