Rīgas ārkārtas vēlēšanas iesilda partiju cīņas par kandidātiem un sarakstu partneriem

Šoreiz priekšvēlēšanu process notiek partijām neierasti īsos termiņos, un cīņas ir īpaši spraigas – gan ķīviņi par kopīgo sarakstu veidošanu, gan sacīkstes par saraksta pirmo numuru partiju iekšienē. Piemēram, ilgus gadus Rīgā valdījusī “Saskaņa” mēra kandidātu joprojām nav izvēlējusies, tāpēc uz šo pozīciju cer pat politikā nepieredzējušais aktīvists Konstantīns Čekušins, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. 

Gandrīz atlaistā Rīgas dome pretēji savai skandalozajai slavai šonedēļ visai rāmi pēdējo reizi sapulcējās uz sēdi, lai kārtējo reizi kvoruma trūkuma dēļ pēc pāris minūtēm izklīstu. Nekādas oficiālas svinības vai atvadas nenotika, jo visi ir sākuši gatavoties ārkārtas vēlēšanām.

Lai gan partija “Gods kalpot Rīgai” (GKR) jau sākusi plašu reklāmas kampaņu ar saukli “Burova saraksts”, bez paša Oļega Burova, kas vada pēdējās dienas Rīgas mēra amatā, citi kandidāti uz plakātiem nav redzami. Burovs  apgalvo, ka visas 63 kandidātu vietas jau esot aizpildītas – tajās būšot gan tagadējie domnieki, gan Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs, gan vairāki skolu direktori, arī tādi, kas neesot partijas biedri. Sarakstā iekļauti kultūras cilvēki, sportisti, to skaitā bijušais futbolists Marians Pahars, un pat citu partiju pārstāvji, piemēram, Zaļās partijas biedrs Viesturs Silenieks. 

Burovs pārliecināts, ka GKR domē iekļūs, bet vēlamākos sadarbības partnerus nenosauc – partija būšot gatava kompromisiem ar visiem, kas ir Rīgas un Latvijas patrioti.“Koalīcija nebūs no vienas partijas. Nebūs tā, ka koalīcijā ir tikai viena partija. Tāds laiks nebūs. Būs orientējoši vairākas partijas, varbūt piecas partijas, kas veido koalīciju,” prognozē Burovs. “Šeit nav ne sarkanās, ne rozā līnijas. Vēlreiz: mēs skatāmies tikai uz darbu, skatāmies, protams, kas ir zem nosaukuma “partija” - kādi būs konkrētie deputāti, kādi viņi ir, ko viņi pirms vēlēšanu kampaņas sāka runāt, ko deklarēt. Vai viņi aiziet un stipri var radikalizēties, vai vai runāt pragmatiski... Nu, mēs redzēsim, jā, un to mēs pēc tam varam novērtēt.”

Tikmēr ilgus gadus Rīgā valdījusī “Saskaņa” mēra amata kandidātu vēl nav izvēlējusies. Partijas iekšienē tiek piesaukta bijusī Rīgas vicemēre Anna Vladova, bijušais Saeimas deputāts Andris Morozovs, izskan arī parlamentāriešu vārdi: Regīna Ločmele-Luņova, Ivars Zariņš un Jānis Ādamsons.

Bet potenciālo saraksta līderu listē ir arī kāds politikā mazāk zināms cilvēks. Tas ir Konstantīns Čekušins, kurš jau reiz ir kandidējis no “Saskaņas”. 13.Saeimas vēlēšanās partijas līderis Nils Ušakovs viņu pieteica kā vienu no aktīvākajiem mazākumtautību skolu aizstāvjiem, kas palīdzēšot apturēt toreizējā izglītības ministra Kārļa Šadurska reformas. Kuluāros skan versija, ka toreiz Čekušinu “Saskaņa” piesaistīja, lai viņš nepastiprinātu tiešo konkurentu – Latvijas Krievu savienības – sarakstu. Savukārt tagad viņš varētu būt kompromisa kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas smagsvari – Ušakovs un Jānis Urbanovičs.

“de facto” sazvanīts, Čekušins no komentāriem atturas, tomēr nenoliedz, ka pats piedāvājumam kļūt par mēra amata kandidātu būtu gatavs piekrist. “Viss būs zināms nākamnedēļ. Tad mēs varam atgriezties un kaut ko runāt par to. Pagaidām notiek iekšējās sarunas un diskusijas, un man būtu nekorekti komentēt to. (..) Nu, tāda varbūtība ir, jā.”

Jau pagājušā gada nogalē izskanēja ideja, ka visai Rīgas domes opozīcijai vajadzētu veidot apvienoto sarakstu. Vēlāk sākās runas par to, ka jāveido vismaz divi saraksti: liberālais un nacionālkonservatīvais. Iecere izdevās vien daļēji.

No opozīcijas puses pirmais publiski pieteiktais Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis no “Attīstībai/Par!” šonedēļ stājās līdzās partijas “Progresīvie” Rīgas nodaļas vadītājam Mārtiņam Kossovičam, lai paziņotu par kopīgu startu. “Attīstībai/Par!” savu kampaņu sāka jau labu laiku pirms oficiālā priekšvēlēšanu perioda, tāpēc uz to līdz šim neattiecās tēriņu limits. 

