“Ja ir iespēja, ir jāpalīdz,” brīvprātīgais atklāj, kā realitātē notiek repatriantu nogādāšana karantīnā

Uz šo palīgā saucienu atsaucās rīdzinieks Reno. Vīrietis, cita starpā pieteicās palīdzēt uz karantīnas vietu Latvijā no Latvijas-Lietuvas robežas atgādāt vēl kādu sievieti.

Repatriantēm bija paredzēts no Lielbritānijas ielidot Viļņā naktī uz 26. martu. Pēcāk viņas līdz robežai nogādāja Lietuvas atbildīgo iestāžu speciāli organizēts transports.

Kas teorijā šķiet gana loģiski, praksē pārvēršas par absurdu

Par trīs bērnu māti, kurai kopā ar atvasēm bija jānokļūst Latvijā Reno uzzinājis portālā “Facebook”, kur paralēli pieteicies arī brīvprātīgo grupā ar domu palīdzēt repatriantiem droši atgriezties Latvijā un doties 14 dienu karantīnā.

“Ieliku pie sevis “Facebook”, ka, ja kādam ar šo vajag palīdzību, lai dod man ziņu. Cilvēki sāka ar to dalīties, kādā brīdī tas nonāca pie šīs sievietes. Tad brīvprātīgo palīdzības grupā apjautājos, kā tad šādas situācijas risināt – cilvēki dalījās ar padomiem, ieteica ko, kā pareizāk darīt,” stāsta Reno.

Sievietes iemesls doties uz Latviju bijusi mātes veselība – viņa pārcietusi infarktu un nokļuvusi slimnīcā. Vīrs, darba specifikas un ģimenes vajadzību dēļ, palicis strādāt Lielbritānijā.

“Sākumā sievietes plāns bija citādāks, nekā tas viss beigās izvērtās. Trešdienas, 25. marta naktī viņai bija paredzēts no Londonas ielidot Viļņā, pulksten 23.40. Tad bija jābūt speciālam autobusam, kurš konvoja pavadībā nogādātu viņu līdz Rīgai. Problēma bija tāda, ka īsti nebija skaidrs, kā pareizi, neapdraudot citus, nonākt karantīnai atvēlētajā dzīvesvietā. Mēģinājām risināt, konsultējāmies gan pie cilvēkiem, gan atbildīgajām iestādēm – zvanījām uz to speciālo tālruni. Beigās izrādījās, ka repatriantiem, pēc ieceļošanas Latvijā ir sešas stundas, lai viņi pašu spēkiem nonāktu mājās. Ir tiesības pārvietoties ar jebkuru sabiedrisko transportu. Tad nu man jāsaka – es īsti nesaprotu. No vienas puses mēs atkārtoti skandinām, lai tie, kuri ir bijuši ārzemēs sēž karantīnā un nebāž ārā galvu, no otras – pa sešām mājupceļa stundām var izbradāt pa visiem veikaliem, aplipināt citus. Manuprāt, šis posms nav līdz galam izdomāts,” pauž Reno.

Stundu pirms izbraukšanas uz lidostu, sievietei vēl esot Lielbritānijā, Reno uzzinājis, ka repatriantei pievienosies vēl viena latviete un tad – ka Lietuvas puse autobusu līdz pat Rīgai neorganizēs – aizvedīs tikai līdz Lietuvas-Latvijas robežai.

“Respektīvi sanāca, ka viņas aptuveni pulksten 2.00 tiek izsēdinātas uz robežas un tālāk jātiek pašām. Man ir jautājumi – tur ir kāds sabiedriskais transports tajā laikā? Nē, viņa tur nav. Cilvēki, kuri viņas ved – vai viņiem arī pēc tam jāiet karantīnā? Ko darīt, ja viņas kādu ceļa posmu izdomā mērot ar taksometra palīdzību? Taksistam jāpaļaujas, ka viņš tiks informēts par pasažieru stāvokli un arī jādodas karantīnā? Vai taksists maz ir jāinformē? Varbūt taksists viņas aizved un turpina vadāt citus, potenciāli padodot vīrusu tālāk?” vaicā Reno.

*Vēl pirms Latvijā atbildīgās iestādes nolēma organizēt repatriantiem bezmaksas transportu no lidostas līdz mājām, Reno pauda neizpratni par to, kādēļ gan līdz šim, piemēram, mikroautobusu šoferus, kuriem šobrīd ir mazāk darba, neviens nav iedomājies mēģināt piesaistīt šādu cilvēku drošu izvadāšanai.

Kā piektdienas vakarā ziņoja Jauns.lv, SIA “Rīgas satiksme” piedāvātos autobusus todien izmantojuši vien 17 no atlidojušajiem repatriantiem.

