foto: Ventspils bibliotēkas arhīvs
Slaveno Ventspils Gagarina galvu pārvedīs uz Irbeni
Gagarina piemineklis Ventspilī pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū.
Novadu ziņas
2020. gada 28. februāris, 04:53

Slaveno Ventspils Gagarina galvu pārvedīs uz Irbeni

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma no noliktavas izcels 1972. gadā Ventspilī uzstādīto un 1992. gadā demontēto pieminekli planētas pirmajam kosmonautam Jurijam Gagrinam un to novietos Radioastronomijas centrā Irbenē Ventspils novada Ances pagastā.

Savulaik ievērību izpelnījušos lielā Gagarina akmens galva “ietērpta” skafandrā, ko ventiņi dēvēja par Kastani, un kas atradās netālu no tagadējās Bērnu pilsētiņas Vasarnīcu ielā novāca drīz vien pēc valstiskās neatkarības atgūšanas un tā visus šos gadus atradās Ventspils Komunālās pārvaldes noliktavā.

Tomēr pieminekļa eksistence nebija piemirsta. Pirms dažiem gadiem tā attēls rotāja Dr. sc. inf. Sergeja Kruka monogrāfijas par padomjlaika “neērtajiem” pieminekļiem Latvijā „Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010” vāku. 

Gagarina pieminekli Irbenē atkal vēlējās redzēt Ventspils augstskola pavēstīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš arī teica, ka Ventspilij ar Gagarinu nav nekāda sakara – ne viņš pilsētā bijis, ne Ventspils kaut kādā veidā veicināja viņa lidojumu kosmosā. Tomēr pēc padomju ideoloģijas piemineklis Gagarinam atradās „īstajā” vietā, jo 1968. gadā tur esošo Atpūtas dārzu pēc Gagarina bojāejas treniņlidojumā pēc Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas ierosmes pārdēvēja Gagarina vārdā.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Irbenē, tas darbojas bijušajā padomju armijas pilsētiņā, un tā saimnieks ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts. Tur zinātniskos nolūkos darbojas 32 metrus pilnīgi grozāma paraboliska antena RT-32, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē, kā arī otra - 16 metru antena RT-16. Abas antenas atjaunotas 2015. gada vasarā.

Sergeja Kruka monogrāfija par padomjlaika pieminekļiem Latvijā „Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010”.