Kā pēc robežas slēgšanas dzīvo Valkā/Valgā? Cilvēkiem liedz šņabi un suši, bet strādāt atļauj bez 14 dienu pašizolācijas
Robežkontroles ieviešana un pārvietošanās ierobežošana dvīņupilsētā Valkā/Valgā vietējiem radījusi milzu neērtības, kuru risināšanā abu pilsētu mēri aicinājuši iesaistīties gan Latvijas, gan Igaunijas prezidentus. Viņiem tagad būšot jālemj par Latvijas-Igaunijas valsts robežu pārbīdīšanu.
Abu pilsētu dzīve ir tik cieši savirpinājusies vienā murskulī, ka to praktiski nav iespējams atmudžināt nevienam. Lūk, tikai daži piemēri:
* apavu un foto darbnīcas ir tikai Valgā;
* savukārt autoservisi tikai Valkā;
* daudzi latvieši īrē dzīvokli Valgā, bet strādā Valkā, vai arī otrādi. Tas pats attiecas arī uz igauņiem, kaut gan mazākā mērā;
* arī ģimenes dzīvo dažādās valstīs, piemēram, vecāki vienā, bet bērni otrā valstī.
Tagad robežas slēgšana cilvēkiem radījušas lielas neērtības. Vietējiem ne tikai jāizlūdzas atļauja, lai viesotos robežas otrā pusē, bet uz robežas pat jāparakstās, ka viņi ievēros epidemioloģisko piesardzību, respektīvi – dosies divu nedēļu pašizolācijā, kā tas tagad piedienas visiem, kuri atgriežas no ārzemēm. Valcēniešiem, lai arī paraksts uz dokumenta jāuzliek, situācija ir citādāka, Jauns.lv uzzināja Valkas novada domē. Cilvēkiem, kuri strādā, iespējams, pat blakuspagalmā 14 dienu pašizolācija nav jāievēro, bet “piesardzīgiem” gan jābūt.
Valkas novada pašvaldība šajās dienās strādā gluži kā dispečerdienests, kas Igaunijas robežsardzei sagatavo sarakstus ar to cilvēku vārdiem, kuriem jādodas uz Valgu. Tos saņemot, robežas otrā galā igauņu robežsardze vērtē, kuru laist un kuri nē pāri robežai. Un ne tu jāsaka, ka šajā ziņā rīkojumi un noteikumi mainās nevis pa dienām, bet stundām, un tā ir īsta laimes loterija – tiks cilvēks pāri robežai vai nē?
Abu pilsētu mēri vērsušies pie savu valstu prezidentiem ar aicinājumu risināt šo “savdabīgo” situāciju viņiem labvēlīgi, piemēram, robežpārejas punktus ierīkojot nevis pilsētas vidū, bet gan pie tās robežas, tā izveidojot savdabīgu “anklāvu”. Tomēr risinājumu Covid-19 krīzes laikā nespēs rast. Šis ierosinājums kalpos uz priekšdienām, ja atkal izveidosies līdzīga situācija kā šobrīd.
Cilvēki Valkas/Valgas robežu grib šķērsot ne tikai darba vai “sadalītās” ģimenes dēļ, bet arī gluži sadzīvisku motīvu vadīti. Pilsētā jau klīst gluži vai anekdotiski stāsti - piemēram, kāda valcēniete pieprasījusi robežas šķērsošanas atļauju tādēļ, lai Valgas kafejnīcā iepirktu suši, kurus Latvijas pusē neviens neprotot gatavot. Kāds cits bēdubrālis gribēja iekļūt Valgā, lai no turienes lombarda izpirktu ieķīlāto televizoru. Bet ir arī pavisam racionāli iemesli. Ja vēl pavisam nesen igauņi uz Latviju devās alkotūrismā, tad tagad maršruts pavērsies otrā virzienā. Latvieši mēģina nokļūt Igaunijā, lai tās bodēs nopirktu igauņu ražoto 75 grādus stipro šņabi, kas tagad ļoti noderot nevis iekšu, bet gan roku dezinfekcijai.
