Kāpēc par apkuri maksājām tik dārgi? Siltumenerģijas ražotāji skaidro un slapstās no atbildības

Pretēji daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju cerībām, šoziem par siltumu vairumā gadījumu viņi nemaksāja vis mazāk, bet gan tikpat, cik iepriekšējās, ja ne pat vairāk. Siltā ziemā spiedusi siltumenerģētikas uzņēmumus skaidroties, kāpēc rēķini par siltumu nesarūk, kaut gan aiz loga ir daudz siltāks nekā citus gadus. Pie tam vairākās Latvijas pilsētās no marta gaidāms siltumenerģijas cenas pieaugums. Protams, pavasarī to neviens nejutīs, bet nākamajā ziemā cilvēki atkal brīnīsies par lielajiem apkures rēķiniem, jo būs jau piemirsuši, ka martā vai aprīli tika nolemts apkures cenu paaugstināt.

Siltumapgādes uzņēmumi nu meklē dažādus veidus, kā saglabāt savu peļņu. Pie tam dažādos veidos – brīžiem runājot atklātu valodu, bet citreiz slapstoties pa kaktiem un mūkot no iedzīvotāju sašutuma. Te jāpiemin, ka ar lielajiem apkures rēķiniem pirmām kārtām jārēķinās to daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuru mitekļos nav autonomas/regulējamas apkures sistēmas, piemēram, slēdzis pie radiatoriem, ar kuru var regulēt temperatūru dzīvoklī.

Ūdens cirkulācijas kari Krāslavā

17. februārī Krāslavas Kultūras nama zālē notika pilsētas iedzīvotāju, pašvaldības vadības un uzņēmuma “Krāslavas nami” pārstāvju tikšanās par samaksas jautājumu par karstā ūdens cirkulāciju daudzdzīvokļu ēkās.

Sanākušajiem pensionāriem “Krāslavas namu” valdes loceklis Valentīns Semjonovs arī neko jēdzīgi paskaidrot nevarēja, vien klāstīja, ka Latvijā ir apmēram 20 metodikas pēc kurām aprēķina siltuma tarifus un “Krāslavas nami” izmanto vienu no tām. Tā arī netika sniegta atbilde, kā šī metodika tika saskaņota ar namu iedzīvotājiem. Nu ledus, jeb precīzāk – karstais ūdens, ir sakustējies un “Krāslavas nami” iedzīvotāju kopsapulcēs aicina pieņemt konkrētus lēmumus par ūdens cirkulāciju.

Pēdējās pāris nedēļās pamatīgi sabuntojušies Krāslavas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji. Lai arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas statistiskie dati liecina, ka Krāslavā maksa par siltumu šoziem samazinājusies par 9%, iedzīvotāji to it nebūt nejūt. Uzņēmums “Krāslavas nami” izdomājis viltīgu gājienu, kā savus ienākumus nesamazināt. Tas vienkārši mainījis metodiku, kā aprēķināt maksu par karstā ūdens cirkulāciju jeb tautas valodā – maksu par remdeno dvieļu žāvējamā cauruli vannasistabā. Tā nu pusgada laikā maksa par to vidēja lieluma dzīvoklim pieaugusi no 13 līdz 20 eiro mēnesi, kas pie tam jāmaksā arī vasaras mēnešos.

Krāslavieši ar to nesamierinās un pieprasa tarifu aprēķināšanas kārtību pārskatīt. Tā pilsētas Pensionāru biedrība “uz paklāja” skaidroties izsauca gan Krāslavas novada domes, gan “Krāslavas namu” vadību, kas gluži negribīgi ieradās uz tikšanos ar pārsimts saniknotiem pensionāriem. Ka jautājums pilsētas vadītājiem bija vairāk nekā neciešamas zobusāpes liecina Krāslavas laikraksta “Ezerzeme” novērotais: pašvaldība Pensionāru biedrības paziņojumu par tās tikšanos ar mēru attiecās publicēt novada domes izdevumā “Krāslavas Vēstis” (bet pašvaldības izdevumam taču būtu jāinformē par novada domes vadības darbību); “Krāslavas namu” vadītājs Valērijs Maslovs liktenīgajā dienā, kad bija paredzēta tikšanās ar iedzīvotājiem, izkārtoja sev “komandējumu” uz Rīgu; “Krāslavas namu” valdes loceklis Valentīns Semjonovs no sanāksmes aizlavījās pa sētas durvīm, lai tik nebūtu jāsniedz intervija Latgales Reģionālajai televīzijai.

