Kāds ir iemesls Ingmāra Līdakas padzīšanai no zoodārza vadītāja amata? Vērtīgs Mežaparka zemes gabals vai „savējo” bīdīšana amatā...
Trīs mēnešu laikā no Rīgas Zooloģiskā dārza padzīta vai atkāpušies visa tā vadība. 19. februārī ar Rīgas izpilddirektora Jura Radzēviča rīkojumu no valdes locekļu amatiem atstādināti Ingmārs Līdaka un Andris Morozovs. Kā iemesls atstādināšanai minēta gan nesaimnieciska rīcība ar 22 873 kvadrātmetrus lielo zoodārza zemesgabalu un tā piegružošanu, gan pretlikumīga līguma slēgšana par juridisko pakalpojumu sniegšanu.
Līdaka gan uzskata, ka nav darījis neko tādu, lai būtu iemesls viņa atstādināšanai un saka: „Labāk šausmīga nāve, nekā nebeidzamas šausmas”. Tagad Rīgas dome panākusi, ka pilnībā darbu zaudējuši visi iepriekšēji zoodārza valdes locekļi, jo pērnā gada novembra vidū no valdes aizgāja arī ilggadīgie zoodārza darbinieki Edgars Vītols un Uldis Želubovskis. Līdz ar to rodas jautājums, kādēļ Nacionālā zooloģiskā dārza kapitāldaļu turētājs – Rīgas dome, vēlējušies atbrīvoties no tā vadības. Vai iemesls ir zoodārza valdes neprofesionālā darbība un likumpārkāpumi? Vai arī kāda kāre pēc vērtīgās Mežaparka zemes, kuru nu kā „zoodārza izgāztuvi” var atsavināt? Vai Rīgas mēra Oļega Burova vēlme zoodārza vadībā pirms pašvaldības ārkārtas vēlēšanām iesēdināt savējos? Par savas atstādināšanas iemesliem Jauns.lv stāsta Ingmārs Līdaka:
„Zināma loģika tur ir”
„19. februārī kādas trīs stundas notika Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes sēde, un tā pēc būtības bija ļoti produktīva. Grūti atcerēties, kad pie mums kapitāldaļu turētāja pārstāvis tik ļoti interesējās par norisēm un problēmām zoodārzā. Tā bija pirmā mūsu valdes sēde, kurā piedalījās Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs, biju pārsteigts par viņa interesi un vēlmi zoodārzu savest kārtībā. Bet rezultāts bija tāds, kāds tas bija...
Mutiski izskanēja vairāki pārmetumi par iespējamiem pārkāpumiem. Principā šie pārkāpumi, salīdzinot ar to, ko dzird par citām Rīgas kapitālsabiedrībām, nešķiet tādi, kas varētu novest pie valdes atlaišanas.
Pirms diviem gadiem, nākot uz zoodārzu, biju nolēmis un arī pilnībā distancējos no politikas. Tāpēc šai sakarā zīmēt kādas politiskas vīzijas ļoti negribētos. Par to, ka izskan kādas runas par kādu zemesgabalu, jāteic, ka zināma loģika tur ir. Es neesmu sazvērestības teoriju piekritējs un analītiķis, tāpēc nezinu, vai tā tiešām ir vai nav?
Tiek pārmesta zoodārza neapbūvētās daļas piesārņošana ar būvgružiem. Ar šādu „asti” atgriezties politikā, it sevišķi Zaļajā partijā, būtu diezgan nepareizi, jo pietiekoši augstu vērtēju Zaļās partijas idejas un reputāciju.
Zemes gabals, par kuru ir runa, atrodas pie 11. tramvaja galapunkta, Cimzes ielas. Tur agrāk, visticamāk, bija kāds smilšu karjers, kura dabiskais reljefs sen kā izmainīts. Kad 2011. gadā pārņēmām šo teritoriju, tur ieplakā bija vietējo māju atkritumu izgāztuve. Tā tika iztīrīta, un tur ierīkojām smilšu atbērtni, gan dzīvnieku apgrauzto zaru uzkrājumus. Vairākas reizes gadā šie zari tiek šķeldoti un tos izmanto apstādījumu mulcēšanai, kā arī dzīvnieku mītņu klājuma veidošanai. Tie uzkrājas un tā šim mērķim ir laba vieta, jo zarus šķeldot kaut kur dzīvnieku vai apmeklētāju tuvumā būtu diezgan traumējoši gan vieniem, gan otriem. Tāpat, ja zoodārzā būvē kādu objektu, izrok smilti. Lai to vestu uz kādu izgāztuvi, jāmaksā nauda, bet smilts atkal vajadzīga, kad zoodārzā, piemēram, jāveido kāds reljefs vai tā jāpapildina dzīvnieku aplokos. Zoodārzam nebūtu izdevīgi smilti pirkt un to atkal no kaut kurienes vest 100 kilometrus, ja tā ir mums pašiem.
Vēl tika pārmesta juridiskā pakalpojuma sniedzēja līgumu slēgšanu bez cenu aptaujas procedūras. Tas atkal ir diezgan diskutabls jautājums. Cenu aptauja jārīko, ja līguma summa pārsniedz 10 000 eiro, bet likumā juridiskie pakalpojumi ir atsevišķi izdalīti, un šī summa ir vairākas reizes lielāka. Mūsu iekšējos normatīvajos aktos gan tas nav noteikts. Pēc likuma burta viss ir „okey”, bet es neesmu ievērojis to, ko mani priekšteči bija stingrāk pieregulējuši. Un galvenais: mūsu jurists zoodārzā jau strādā padsmit gadus un tādu juristu, kas būtu par tādu cenu, kā mēs piedāvājam, organizēt gan būvniecības konkursu par diviem miljoniem, gan zaru un burkānu iepirkumu, nevar atrast. Kad manis uzrunātie juristi uzzināja, cik zoodārzs var maksāt, viņi muļķīgi smaidīja un teica, ka pārzvanīs. Tā arī neviens neatzvanīja...
„Tas būtu neloģiski”
Ļoti negribētu, lai lieta par manu atstādināšanu būtu politiski motivēta, jo esmu ārpus politikas bez kādām pretenzijām uz kaut kurieni kandidēt – uz domi vai kur citur. Neredzu, ka es varētu būt kādam politisks mērķis, tas būtu neloģiski. Divus gadus esmu bijis diezgan godīgs, galīgi maliņā no politikas, neesmu tajā jaucies.
Vai kaut kur kāds nav noskatīts par zoodārza patstāvīgu valdes priekšsēdētāju vai locekli? Skatoties, kas pēdējā gada laikā Rīgā noticis, to pilnīgi noteikti nevaru izslēgt. Būtu ārkārtīgi nepatīkami, ja zoodārza vadībā nonāktu cilvēki, kuriem pilnīgi noteikti tur nebūtu jābūt. Tas būtu vissliktākais variants, ko varētu iedomāties. Es nezinu vai tāds ir, neesmu baumu izplatītājs un tāds arī nebūšu.
Par nākotnes plāniem: šobrīd beidzot ir jāaiziet piespiedu atvaļinājumā, un tad jāsāk domāt, kas un kā?
Vai jūtos šobrīd ļoti slikti? Nē, jo pēdējā laikā, vismaz pāris mēnešus kopš novembra, kad bija spiesti atkāpties divi valdes locekļi, kas šeit strādāja 20 gadus, man prātā ir labs teiciens: „Labāk šausmīga nāve, nekā nebeidzamas šausmas””.
