Teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju atbalsta labo pagriezienu pie luksofora sarkanās gaismas
foto: PantherMedia / Z Jan
Luksofora sarkanā gaisma, kas aizliedz veikt jebkādu tālāku manevru.
Sabiedrība

Teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju atbalsta labo pagriezienu pie luksofora sarkanās gaismas

Jauns.lv

Lai arī Eiropā kopumā ir aizliegts krustojumos pie sarkanās luksofora gaismas veikt nogriešanos pa labi, tomēr vairākās valstīs pie attiecīgām ceļa zīmēm tas ir atļauts, ja manevrs netraucē citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv ievietots priekšlikums par šādas prakses ieviešanu Latvijā.

Teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju atbalsta labo pag...

Lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt vismaz 10 000 balsu. Iniciatīvu šobrīd parakstījis prāvs skaits - 9520 iedzīvotāju.

Iniciatīvas autors Dmitrijs Mišukovskis Jauns.lv norāda, ka priekšlikumu nolēmis iesniegt, lai mazinātu gaidīšanas laiku pie luksofora, degvielas izmaksas, kā arī CO2 emisiju gaisā. Rīgā esot vairāki krustojumi, kur šādu praksi varētu ieviest, vienlaikus neizraisot jaunus ceļu satiksmes negadījumus. Protams, autovadītājiem būtu jābūt atbildīgiem un pirms šāda manevra veikšanas divreiz jāpārliecinās, ka tik tiešām nogriešanās attiecīgajā gadījumā ir droša. Viņaprāt, praksi varētu ieviest mazos krustojumos, kur nav liela satiksmes intensitāte, bet ir ilgs gaidīšanas laiks pie luksofora. 

Ņemot vērā, ka pietrūkst tikai mazliet balsu, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, Mišukovskis par savu iniciatīvu ir optimistisks. Viņš norāda, ka galvenais, lai argumenti tiktu pareizi izklāstīti un vairākkārt pārdomāts, kurās vietās šādu praksi būtu droši ieviest. Mišukovskis paliek pie sava, ka Rīgā tiešām esot vietas, kur to būtu iespējams realizēt, bet nereti esot vieglāk pateikt, ka nav droši un nestrādās. Viņš norāda, ka, piemēram, Vācijā šāda sistēma strādā jau vairākus gadus, turklāt sekmīgi.

Mazliet skeptiskāks uz iniciatīvas realizēšanu dzīvē ir Manabalss.lv satura redaktors Didzis Meļķis. Viņš Jauns.lv norāda, ka kopumā Eiropas Savienībā pamazām ir tendence šo praksi pārtraukt, tāpēc esot maz ticams, ka Saeima lemšot citādi, ja iniciatīva savāks 10 000 balsu un tiks iesniegta. Balsu vākšana gan turpinoties un visticamāk, ka šis jautājums drīzumā varētu nonākt politiskajā dienaskārtībā.

Prakse Eiropā

Līdz 2020. gadam Lietuvā vairākās vietās bija atļauts nogriezties pa labi pie sarkanā signāla, ja blakus luksoforam bija novietota zīme ar zaļu bultu. Ņemot vērā negadījumu statistiku, tika grozīti nacionālie satiksmes noteikumi un nolemts sākot ar šo gadu visas zīmes noņemt.

Polijā nogriezties pie sarkanās gaismas vietām ir atļauts, ja iedegta papildu zaļa bultiņa. Noteikumi paredz autovadītājiem pilnībā apstāties pirms manevra veikšanas.

Arī Spānijā veikt šādu manevru ir atļauts vietās, kur blakus luksoforam ir zaļa mirgojoša bultiņa. Arī šeit pirms nogriešanās autovadītājam ir jāpārliecinās, ka manevrs netraucē citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Tādi paši noteikumi ir Čehijā un Slovākijā.

Ilglaicīga šāda prakse tiek īstenota Vācijā. Pirmoreiz tā tika ieviesta 1978. gadā.

foto: PantherMedia / Claudia Hübner
Luksofors, kur atļauts veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē citiem satiksmes dalībniekiem.
Luksofors, kur atļauts veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē citiem satiksmes dalībniekiem.

Ekspertu viedokļi

Pērn “Riga TV24” raidījumā “Mana Balss” šai tēmai tika veltīta diskusija. Runājot par Lietuvas gadījumu, Valsts policijas satiksmes drošības priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka kaimiņvalstī situācija ar sastrēgumiem neuzlabojās, turklāt tika reģistrēti daudz satiksmes negadījumu.

Arī Latvijas Valsts ceļu satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns, atsaucoties uz kādu pētījumu, atklāja, ka aptuveni par 60% palielinās negadījumos iesaistīto skaits, bet par 10% - paši negadījumi. Viņaprāt, varētu vairāk pievērst uzmanību papildu izbūvētām joslām un atsevišķi izpētītās vietās varētu ieviest papildsekcijas.