Apsvērti visi varianti

“Es apsolīju, ka vedīšu līdz pat Rīgai un man vairs nebija variantu to nedarīt. Man gan bija ideja, kā to izdarīt pavisam droši. Es gribēju braukt uz Lietuvas pusi ar divām mašīnām. Vienu pēc tam iedot viņām un pats tikt atpakaļ mājās ar otru, bez tieša kontakta ar atbraucējām. Pēc šī visa es aizdoto automobili būtu dezinficējis. Cita starpā darbojos šajā jomā un man ir pieejams nepieciešamais aprīkojums, lai to kvalitatīvi paveiktu. Beigās gan izrādījās, ka tā sieviete, kurai ir autovadītājas apliecība, četrus gadus nav braukusi un baidās to darīt. Īpaši jau naktī. Man bija jāpiekrīt, ka droši tas nebūtu, līdz ar to arī šis plāns bija jāatceļ,” turpina brīvprātīgais.

Beigās Reno izšķīries, ka pats ar savu auto atgādās sievietes uz Rīgu un izvadās pa karantīnai atvēlētajām dzīvesvietām.

Bez viņa sievietēm atliktu vien atdurties pie Lietuvas-Latvijas robežas tumsā, neziņā par savu veselības stāvokli un uztraukumā par tuvajiem.

No lidmašīnas izlaiž vien pēc četrām stundām

Beigu beigās abu latviešu atgriešanās mājās un nonākšana 14 dienu karantīnā notika šādi: pulksten 23.40 sievietes ielidoja Viļņā no Londonas, iepriekš jau bija sarunāts, ka Reno no Rīgas izbrauc aptuveni pulksten 1.00, lai pierobežā būtu pulksten 2.30 – ap to laiku, kad uz turieni autobusam no Viļņas būtu bijis jāatgādā abas repatriantes. Tad sekotu aptuveni divu stundu ceļš mājup.

“Viena no sievietēm man zvanīja īsi pirms pulksten 1.00, sakot, ka viņus joprojām nelaiž ārā no lidmašīnas, kura jau nolaidusies Viļņā. Tiek veiktas rūpīgas pārbaudes, ik pa laikam laiž ārā pa dažiem cilvēkiem. Teicu, lai zvana man, kad viņas tiek ārā un iekāpj transportā. Tas notika tikai ap pulksten 4.00 no rīta,” atklāj Reno.

Aptuveni pulksten 6.00 viņš ieradies pierobežā, kur sievietes vēl kādu laiku kārtoja papīrus gan ar Lietuvas, gan Latvijas robežsargiem. Tikai tad sievietes ar brīvprātīgo šoferi uzsākušas pēdējo mājupceļa posmu. Galamērķis sasniegts ap pulksten 8.00.

Aicina palīdzēt tautiešiem

Reno maksimāli, iespēju robežās gādā par to, lai bez vajadzības nekontaktētos ar citiem cilvēkiem, taču sarunā ar Jauns.lv atklāj, ka pilnīgā pašizolācijā neatrodas.

Viņam to neļauj nepieciešamība strādāt – kādam ir jāgādā par ģimenes iztikšanu un citu variantu neesot.

Turklāt viņa ieskatā līdzšinējais nosacījums, ka repatriantiem ir sešas stundas, lai pēc saviem ieskatiem, faktiski bez kontroles nokļūtu mājās, nozīmē, ka tādējādi tik un tā var tikt apdraudēts lielāks skaits cilvēku, kuri, pie tam, par to vēl nav informēti, nekā vienam šoferim, kurš apzinās situāciju, nogādājot cilvēkus pa tiešo uz karantīnas mitekli.

Par savu rīcību – brīvprātīgi piedāvāto palīdzību nepazīstamiem tautiešiem – Reno saka: “Es uzskatu, ka tas teiciens “kaimiņam nomira govs, sīkums, bet patīkami” – tas nav par mums latviešiem. Ja ir iespēja un zināšanas, kā palīdzēt, ir maksimāli jāpalīdz. Ļoti vienkārši.”

Aktuālā statistika par Covid-19 Latvijā:

Slimības profilakses un kontroles centrs (SPKC) aizvadītajā diennaktī (27. martā) konstatējis vēl 25 Covid-19 saslimšanas Latvijā, tādējādi kopējam inficēto skaitam pieaugot līdz 305.

Konkrētajā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, infekcija apstiprināta 25 cilvēkiem.

Latvijā kopā veikti 12748 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 305 personām. 21 pacients stacionēts, 18 pacientiem slimības gaita ir viegla, bet 3 atrodas smagā stāvoklī.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka trim personām, kuru slimības gaita ir smaga, ir pneimonija un viņi ir skābekļa atkarīgi.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā, neprecizējot ārstniecības iestādi, kurā patlaban ārstējas pacienti ar smagu slimības gaitu, pastāstīja, ka, lai arī visi trīs pacienti atrdas Intensīvās terapijas nodaļā, viņu veselības stāvoklis ir stabils.

Pacientiem tiek sniegta medicīniskā palīdzība, pastiprināti monitorējot veselības stāvokli. Divi pacienti ir ar abpusēju plaušu nespēju, un viens pacients ir vecumā virs 90 gadiem un dažādām saslimšanām.

Perevoščikovs trešdien, 25. martā, preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju.

Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, "vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos".

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.