Atklājies veids, kā Latvijā vēl joprojām var legalizēt nelegāli iegūtus līdzekļus

Jauns.lv ir atklājis, ka pat pēc apjomīgā finanšu sektora revīzijas un sakārtošanas, ir palicis veids, kā Latvijā tomēr ir iespējas nodrošināt darījumus ar iespējams nelegāli iegūtiem līdzekļiem, kā arī veikt nelegālu līdzekļu legalizāciju.

Proti, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (NILLTPFN likums), ir noteikts, kuras ir personas, kurām ar likumu ir jāveic darījumu pārbaudes (NILLTPFN likuma subjekti), jāpārliecinās par darījumos iesaistīto līdzekļu izcelsmi, lai darījums vispār notiktu.

Šo personu vidū ir, piemēram, kredītiestādes, finanšu iestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā,  izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji,  virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji, maksātnespējas procesa administratori un citi.

Interesanti, ka NILLTPFN likumā nav norādīts, ka šā likuma subjekts ir zvērināti tiesu izpildītāji (ZTI). Tāpat, saskaņā ar likumu, ZTI savu amata pienākumu izpildīšanai, izmanto norēķinu kontus Valsts Kasē, kas pēc pastāvošās likumdošanas un VK nolikuma nav kredītiestāde, tātad arī VK nav obligāta NILLTPFN likuma izpilde. Līdz ar to, ZTI faktiskā piedziņa no parādniekiem tiek nodrošināta, visticamāk nepārbaudot atgūto naudas līdzekļu legalitāti, kas pakļauj Latviju riskam, ka Latvijā vēl joprojām brīvi un ar legālām metodēm ir iespējas legalizēt nelegāli iegūtus līdzekļus un pat, iespējams, padarot ZTI darbības kā daļu no nelegālu līdzekļu legalizācijas shēmas posmu.

Kā šāda shēma var notikt?

Nav noslēpums, la lielā daļā tieši ZTI nodrošina faktiskās piedziņas pret parādniekiem, kuri ir nonākuši finanšu grūtībās. Viņi veic piedziņas gan pret fiziskām, gan juridiskajām personām, izsolēs pārdod parādnieku mantu. Tāpat kreditori (ZTI klienti- piedzinēji)  ir gan kredītiestādes, gan citas juridiskas un  arī fiziskas personas. ZTI no kreditoriem saņem lūgumu izpildīt jau iepriekš ar tiesas spriedumu apstiprinātu izpildrakstu. Pēc tam ZTI uzsāk šāda izpildraksta izpildi, tas ir, reālo piedziņu.

Viens vienkāršs piemērs. Juris ir parādā Valdim, parāda nodrošinājumam ir ieķīlāts Jura dzīvoklis. Juris vēlas Valdim atmaksāt parādu, bet nespēj pierādīt naudas izcelsmi, kuru pie parāda samaksas pārbaudīs banka un zvērināts notārs. Jurim parāda dzēšanai naudas līdzekļi atrodas ar viņu saistītā uzņēmumā “X”. Uzņēmumam “X” norēķinu konts ar vajadzīgajiem naudas līdzekļiem atvērts ārvalstīs.

Juris ar Valdi vienojas, ka Valdis uzsāks piedziņu pret Juri. Notiek tiesa, tiek saņemts izpildraksts. Valdis dodas pie ZTI. ZTI sāk izpildu lietu. Jura dzīvoklis tiek izlikts pārdošanai izsolē. Izsolē dalību piesaka uzņēmums “X”, iemaksājot ZTI kontā drošības naudu. Uzņēmums “X” arī nosola Jura dzīvokli un iemaksā ZTI kontā atlikušo pirkuma maksu. ZTI iesniedz tiesā izsoles akta apstiprināšanu. Neviena no pusēm par šā akta apstiprināšanu tiesai neiebilst, tiesa apstiprina izsoles aktu. Uzņēmums “X” dodas pie zvērināta notāra noformēt nostiprinājuma lūgumu.

Notārs, pieņemot, ka visas iepriekšējās instances ir pārbaudījušas naudas līdzekļu izcelsmi, izsniedz uzņēmumam “X” nostiprinājuma lūgumu. Uzņēmums “X” dodas uz zemesgrāmatu pārreģistrēt nekustamo īpašumu, kas tiek apstiprināts.

Ar Juri saistītais uzņēmums “X” iegūst ieķīlāto dzīvokli savā īpašumā. Valdim naudu uz banku pārskaita ZTI, kur maz ticams, ka banka naudu pārbauda, jo tā tiek ieskaitīta no ZTI konta Valsts kasē. (ZTI vienlaikus ir tiesu sistēmai piederoša valsts amatpersonai pielīdzināma persona, veic piedziņu arī bankām.)

Rezultātā Juris ir atmaksājis Valdim parādu, faktiski izmantojot nelegālus līdzekļus. Darījumu akceptējusi ir virkne valsts amatpersonu, pat ar tiesas līdzdalību. Latvijā ir notikusi nelegālu līdzekļu legalizācijas shēma. Jāpiebilst, ka šādu shēmu ir iespējams papildināt ar papildus elementiem, kas izslēdz pat vēršanos pie notāra (ja uzņēmuma “X” vietā ir fiziska persona), kā arī Valdim var būt norēķinu konts ārvalstī, kurā tik skrupulozi netiek veikta naudas izcelsmes pārbaude bankās.

Vai šādas nelegālu līdzekļu legalizācijas niša ir tikusi atstāta apzināti, vai arī tā vienkārši ir bijusi valsts amatpersonu iespējama kļūda vai nolaidība, atliek vien minēt. Bet nenoliedzami, ka nelegālo līdzekļu legalizācijai Latvijā ir atstāta brīva niša, kurā tiek iesaistītas virkne valsts amatpersonu. Tā teikt, kā nu vēl drošāk apmazgāt naudu, ja procesam akcepts saņemts pat no tiesas.