Kā neiekulties nepatikšanās sabiedriskajā transportā

Ierobežota telpa, liela cilvēku masa, pietiekami liels ātrums un, protams, arī stresa pārņemti braucēji padara sabiedrisko transportu par paaugstinātas bīstamības vietu. Drošības pasākumi jāsāk jau ar pieturu un iekāpšanu.

1.

Ja jāizmanto transporta līdzeklis, kuram ir lieli satiksmes intervāli, labāk ierēķināt savu laiku tā, lai pieturā nebūtu jāuzkavējas ilgu laiku, sevišķi diennakts tumšajā laikā. Rīgā gan ir dažas pieturas, kuras ir pietiekami riskantas jebkurā diennakts laikā, un bīstamākās ir tieši ap Centrālo staciju un Centrāltirgu. Arī braucot uz ārzemēm, vēlams izpētīt internetā pieejamo informāciju par ceļojuma galamērķi un noskaidrot, kuras ir nedrošākās vietas.

2.

Iekāpjot transportā, izvērtējiet situāciju – ja ir liela drūzma, nevajadzētu par katru cenu spraukties visiem pa priekšu. Burzmā var gadīties visādi, un nav reti gadījumi, kad cilvēkus vienkārši nogrūž uz zemes vai pat zem riteņiem. Iekāpšanas drūzma ir arī viena no iecienītākajām kabatzagļu darbošanās vietām.

3.

Vajadzētu izvairīties no pilnīgi tukša transporta – tad jācenšas apsēsties iespējami tuvāk vadītājam. Tukšā transportā labāk sēdēt ārmalā. Ja arī kāds ļoti uzstājīgi cenšas apsēsties blakus, viņu var laist pie loga, jo tā vienmēr paliek iespēja aiziet no nepatīkamas sarunas vai vēl kaut kā nepatīkamāka.

4.

Ja gadās nokļūt transportā, kur jau priekšā ir kāds agresīvs vai iedzēris personāžs vai pat kompānija un nav iespējas atrast vietu no viņiem maksimāli tālu, jācenšas neatbildēt uz izaicinošām replikām un izvairīties no tieša acu skatiena kontakta, jo to var uztvert kā izaicinājumu.

Ja spēki ir acīmredzami nevienlīdzīgi, nav vērts izteikt arī aizrādījumus. Autors 15. maršruta trolejbusā pats bijis liecinieks trīs kautiņiem divdesmit minūšu laikā – pirmais incidents bija starp vienas kompānijas cilvēkiem, bet divos pārējos jau kompānija kopīgiem spēkiem metās pārmācīt cilvēkus, kas mēģināja iejaukties.

Protams, gadās situācijas, kad neiejaukties vienkārši nevar, bet tas jādara, izvērtējot savus spēkus un vispirms mēģinot pasažieru vidū atrast kādu sabiedroto. Turklāt vislabāk ir uzreiz neuzkrītoši izsaukt policiju.

5.

Ja ir sajūta, ka konflikts ar agresīvu kompāniju ir neizbēgams, labāk tomēr nākamajā pieturā izkāpt un darīt to pēdējā brīdī pirms durvju aizvēršanas – labāk sagaidīt nākamo transporta līdzekli, nevis neatliekamo palīdzību. Tādā situācijā vēlams atcerēties arī savu pilsonisko pienākumu un informēt policiju – agresīvi noskaņots bars ātri izvēlēsies nākamo upuri.

6.

Brauciena laikā vēlams neiemigt un neizlaist no rokām savas mantas; ja jānoliek uz grīdas soma, nevajadzētu to izlaist no acīm. Ir speciālisti, kas mēģina izraut no rokas braucēju telefonus mirkli pirms durvju aizvēršanas, izlecot no transporta. Tāpēc, lietojot telefonu vai datoru, ik pa brīdim der pavērot apkārtni un turēt tos stingri ar abām rokām.

7.

Šad tad dzirdēts, ka cilvēki cietuši no biļešu kontrolieru rokas. Te gan padoms – ja jums nav nopīkstināts e-talons, tad jums nav arī taisnība un labāk nemaz nesākt strīdēties. Kontrolieri dara savu darbu un katru dienu dzird simtiem stāstu, kāpēc nav samaksāts par braucienu.

Tiesa gan, nereti nācies arī redzēt, ka pa divām sēdvietām gulošam bomzim viņi talonu uzrādīt neprasa, bet ir neiecietīgi pret bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Šādās situācijās gan der iejaukties un pieprasīt kontrolierim viņa personas datus un tad atkarībā no situācijas izlemt, vai ziņot viņa vadībai vai ne. Protams, ja pats neesat bezbiļetnieks.

8.

Ja, braucot sabiedriskajā transportā, rodas iespaids (pēc braukšanas stila vai izskata), ka vadītājs varētu būt alkohola reibumā, te nu kautrībai nav vietas. Ir kategoriski jāpieprasa apturēt transporta līdzekli un tūdaļ jāizsauc policija. Protams, vislielākā sērga sabiedriskajā transportā ir zagļi un dažkārt ieklīduši dažādu preču tirgotāji, bet tas ir atsevišķa stāsta vērts kādā no nākamajiem numuriem.