Iecavas zagļi un laupītāji

Ne mazāk karsti pirms dažām nedēļām gāja uzņēmuma “Iecavas siltums” sapulcē, kurā tās vadība iedzīvotājiem centās izskaidrot kāpēc par 11,7% - no 50,91 līdz 56,87 eiro - vēlas celt siltumenerģijas tarifus. Uzņēmuma jurists Andis Kaspars skaidroja, ka ir samazinājies pārdotās siltumenerģijas apjoms, bet uzņēmums veicis investīcijas siltumtrašu būvniecībā, mainījušās elektroenerģijas izmaksas un dabas resursu nodokļa apmērs; tāpat uzņēmumam jārēķinās ar pamatlīdzekļu nolietojumu, kredīta procentu maksājumiem un citiem faktoriem. Vienvārdsakot – siltās ziemas dēļ saņemam mazāk, bet gribam tikpat cik pērn, un tādēļ jāceļ tarifi!

Šo jurista skaidrojumu pavadīja iecavnieku skaļie saucieni no zāles: “Zagļi!” un “Laupītāji!”. Viss beidzās ar to, ka Iecavas iedzīvotāji sanāksmes zāli pameta skaļi burkšķot – neredzam jēgu māju siltināšanai, ja maksa par siltumu aug!

Apkures tarifi nemitīgi aug

Iedzīvotājiem visā Latvijā jānoraugās, kā nemitīgi aug siltumenerģijas tarifi. Rezultāts tam ir tikai viens – lai arī apkures radiatorus ieslēdzam retāk un tie ir vēsāki nekā iepriekšējās ziemas, maksa par apkuri nemazinās, jo tarifs par vienu vienību (megavatstundu) taču ir pieaudzis. Tā, piemēram, no pagājušā gada oktobra maksa lielāka ir Daugavpilī, bet Mārupē siltumenerģijas cenu grasās palielināt par 11,5%, savukārt Ogrē – par 9,4%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un siltumenerģijas uzņēmumi jau rīko sabiedriskās apspriešanas, kurās it kā var nepiekrist jaunajiem tarifiem. Bet pārsvarā gadījumu jau nekas netiek samazināts, bet, ja jā, tad gluži simboliski – samazinājums - par nulle, komats nulle procentu, bet paaugstinājums par padsmit procentiem.

Par to liecina arī publiski pieejamie dati: šoziem varējām lepoties, ka par 1,4% mazākas apkures cenas bija “Valmieras piena”, par 0,9% - “Valmieras enerģijas”, par 1,4% - “Baložu siltuma”, par 0,3% - “Cēsu siltumtīklu” un 0,7% - “Jūrmalas siltuma” namos. Taisnības labad gan jāsaka, ka citviet tarifi sarūk daudz ievērojamāk, bet te nu pietiks ar vienas rokas pirkstiem, lai šos visus gadījumus uzskaitītu. Tā Ropažu novada Muceniekos kopš janvāra apkures tarifs krities par 14,7%.

Tas, ka apkures tarifs nav samazinājies, liecina rīdzinieces Ievas saņemtie rēķini par 42,40 kvadrātmetrus plašā dzīvokļa apkuri: 2016. gada decembris – 40,75 eiro; 2017. gada decembris – 38,88 eiro; 2018. gada decembris – 39,01, 2019. gada decembris – 40,77.

Ar apkures cenu pieaugumu drīz vien jārēķinās vairāku Latvijas pilsētu iedzīvotājiem: no februāra par 6,4% tās cēlušās Kuldīgā, no marta Talsos par 15,11% bet Rēzeknē no aprīļa - par 11,4%.

Jauns.lv vairākiem siltumenerģētikas uzņēmumiem jautāja, kādēļ, pretēji daudzu gaidītajam, apkures cenas šoziem nesamazinājās.

“Rīgas siltums”: decembrī rēķins, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Samazinājās vien par 1%

Akciju sabiedrības “Rīgas siltums” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence:

“Rēķinus par siltumu ietekmē vairāki faktori – siltumenerģijas tarifs, siltumenerģijas patēriņš, ko tiešā veidā ietekmē āra gaisa temperatūra, proti, jo aukstāks ir ārā, jo vairāk nepieciešama siltumenerģija, lai mājoklī būtu komfortabli, kā arī ieregulētais siltums dzīvokli – ja dzīvoklī neekonomiski patērē siltumu, rēķini par siltumu pieaug.

Rīdzinieki janvārī saņēma rēķinus par 2019. gada decembrī patērēto siltumu. 2019. gada decembrī vidējā āra gaisa temperatūra bija par 3,8°C augstāka nekā 2018. gada decembrī. 2019. gada decembrī, vidējā āra gaisa temperatūra bija +3,3 grādi, savukārt 2018. gada decembrī tā bija  -0,5 grādi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2018. gada decembri, samazinājās par 15%. (Bet) energoresursiem paliekot dārgākiem, kopš 2019. gada augusta par 17% ir pieaudzis siltumenerģijas tarifs, kas šobrīd ir 51,90 eiro magatvatsundā, savukārt 2018. gada decembrī tas bija 44,39 eiro/MWh bez PVN.