Savukārt Igaunijas policija trenkā latviešus, kuri paslepus pamanās ielavīties viņu zemē. Pirms nedēļas Igaunijas policija Valgā aizturēja četrus cilvēkus, kas no Latvijas puses pārgājuši abu valstu robežu caur privātmāju pagalmiem, nevis paredzētajiem robežas šķērsošanas punktiem. Kā norādīja Igaunijas Policijas un robežapsardzes departamenta Dienvidu prefektūra, šo informāciju policija saņēmusi no Valgas iedzīvotājiem. Aizturētajiem piemēroja 40 eiro lielu naudassodu un lika parakstīties, ka viņiem turpmākās divas nedēļas jāpaliek mājās – pašizolācijā.
Valkas mērs Vents Armands Krauklis LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atklājis: “Ik dienas ap 500 valcēniešu dodas darba vai citās gaitās otrpus valsts robežas. Nosacījumi robežas šķērsošanai mainās gan no Igaunijas, gan Latvijas puses. Līdz ar to, katru dienu novada domē vēršas cilvēki, kuri agrāk varējuši šķērsot robežu, bet tagad nevar. Abas pilsētas ir tik cieši integrējušās, ka robežas atjaunošana ir kā “ieciršana ar cirvi”. Ļoti daudzi pakalpojumi ir tikai vai nu vienā, vai otrā pusē”.
Tikai ar “pamatotu iemeslu”
Pašlaik atļauju šķērsot Valkas-Valgas ir iespējams tikai cilvēkiem, “kuriem ir pamatots iemesls”. Par pamatotu iemeslu tiek uzskatīts darbs, ģimene vai dzīvesvieta Igaunijā, turklāt iedzīvotājiem ir jābūt iekļautiem Valkas novada pašvaldības sagatavotā personu sarakstā.
Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis Jauns.lv pastāstīja: “Cilvēkiem darba vai ģimenes dēļ tiek piešķirtas atļaujas šķērsot robežu. Pašvaldība sastāda sarakstus un tad tos aizsūta Igaunijas robežsardzei, kas tos 24 stundu laika pēc saviem kritērijiem izvērtē: kam atļaut, kam nē šķērsot robežu. Ir cilvēki, kas iekļūst Igaunijā, un ir kas nē.
Tikko bija gadījums, kad viens mūsējais no rīta iekļuva Igaunijā uz darbu, bet vakarā viņu neielaida atpakaļ. Kāds cits atkal stāsta, ka pirmdienās viņu uz darbu nelaiž, bet no otrdienas līdz piektdienai nav problēmu. Tie kritēriji ir grūti izprotami.
Uz robežas liek parakstīties, ka robežas šķērsotājs ievēros visus epidemioloģiskos pasākumus, bet mums ar igauņiem ir noruna, ka tiem, kuri dodas uz darbu, neprasīs 14 dienu pašizolācijas apliecinājumu, Jo patiesībā jau šis cilvēks, nekur tālāk par savu pilsētu apkārt nestaigāt.
Pašlaik grūti pateikt pēc kādiem principiem igauņi vadās robežas šķērsošanas atļaujas izsniegšanā. Tad igauņu robežsargiem bija vienalga kādā formā pilsētā esošajam robežpārejas punktam izsniedz cilvēku sarakstu (starp citu, robežu var šķērsot tikai vienā no diviem pilsētā esošajiem pārejas punktiem, kam attiecīgais pilsonis ir “piestiprināts”) – PDF vai "Word" formāta, tad atkal to pieprasīja tikai "Excel" formātā, bēt vēlāk atkal vienalga PDF vai "Word" formātā
Tomēr ar igauņiem esam vienojušies, ka pāri robežām nelaidīsim cilvēkus, kuri grib aiziet uz kaimiņvalsts veikaliem, lombardiem, apskatīt tur esošos savus īpašumus, piemēram, dārziņus. Nākam gan pretī atsevišķos gadījumos, kad piemēram valcēnietim auto ir reģistrēts Igaunijā un tā tehniskā apskate jāiziet kaimiņvalstī”.
