Attālinātajā mācību procesā skolēni novērtē iespēju "nesaraustīti" pievērsties vienam mācību priekšmetam
Attālinātajā mācību procesā skolēni visvairāk novērtē iespēju pievērsties vienam mācību priekšmetam "nesaraustīti", kā arī labo saziņu ar skolotājiem, tiešsaistes diskusijā sacīja Ādažu vidusskolas direktora vietnieks Raivis Pauls.
Ādažu vidusskola veica skolēnu, skolotāju un vecāku aptaujāšanu par aizvadīto mācību nedēļu. Skolēni atklājuši, ka šāds mācību process ļauj pievērsties vienam mācību priekšmetam, to pabeigt un tikai tad uzsākt darbu pie citiem mācību priekšmetiem.
Tāpat tika norādīts, ka skolotāji ir pieejami laikos, kurus norādījuši un daļa skolēnu uzsvēruši, ka iemācījušies plānot savu laiku, tikmēr cita daļa skolēnu laika plānošanu atzīmē kā lielāko izaicinājumu.
Vēl kā izaicinājums skolēniem šķiet lielais darbu apjoms, ko direktora vietnieks solīja ņemt vērā un tas, ka skolēniem esot grūti noorientēties lielajā informācijas apjomā, tāpēc skolas vadība aicināja pedagogus samazināt uzdotā apjomu.
No pedagogu aptaujas, savukārt, izkristalizējās tas, ka pateicoties attālinātajam mācību procesam, skolotāji var apgūt jaunus digitālus rīkus un uzzina kā iet katram skolēnam. Pauls atklāja, ka ikdienā ir grūti izsekot katra skolēna progresam, bet šī mācīšanās to atvieglo. Kā trešo pozitīvo aspektu attālinātajam mācību procesam skolotāji minējuši sadarbību un atbalstu no kolēģiem.
Turpretī kā galvenos izaicinājumus skolotāji min garās darba dienas, jo vakaros norit darbs pie nākamās nedēļas mācību materiālu sagatavošanas, kā arī nereti - komunikācija ar vecākiem. Skolotāji pārdzīvo arī par milzīgo saziņas apjomu, jo jāatbild visiem - skolēniem, vecākiem un arī saviem kolēģiem.
Skolas vadība aptaujā lūdza arī desmit baļļu skalā novērtēt pirmo mācību nedēļu un vecāku kopējais rezultāts bija 7,3, savukārt skolēniem un pedagogiem - 7,1.
Skolas direktors Česlavs Batņa norādīja, ka aptauja parāda, ka skola darbu veic labi, tomēr atzina, ka ir nepieciešami uzlabojumi, lai mācību darbs veiktos labāk.
Tāpat direktora vietniece sākumskolā Anita Rubene stāstīja, ka vecāki esot sūdzējušies par interneta problēmām un viedierīču trūkumu, kā rezultātā, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), pie sešām daudzbērnu ģimenēm nonākuši planšetdatori.
Komentējot sākumskolas posmu, Rubene atzina, ka svarīga ir klašu audzinātāju saziņa ar ģimenēm. Vienlaikus viņa aicināja vecākus saglabā optimismu un savas "sāpes" un bažas uzticēt klašu audzinātājiem, lai viņi palīdz tās risināt.
Jau vēstīts, ka pirmajā attālināto mācību nedēļā IZM nav saņēmusi izmisuma pilnus zvanus no skolu direktoriem un skolotājiem, bet izmisušāki ir vecāki, šorīt Latvijas Radio atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre atzina, ka IZM saņem ziņas par problēmām attālināto mācību nodrošināšanā sākumskolēniem, tāpēc tiekot vērtēti nestandarta risinājumi, piemēram, ja izdošoties, no 6.aprīļa kādā virszemes kanālā varētu parādīties atsevišķa programma ar izglītības saturu pamatskolēniem, kas raidītu no plkst.9 līdz 15.
Vienlaikus ministre nepiedāvāja skaidru redzējumu, ko darīt vecākiem, kuriem pašiem ir jāstrādā un kuriem attālināto mācību apstākļos ir jānodrošina apmācības vairākiem saviem bērniem.