Abu šo faktu ietekmē izrakstīto rēķinu summa par 2019. gada decembrī patērēto siltumenerģiju ir vidēji par 1% mazāka nekā 2018. gada decembrī. Savukārt salīdzinot 2019. gada decembra rēķinus ar novembra rēķiniem, izrakstīto rēķinu summa ir vidēji par 15% lielāka. Rēķinu pieaugums saistāms ar āra gaisa temperatūras pazemināšanos, decembra sākums bija krietni vēsāks. Turklāt decembrī bija daudz svētku, ko pavadījām savās mājās, patērējot vairāk karsto ūdeni, kas arī varēja ietekmēt siltumenerģijas patēriņu.  

Visefektīvākais veids kā taupīt siltumenerģiju – pareizi ieregulēts individuālais siltummezgls, kas atrodas katrā mājā. Viena grāda samazinājums iekštelpās ļauj ietaupīt siltumenerģiju par 5-6%, tādējādi arī attiecīgi mazāku rēķinu”.

“Ventspils siltums”: “Galvenā atbildība par lieliem rēķiniem ir patērētāju pusē”

Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris:

“Šā gada pirmajā mēnesī kopējais siltumenerģijas patēriņš Ventspils pilsētā bija par 24 % zemāks nekā iepriekšējās sezonas janvārī. Tas galvenokārt skaidrojams ar ārgaisa vidējo temperatūru, kas šā gada janvārī bija +4,7°C, bet pērn janvārī vidējā gaisa temperatūra sasniedza  -0,9°C. Līdz ar to arī apkures maksājumi par šā gada janvāri klientiem bijuši mazāki nekā ar salīdzināmo periodu pērn. 
 
Ventspilī centralizētā siltuma enerģijas piegāde katrai ēkai tiek nodrošināta saskaņā ar siltumenerģijas piegādes līgumu, kurš ir noslēgts starp “Ventspils siltumu” un dotās ēkas pilnvaroto personu. “Ventspils siltums” veic siltuma enerģijas piegādi līdz siltuma mezglam, bet siltuma mezgla regulēšanu un iedzīvotāju uzdoto parametru uzturēšanu ēkā veic nevis “Ventspils siltums”, bet ēkas apsaimniekotājs vai tā pilnvarota persona. Siltumenerģijas patēriņu katrā ēkā uzskaita siltummezglā uzstādītais siltuma skaitītājs, kurš ir verificēts un noplombēts. Siltumenerģijas padeve iedzīvotājiem  no siltummezgla  tiek nodrošināta automātiskā režīmā no āra gaisa temperatūras devēja signāliem, kurš ir uzstādīts individuāli katrai ēkai. Savukārt ēkā patērētais  siltumenerģijas daudzums katru mēnesi ir mainīgs lielums un tas ir galvenais iemesls, kāpēc maksājumi dažādos mēnešos atšķiras.

Nepateikšu neko jaunu par to, ka daudzdzīvokļu ēku renovācija un siltināšana līdz šim nav bijusi kā viena no galvenajām prioritātēm valstī. Bez reālām izmaiņām likumdošanā un Ministru kabineta noteikumos, strauja reāla darbība tuvākā laikā varētu nesekot. Galvenā atbildība par bezdarbību un  lieliem rēķiniem šoreiz ir patērētāju pusē un katram ir tiesības aizstāvēt savu viedokli.

Būtu tikai loģiski, ja jautājumi un skaidrojumi par maksājumu lielumu tiktu uzdoti tieši ēku apsaimniekotājiem (Ventspilī to ir vairāki desmiti) vai to pilnvarotajām personām, nevis  siltuma piegādes organizācijai, kura veic siltumenerģijas piegādi saskaņā ar noslēgto līgumu tikai līdz savas atbildības robežām.

Galvenais, lai reāli un ilgtermiņā samazinātu rēķinus iedzīvotājiem, ir nevis regulāri, “politiski mērķtiecīgi” un nereti bezjēdzīgi jāper tikai siltuma piegādāji, bet jāstrādā pie tā, lai iedzīvotāji, valsts un pašvaldības beidzot nopietni sāktu domāt par ēku ārējo konstrukciju un inženiersistēmu renovāciju. Tas nozīmē, ka jāveic darbs uz abām pusēm. Viena puse strādā, lai tarifs būtu adekvāts, bet otra puse rūpējas, lai siltuma patēriņš samazinātos. Tikai , tad būs vēlamais rezultāts. Diemžēl pagaidām ir tā kā ir...

