Lai neradītu bērniem psiholoģisku traumu, mudina noslēgt sāktos adopcijas procesus uz ārvalstīm
Uzsāktie adopcijas procesi ir jānoslēdz, jo bērniem nevar radīt psiholoģisku un emocionālu traumu, komentējot Saeimas komisijas ieceri noteikt aizlieguma ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei, sacīja Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā eksperte Ivita Krastiņa.
LM dati liecina, ka patlaban aktīvi ir 17 ārvalstu adopcijas procesi, savukārt reģistrā ir ziņas par 22 ārvalstu adoptētāju ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnu no Latvijas.
Eksperte skaidro, ka uz ārvalstīm visbiežāk tiek adoptēti bērni skolas vecumā, brāļu vai māsu grupas, kā arī bērni ar veselības problēmām. Piemēram, Krastiņa vērš uzmanību uz to, ka 2019.gadā no 42 adoptētiem bērniem uz ārvalstīm, 33 bērni bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem.
Latvijā kopumā patlaban ir 1150 adoptējamu bērnu, no kuriem 775 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. No visiem bērniem 433 nevēlas tikt adoptēti. Uz ārvalstīm ir adoptējami 286 bērni.
Kopš 2003.gada uz ārvalstīm no Latvijas kopumā adoptēti 1925 bērni, no kuriem puse nonākusi ASV.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums trešdien konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei.
Atbildīgajām institūcijām jāsagatavo attiecīgie grozījumi. Komisija 10.martā varētu lemt par to virzīšanu izskatīšanai Saeimā, izriet no komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa paustā.
Komisijas sēdē iezīmējās iespēja izstrādāt stingrāku pastāvīgo regulējumu adopcijai uz ārzemēm, kas vai nu paredzētu pilnīgu aizliegumu vai arī ļoti striktu procedūru izņēmuma gadījumiem. Diskusijās iezīmējās, ka par šādiem izņēmumiem varētu lemt Ministru kabinets vai valdības līmenī izveidota komisija.
Bērnu aprūpes organizāciju vairākas pārstāves vērsa uzmanību, ka adopcija, tajā skaitā uz ārzemēm, nav vienīgais aprūpes veids, jo pastāv arī aizbildņi un audžuģimenes. Tika akcentēts, ka pietiekami netiek runāts par aizbildņiem, kas ir lielākā aprūpes forma Latvijā.
Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes uz ārzemēm atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.
