Kāpēc protestējam pret reģionālo reformu?

Jāteic, ka arī iepriekšējā reģionālā reforma 2009. gadā, kad uz septiņu republikas nozīmes pilsētu, 26 rajonu un vairāk nekā 500 pagastu bāzes izveidoja 119 pašvaldības – pilsētas un novadus, nepagāja bez skandāliem, kas draudēja pat ar Saeimas koalīcijas iziršanu.

Arī pirms 11 gadiem protestēja uz nebēdu

Pirms 11 gadiem pie Saeimas un novados pret reformu protestēja tūkstošiem cilvēku. Pārsvarā lauku iedzīvotāji gribēja dzīvot „savā pagastā” un iebilda pret „lielo centralizāciju”, kas nomales atstās pabērna lomā. Piemēram, Baložu pilsētas iedzīvotāji nevēlējās pievienošanu Ķekavas novadam.

Bija arī neskaitāmi ierosinājumi, kas aicināja vēl vairāk „saskaldīt” toreizējā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (Tautas partija) rosinātos novadus vēl vairāk – 133 vai 124. Daļējs kompromiss tomēr tika panākts uz izveidoti Alsungas, Baltinavas, Inčukalna, Skrīveru, Priekuļu un Raunas novadi.

Neapmierināto skaits pieaug

Arī tagad reformas likumprojekta (Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma) izskatīšana otrajā lasījumā Saeimā nav rozēm kaisīta. Opozīcijas deputāti likumprojektam iesnieguši 316 priekšlikumus un četrās Saeimas plenārsēdēs izskatīti tikai mazāk par simtu. Domājams, ka ne mazāk karsti ies arī tad, kad likumprojekts nonāks galīgajā – trešajā lasījumā.

Tikmēr pozīcijas deputāti dara visu, lai likumprojektu izskatītu pēc iespējas ātrāk un protestētājus „noliktu pie vietas”. Piemēram, samazinot debašu laiku par konkrēto likumprojektu un, lai izbēgtu iespējamos nemierus nākotnē, paredzot, ka administratīvo teritoriju robežu mainīšanā vairs nevajadzētu rīkot vietējo iedzīvotāju aptauju – pietikšot vien ar valdības rīkojumu.

Tai pašā laika pēc Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Ginta Kaminska teiktā neapmierināto skaits ar ATR strauji pieaug. Ja pirms pusgada ar to bija neapmierināti ap 27% iedzīvotāju, tad tagad pēc viņa aplēsēm jau ap 60%.

Atpakaļ padomju laikos

2009. gadā likvidēja 26 padomju laikā izveidotos rajonus un uz to bāzes izveidoja 119 pašvaldības (to skaitā arī deviņas republikas nozīmes pilsētas ). Toreiz tika paziņots, ka izveidos arī otrā līmeņa  pašvaldības – apriņķus. Tomēr vairāk nekā desmit gadu laikā līdz apriņķiem tā arī neesam nonākuši, kaut gan pēc būtības tagad to funkcijas daļēji pilda Plānošanas reģioni.

„Pa lielam” jaunais administratīvais iedalījums daudz ko neatšķiras no 26 padomju laikā izveidotajiem rajoniem (izņemot Pierīgu). ATR iesākumā bija iecerēts izveidot 35 pašvaldības, nu to vietā radušās 40. Novadu skaits lielāks kļuvis tādēļ, ka mazākos novados nolemts sašķelt Pierīgu jeb kādreizējo Rīgas rajonu – būs Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Siguldas, Ulbrokas un Saulkrastu novads.

Salīdzinoši nelielas izmaiņas būs tālāk no Rīgas. Valkas rajonam atņems Smiltenes novadu, bet Preiļu rajonam – Līvānu novadu. Republikas nozīmes pilsētas statusu zaudēs Jelgava un Ventspils, kurām pievienos kādreizējos lauku rajonus, bet bijušo Liepājas rajonu pārdēvēs par Lejaskurzemes novadu. Un viss. Pēc būtības atkal varēsim izmantot padomju laika kartes, ja no tās izgriezīsim ārā Rīgas rajonu. Viens no protestētāju argumentiem, kas vairāk balstīts emocijās ir: „Negrib atpakaļ padomju laika kārtību!”

