Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai liks sadarboties ar apkārtējiem novadiem
Lai arī Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai novadu reformas gaitā vismaz pagaidām ir izdevies izsprukt no apvienošanas ar apkārtējiem novadiem, šīm pilsētām saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem ar novadiem būs jāsadarbojas un jāveido kopīgi attīstības plāni, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Šobrīd Latvijā ir deviņas republikas nozīmes pilsētas – Rīga, Jūrmala, Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils. Bet likumprojektā, kas tiek skatīts 2.lasījumā Saeimā, paredzētas piecas lielās pilsētas: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils un Rēzekne.
Jau pirms septiņiem gadiem, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēja iepriekšējās reformas rezultātu, tā atzina: ja lielās pilsētas neveido vienotu novadu ar apkārtējām pašvaldībām, cieš šo teritoriju attīstība. Jaunajā plānā to bija paredzēts mainīt, un kā atsevišķas pilsētas bez novadiem atstāt tikai Rīgu un Jūrmalu.
Pērn, laikā, kad reformas projektu skatīja valdībā, par atsevišķām pilsētām atkal kļuva Liepāja, Daugavpils un Rēzekne. Bet Jelgavai un Ventspilij iespēja atdalīties no novadiem netika dota. Par Jēkabpili un Valmieru šāda veida diskusiju nav bijis.
“Republikas pilsētām ir jābūt kopā ar tām pieguļošajām teritorijām, jo tas, ko mēs redzam arī Eiropā, un pasaulē, tieši šis ir tāds ļoti veiksmīgs attīstības un sadarbības modelis pašvaldībām, kuru centrā ir spēcīga, liela pilsēta, kas ļauj nodrošināt arī pārējās teritorijas attīstību,” saka VARAM parlamentārais sekretārs, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (A/P!).
Vai Rēzeknei, Daugavpilij un Liepājai, kā arī to apkārtējiem novadiem izdevās panākt šādu scenāriju, pateicoties dzirdīgām ausīm koalīcijā, neviens tieši neapliecina. Bet tai pašā laikā ir skaidrs, ka savu lomu nospēlējis gan fakts, ka apvienotas pašvaldības gadījumā visticamāk, piemēram, visā Rēzeknes novadā pie varas nonāktu pilsētā valdošā partija “Saskaņa”, gan arī atšķirīgais nacionālais sastāvs Daugavpils novadā un Daugavpilī.
“Daugavpilī - tur ir samērā latvisks novads. Un pašvaldība, kāda tā ir Daugavpilī un tās politiskās izvēles, izglītības sistēma, struktūra, ko viņi veido, - savukārt pavisam citā virzienā vērsta. Tas savukārt mums bija diezgan stingrs arguments, kāpēc tomēr mēs šobrīd nebūtu gatavi veidot vienu nu tādu vienotu Daugavpils novadu,” apliecina Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Valdošās koalīcijas pārstāvja “Jaunās Vienotības” vadītājs un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts Arvils Ašeradens norāda, ka esošais variants ir daļa no politiska kompromisa: “Mans viedoklis ir tāds, ka viņām [lielajām pilsētām] vajadzēja būt kopā ar apkārtējiem novadiem. Tas, ko mēs šobrīd redzam Saeimā, tas ir politisks process. Tagad iet vaļā un emocijas sit augstu vilni. Tas, kas ir ļoti svarīgi - ir panākta vienošanās un tikt uz priekšu, lai varētu pieņemt kādus lēmumus.”
“de facto” norāda, ka, piemēram, lielās pilsētas Rēzeknes pašvaldības ēka atrodas minūtes gājienā no Rēzeknes novada domes ēkas. Novadam cita centra nav, kā blakus esošā lielpilsēta. “Mēs jau kādā brīdī tīri tā nu mēģinājām ar ironiju skatīties, varbūt izņemsim šo biroju ārā, lai nevienam kā dadzis acī nav, bet tad sapratām - nu ko tad mēs gribam pierādīt. Mēs gribam pierādīt, ka, piedodiet, kādam ir taisnība tikai tāpēc, ka vajag,” saka Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (“Jaunā Vienotība”).