Rezultātā veicot šos pasākumus kompleksi un pārdomāti, rēķinus par patērēto siltuma enerģiju var samazināt no 40 līdz 50 %! Rezumē ir tāds – tikai  tarifu samazināšana nenodrošinās vērā ņemamus maksājumu samazināšanos, ir jāveic kompleksi ēku renovācijas pasākumi.
 
Apgalvojums, ka šogad rēķini klientiem par apkuri ir palikuši nemainīgi attiecībā pret pagājušā gada janvāri, ir nepatiesi. Nereti vien iedzīvotāji salīdzina dažādu periodu rēķinu kopējās summas, kurās ir norādītas izmaksas ne tikai par apkuri, bet arī par karstā ūdens patēriņu, kas ik mēnesi ir mainīgs lielums un kā rezultātā var palielināties kopējā rēķina summa. 

“Liepājas enerģija”: “Siltumenerģijas patēriņš ēkās ir ļoti atšķirīgs”

SIA “Liepājas enerģija” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ģirne:

“2020. gada janvāra ārgaisa temperatūra Liepājā ir bijusi par 5,3 grādiem augstāka salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri. Līdz ar to aizvadītajā mēnesī siltumenerģijas patēriņš ir bijis par 25% mazāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāra mēnesi. Kopumā janvāra mēnesī uzņēmuma klienti pilsētā ir patērējuši 28 695 megavatstundas siltumenerģijas.

Katras ēkas maksu par apkuri un karstā ūdens uzsildīšanu veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem uzņēmuma klientiem ir vienāds - 54,95 eiro/MWh (bez PVN), taču kopējais siltumenerģijas patēriņš ēkās ir ļoti atšķirīgs.

Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai ēkai kopā – SIA “Liepājas enerģija” no ēkā uzstādīta skaitītāja automātiski nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam vai ēkas pārvaldniekam. 

Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķina metodikai, apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem. Patērētās siltumenerģijas apjomu ietekmē vairāki apstākļi - ārgaisa temperatūra, mitrums un vējš, ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un durvju materiāls un stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energoefektivitātes pasākumi), ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.), kā arī ēkas individuālais siltummezgls - regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana) un iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.)”.

Sabiedriskais regulators: “Izmaksas par siltumu lietotājiem drīzāk samazinās”

Sabiedrisko pagalpojumu regulēšanas komisijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Jakobsone:

“Ievērojot siltumapgādes nozares tendences un šā gada īpaši silto ziemu, kopumā izmaksas par siltumu lietotājiem drīzāk samazinās. Šajā apkures sezonā, samazinoties dabasgāzes un biomasas kurināmā (škelda, granulas) cenai, vairākās apdzīvotās vietās Latvijā par siltumenerģiju ir bijis jāmaksā mazāk. Siltumenerģijas tarifi samazinājušies tādās pilsētās, kā Daugavpils – par 16%, Jūrmala – par 10%, Valmiera – par 7%, Krāslava – par 9% un citviet. 

Svarīgi atcerēties, ka lietotāja gala rēķinu ietekmē arī citi faktori, ne tikai regulēts siltumapgādes tarifs. Šajā kontekstā būtiskākais ir patēriņš mājā, kas katrā ir ļoti atšķirīgs. Pat pie nemainīga siltumenerģijas tarifa maksa par siltumenerģiju (eiro/m2) katru mēnesi var atšķirties, jo siltumenerģijas patēriņš ēkā var mainīties atkarībā no iedzīvotāju paradumiem vai konkrētā ēkā noteiktiem siltuma režīmiem.

Par apkuri mājas iekšienē ir atbildīgs namu pārvaldnieks, jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pārrauga siltumapgādi tikai līdz piederības robežai – līdz siltumtrases ievada vietai ēkā. Tamdēļ, ja  iedzīvotājs konstatē, ka rēķini salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieauguši, SPRK aicina vispirms sazināties ar mājas apsaimniekotāju, lūdzot sniegt precizējošu informāciju par izmaksu veidošanos. Papildus tam ļoti bieži ēkās ir iespēja individuāli regulēt siltuma padevi un iedzīvotāji var lūgt to mājas pārvaldniekam izdarīt”.  

SPRK dati liecina, ka siltumenerģijas ražotāji tarifi valstī būtiski atšķiras. Tā vismazākie tie ir “Auces komunālajiem pakalpojumiem” (44,73 eiro/MWh bez PVN) un “Aizkraukles siltumam” (44,88 eiro/MWh), bet visaugstākie – “Saulkrastu komunālservisam” (69,98 eiro/MWh) un “Vangažu namsaimniekam” (66,55 eiro/MWh).