Pret ko protestējam

Kad ATR pretinieki braukāja apkārt ar traktoriem un pie Saeimas stāvēja ar nikniem plakātiem, pārsvarā izskanēja tikai skaļa neapmierinātība – mēs tā negribam un mums nepatīk kā ar mums runā ministrs Pūce! Racionāli priekšlikumi kaut kur bija pazuduši. Bet kādi tie ir?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka no ATR ieguvēji būs visi – pašvaldības būs lielākas un līdz ar to samazināsies ne tikai administratīvie izdevumi, bet arī uzlabosies pakalpojumu kvalitāte un efektīvāk varēs plānot ekonomisko attīstību. Jāteic gan, ka pagaidām pārsvarā tie ir tikai smuki saukļi. Savukārt novadi, kuri pēdējos desmit gadus aizgūtnēm veidojuši jauno pašvaldības sistēmu un cīnījušies par savu identitāti, sakās esam palikuši pie tukšas siles un neskaidras nākotnes.

Tām arī bieži vien nav iemesls ticēt „saulainajai nākotnei”, jo tāda arī tika solīta pirms 11 gadiem. Piemēram, tolaik viens no galvenajiem solījumiem bija: no pagastu centriem uz novadu centriem turpmāk vedīs noasfaltēti ceļi. To solīja arī Gudenieku pagastam, kad to lūgšus lūdza pievienoties Kuldīgas novadam. Tomēr ceļš Basi-Kuldīga kā bija tā joprojām ir ar grants segumu. Arī izglītības iestāžu reforma jeb skolu slēgšanas/neslēgšanas jautājums karājas gaisā – pilnīgi droša vīzija būšot tikai tad, kad noformēsies jaunie novadi. Arī par pakalpojumu pieejamību un kvalitātes uzlabojumu tieši ATR sakarā grūti spriest, jo, neatkarīgi no novadu lieluma, jau pēdējā desmitgadē milzu soļiem uz priekšu virzās attālinātu pakalpojumu sniegšana. To varētu vēlēties ātrāku vai visaptverošāku, bet modernās tehnoloģijas attīstās neatkarīgi no pagastu vai pilsētu robežām.

Nesaklausītie protesti

* Ventspilnieki un jelgavnieki ir neizpratnē, kāpēc viņu pilsētām tiek atņemts republikas nozīmes pilsētas statuss (kurš nu tiek pārdēvēts uz „lielā pilsēta”), kaut gan tai pašā laikā daudz mazākai Rēzeknei tas tiek saglabāts. Ventspils un Jelgava uzskata, ka tās var pastāvēt bez lauku rajoniem. Īsti arī nav skaidrs pēc kādiem principiem tiek piešķirts lielās pilsētas statuss. Pašreiz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka Saeima par tādu var noteikt pilsētu, kurā ir vismaz 25 tūkstoši iedzīvotāji. Bet var arī nenoteikt...

* Rūjienas iedzīvotāji ar plašiem protestiem panāca, ka viņi tiek pievienoti Valmieras novadam un „atņemti” Valkas novadam. Tomēr īstas atbildes nav uz to, kāpēc netika ņemta vērā daudzu Skrundas novada iedzīvotāju vēlme pievienoties Saldum, nevis Kuldīgas novadam. Ar Saldu skrundeniekiem ir daudz ērtāka, tuvāka  un ātrāka satiksme nekā ar Kuldīgu.

* Tiek uzsvērtas arī kultūrvēsturiskās ačgārnības. Netiek saglabāta suitu kultūrvēsturiskā telpa ar centru Alsungā, noraidīts priekšlikums izveidot Sēlijas novadu, latgaliskie Varakļāni pievienoti Vidzemes Madonai.

* Savukārt kādreizējais reģionālas reformas flagmanis – 1996. gadā izveidotais Kandavas novads, kuru iepriekš visiem stādīja kā labas pārvaldības un pašvaldības piemēru, nu tiek likvidēts un pievienots Tukuma novadam. Līdz ar to par Kurzemes Šveici dēvētā Kandava nu tiek pievienota Zemgales līdzenumiem.

ATR neskars lielās pilsētas – Rīgu, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni un Daugavpili, kā arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils. Tās rezultātā uz pusi samazināsies arī deputātu skaits – no 1614 uz apmēram 750.