Staķis, kurš vēl ir Saeimas deputāts,  uzsver, ka neilgi pirms priekšvēlēšanu perioda sākumā partijas reklamējušās bieži vien, un šoreiz arī to varēja darīt visi citi: “Mūs pašus pārsteidz tas, ka mēs bijām vienīgie. Tāpēc, ka daudzas Rīgas domes opozīcijas partijas jau gadu pieprasa Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Vasarā jau principā šis pieprasījums bija ļoti izteikts, rudenī visiem jau bija skaidrs, ka tas notiks. Tā ka mēs lielā mērā paši bijām pārsteigti, ka mēs bijām vienīgie tam bijām gatavi.”

Visticamāk, pārējo domes opozicionāru kampaņas aizkavējās, jo ievilkās sarunas par kopīgā saraksta veidošanu. Oficiāli pirmā no tām izstājās Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas publiski paziņoja, ka startēs viena pati ar Saeimas deputātu Juri Jurašu kā Rīgas mēra amata kandidātu. To, kāpēc JKP neturpināja sarunas par kopīgu sarakstu, Jurašs skaidro šādi: “Šobrīd ir daudzas lietas, kuras mēs redzam nacionālajā līmenī, un te mēs varam saukt kā piemēru to pašu Valsts drošības dienesta ēkas būvniecības jautājumu, azartspēļu jautājumu, kādā veidā mums izdodas ar koalīcijas partneriem panākt tiešām sabiedrībai nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Mēs redzam, ka tas ir teju neiespējami. Mums ir ļoti lielas bažas, ka mēs to varēsim darīt arī Rīgas ietvarā, un uzskatām, ka savus mērķus mēs varēsim sasniegt, ejot vieni paši.”

Pēc JKP izstāšanās sarunas vēl turpināja “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība, tomēr šonedēļ kļuva skaidrs, ka arī šāda kombinācija neizveidosies. “Jaunā Vienotība” tagad nolēmusi piesaistīt dažādus pilsoniskās sabiedrības aktīvistus no apkaimju organizācijām un bezpartejiskos profesionāļus. Piemēram, nupat amatu atstājušo Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, kuru bija uzrunājušas arī citas partijas, arī GKR. 

“Jaunās Vienotības” mēra amata kandidāts atkal būs Rīgas domnieks Vilnis Ķirsis, kurš ar citām partijām runāt par apvienības veidošanu vairs neplāno: “Es pirmkārt skatos uz pārbaudītām komandām. Tie, kas ir iepriekšējos trīs gadus Rīgas domē cīnījušies. Nu es tajos redzu kaut kādus potenciālus partnerus. Tie, kas, kad bija jācīnās, tad sēdēja krūmos, bet pēkšņi atjāj baltā zirgā un sevi piesaka, ka nu tagad būs īstie, kas Rīgu vedīs saulītē... Nu, es neredzu tam perspektīvu.”

Iespējams, šis Ķirša mājiens ir domāts Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kuru tagad vada kādreizējais “Vienotības” pārstāvis Edvards Smiltēns. Latvijas Reģionu apvienība, kas sākumā sarunas veda ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet vēlāk tās pārtrauca, jo ZZS nenorobežojās no Aivara Lemberga, tagad aktīvi komunicē ar Nacionālo apvienību. Smiltēns, kurš tika deleģēts kā LRA Rīgas mēra amata kandidāts, šai apvienotajā sarakstā ir gatavs ieņemt arī otro numuru: “Ja notiek lielāka apvienošanās, tādā gadījumā šim līderim ir jāspēj par kaut ko vienoties, un pirmā vieta sarakstā ir tikai viena. Mēs esam atvērti šādām pārrunām un mēs ceram, ka mēs sasniegsim rezultātu.”

Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars komentāros par mēra kandidātu un sadarbības modeli ir atturīgs. Viņš gan atzīst, ka saraksta, kurā būtu gan LRA, gan “Jaunā Vienotība”, nebūs: “Par viņu savstarpējām droši vien būtu jāprasa konkrēto partiju pārstāvjiem. Nu, pēc maniem vērojumiem secinājumi ir līdzīgi, ka šīm organizācijām izveidot vienu sarakstu nebūtu vienkārši.”

Nacionālās apvienības valde gala lēmumu iecerējusi pieņemt pirmdien, taču šobrīd kā ticamākais variants izskatās saraksts kopā ar Latvijas Reģionu apvienību ar bijušo vides ministru un Saeimas deputātu Eināru Cilinski kā mēra amata kandidātu. Cilinski atbalstīja arī partijas Rīgas nodaļa, jo citi, starp tiem arī bijušais žurnālists Ansis Pūpols, savas kandidatūras uz šo pozīciju atsauca.

Cīņā par Rīgas atslēgām varētu iesaistīties vēl plašāks loks. Piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās plāno arī Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Krievu savienība, bijušo Rīgas domes “Saskaņas” deputātu četrinieka tagadējā partija “Alternative”. Šie spēki gan nav izlēmuši, kas būs to sarakstu līderi. Savukārt valdības koalīcijas partija “KPV LV” par startu vēlēšanās vēl tikai spriedīs.