Blīvi apdzīvotajai Rēzeknes pilsētai pienācās līdzekļi attīstībai, jo tas noteikts kā attīstības centrs. Novadam tādu iespēju nebija. Abu pašvaldību lielākais kopīgais projekts ir Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, ko veido kā vietu uzņēmējdarbības attīstībai. Šeit ir vairāki veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, tostarp – “Latvijas finiera” ražotne. Īstenoti arī vēl citi sadarbības projekti. Novada iedzīvotāji brauc strādāt un mācīties uz pilsētu. Bet, kad jārunā par vienu kopīgu pašvaldību, to vairs nevēlas ne viena, ne otra puse.
“Ja mēs kritiski runājām par to variantu, kas bija, diemžēl, bija grūti saprast, kādi būs ieguvumi pašvaldībām tai jaunajā veidojumā. Mēs pat rakstījām vairākus jautājumus VARAM ministrijai - kādi argumenti tika ņemti vērā, kādi sociālekonomiskie rādītāji tika sasniegti, un tā tālāk, ilgtermiņā, jo mēs jau runājam par tomēr ilgtermiņa perspektīvu,” saka Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs (Saskaņa).
Rēzeknes pilsētai savās robežās jau ir par šauru. Tā gan vēlētos uz novada rēķina paplašināties, bet tikai nedaudz. Tieši iedzīvotāju blīvums ir lielākā atšķirība starp abām pašvaldībām. Ar līdzīgu budžetu un līdzīgu iedzīvotāju skaitu novadam jāspēj apsaimniekot ap simt četrdesmit reižu lielāka teritorija. Savukārt novadā vairāk uztrauc tas, ka apvienošanas gadījumā jaunajā domē dominētu tieši pilsētnieku izraudzītie tautas kalpi. Rēzeknē šobrīd saimnieko Saskaņa un tā iekūlusies ne vienā vien skandālā.
“Ja nu tiešām kāds uztaisa analīzi par vēlēšanu sistēmas un pārvaldības modeli, tādu, kas izslēgtu iespēju vienā vai otrā teritorijā dominēt, es no teorētiskā viedokļa esmu pilnīgi par - lai šādas teritorijas strādā kopā. (..) Un tas nav saistīts ar vienu vai otru politisko spēku, bet, kā jau es arī minēju, tātad tas saistīts ar vēlēšanu sistēmu un vēlēšanu sistēmā neatkarīgi, kurš saraksts tiks veidots, dominēs tikai tik un tā deputāti no blīvāk apdzīvotām vietām,” saka Švarcs.
Zaļo un zemnieku savienība un Lielo pilsētu asociācija būtībā ar līdzīgiem argumentiem cīnās, lai panāktu Jelgavas un Ventspils atgriešanos lielo pilsētu sarakstā bez apkārtējiem novadiem. “Teritorijās, kur ir tāds izkliedēts iedzīvotāju blīvums un teritorija, kur ir koncentrēti tajā brīdī, kad viņi saliek kopā, tur mainās šī varas disproporcija ļoti būtiski. Pieņemsim, Jelgavā, jaunveidojamā domē Jelgavas pilsētā būs daudz vairāk deputātu, kas būs ievēlēti tieši no Jelgavas, un jautājums, vai šie Jelgavas domes deputāti būs ieinteresēti šī novada tālākā attīstībā.”
Bet jau šobrīd likumprojekta pārejas noteikumos ir ierakstīts, ka Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij kopā ar to apkārtējiem novadiem ir jāveido kopīgi attīstības plāni. Un tas arī nozīmēs, ka fondu līdzekļi šim reģionam tiks, skatoties uz pilsētu un novadu kopumā.
“Manuprāt, tas nav pareizi, ka blakus esošām teritorijām šādā veidā jāsadarbojas - drīzāk visai Pierīgai būtu jānosaka - Rīga un esošās blakus pašvaldības, jo tur šie plānojumu un aktivitāšu konflikti ir daudz apjaušamāki nekā mums. Es uzskatu, ka šāds precedents, izņēmuma stāvoklis, tas nav likuma cienīgs,” saka Švarcs.
Paredzēts, ka pēc tam, 2023.gada rudenī valdībai jābūt gatavam izvērtējumam par republikas pilsētu robežas grozīšanu vai apvienošanu ar blakus esošajām teritorijām.
