ZZS pieprasa valdībai izvērtēt amatpersonu pārkāpumus Indriķa Muižnieka lietā

Valdība 26. martā attālinātajā ārkārtas sēdē bez diskusijām apstiprināja Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā.

Rīkojumā norādīts, ka Muižnieks 2015.gada 4.augustā uz pirmo četru gadu termiņu tika apstiprināts rektora amatā, kura termiņš ir beidzies, līdz ar to nepieciešams apstiprināt viņu par universitātes rektoru uz otro termiņu, jo aizvadītā gada jūnijā "universitātes Satversmes sapulce ievēlējusi viņu par universitātes rektoru".

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Valdība 2019.gada augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja šo statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Savukārt šī gada 10.februārī tiesa apmierināja Muižnieka pieteikumu un atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Ministru kabineta pērnā gada 29.augusta rīkojumu, ar kuru Muižnieks netika apstiprināts LU rektora amatā.

Vienlaikus tiesa nosprieda, ka Ministru kabinetam trīs nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atkārtoti jālemj par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu.

Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars izplatījis paziņojumu, kurā aicina Ministru kabinetu veikt pārbaudi par iespējamiem Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu pārkāpumiem Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka lietā:

Par valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšanu

[1] 2020. gada 26. martā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums «Par Latvijas Universitātes rektora apstiprināšanu» (prot. Nr. 18, 1. §) (turpmāk – rīkojums). Ar šo rīkojumu par Latvijas Universitātes rektoru tika apstiprināts profesors Indriķis Muižnieks.

[2] Ministru kabinetam pieņemot šo rīkojumu, noslēdzās deviņu mēnešu laika periods tendenciozi bezmērķīgiem strīdiem par procedūrām, kad pēc būtības tika paralizēts Latvijas Universitātes darbs, vienlaikus pieļaujot bezprecedenta politisko spiedienu valsts lielākās augstskolas autonomijai. Papildus tam notika absolūti bezjēdzīga un neefektīva valsts naudas tērēšana, kurā ir acīmredzami saskatāma valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšana, apmaksājot dārgu advokātu darbu par jau iepriekš paredzamu negatīvas tiesvedības rezultātu. Diemžēl Latvijas Universitātes reputācijai nodarīto kaitējumu nav iespējams noteikt, bet tāds neapšaubāmi šai augstskolai ir ticis nodarīts. No plašsaziņas līdzekļiem izriet, ka iespējams šādas situācijas pamatā ir ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijas administrācijas, bet arī neprofesionāla un tendencioza pašas izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP), rīcība, kā arī ministres personiska nepatika pret šobrīd jau Latvijas Universitātes rektora amatā apstiprināto profesoru Indriķi Muižnieku.

[3] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. No šā panta ceturtās daļas izriet, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Savukārt no šā panta piektās daļas izriet, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Uzskatām, ka izglītības un zinātnes ministres iespējama personiska nepatika pret valsts lielākās izglītības iestādes vadītāju nav savienojama ar labu pārvaldību un spēju arī turpmāk pildīt ministra amata pienākumus, efektīvi sadarbojoties ar Latvijas Universitātes vadību.

[4] No Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 1. panta izriet, ka šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Šā likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka personas, kuras pārkāpušas šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus par rīcību ar publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem un mantu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Ja minētos noteikumus pārkāpusi koleģiāla institūcija, saucot pie atbildības šīs institūcijas locekļus, ņem vērā attiecīgā likuma noteikumus par koleģiālas institūcijas locekļu atbildību. Vienlaikus šajā pantā ir noteikti nosacījumi un procedūras valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Ministru kabineta iekārtas likuma 6. panta pirmo daļu un tiesiskuma un labas pārvaldības principus, pieprasām: 1) veikt pārbaudi par iespējamiem Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu pārkāpumiem šajā lietā un izvērtēt to atbildību; 2) nodrošināt nepamatoti iztērēto valsts finanšu līdzekļu piedziņu no vainīgajām personām. Ņemot vērā iespējamo izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šupliskas iesaisti šajā lietā, aicinām Jūs personiski nodrošinātu savas «bezkompromisa tiesiskuma» valdības augstos standartus, nešķirojot valsts amatpersonas «pēc partijām, uzvārdiem un amatiem» un izvērtējot Jūsu vadītās valdības ministres atbildību.