Par gada ķezu augstākajā izglītībā atzīta 10 gadu "jubileja" kopš neatgriezeniskas finansējuma samazināšanas

Balvu devās saņemt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kurš pateicās žūrijai par godīgo novērtējumu. Jāatgādina, ka ne augstākā izglītība, ne zinātne kopš 2008. gada, kad sākās ekonomiskā krīze, nav atguvusies no finansējuma trūkuma radītā trieciena. Kaut arī gan iekšzemes kopprodukts un valsts budžets ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, ne augstākajai izglītībai, ne zinātnei šajā veiksmes stāstā nav atradusies vieta - finansējums nav atgriezies ne tuvu 2008. gada apmēram.

Balva "Studentu lieta - taisna un cieta!", kuru pasniedz notikumam, kam sekojis būtisks, pozitīva rakstura pavērsiens visu studējošo un augstskolu dzīvē, piešķirta par jauno studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, kuras ieviešanā aktīvi piedalījās arī LSA. Pateicoties izmaiņām, lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju būs iespēja studēt, jo kredīti būs pieejami daudz plašākam interesentu lokam, kā arī to atmaksāšanas process būs vienkāršāks. Tiks atrisinātas arī problēmas, kas radās saņemot kredītu - tagad šis process kļūs vienkāršāks un ātrāks.

Par "Gada ieguldījumu akadēmiskās dzīves veicināšanā" atzīta iniciatīva "Akadēmiskais godīgums un ētika augstākajā izglītībā". Tās ietvaros Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Nacionālā bibliotēka apvienoja spēkus, lai kopīgi sāktu darbu pie valstiska līmeņa akadēmiskā godīguma politikas veidošanas, kas veicinātu un uzlabotu akadēmisko un zinātnisko kultūru Latvijā.

"Gada ieguldījuma sociālās dzīves veicināšanā" balvu saņēma apvienības "Apeirons" rosinātās izmaiņas, kas ļauj saņemt asistenta pakalpojumu studējošajiem ar invaliditāti, kuri funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar pārvietoties ārpus mājokļa patstāvīgi. Turklāt tagad pakalpojums pieejams arī neklātienē studējošiem ne tikai sesijas laikā, bet visa mācību gada laikā.

Nominācijā "Gada students" balvu saņēma Marika Garnizone - RSU Medicīnas fakultātes studente, kura aktīvi iesaistās zinātniskajā darbībā un ir izstrādājusi vairākus pētījumus, tostarp par vēnu izmantošanu koronāro asinsvadu šuntēšanā, un šobrīd strādā pie pētījuma par suicīdu mēģinājumu riska faktoriem starp depresijas un šizofrēnijas pacientiem. Par "Gada jauno zinātnieku" arī kļuvis medicīnas students - Svjatoslavs Kistkins no LU. Viņš nodarbojas ar starpdisciplināriem pētījumiem, piemēram, ar krūts vēža pētniecību, antimikrobisko līdzekļu radīšanu un augu preparātu iedarbības efektivitātes novērtēšanu nedzīstošu diabēta brūču ārstēšanā.

Nominācijā "Gada Studējošo pašpārvalde" balvu ieguva LU Studentu padome. Tā pērn bija spēcīgs spēlētājs LU rektora vēlēšanu procesa virzīšanā, lai visas procedūras notiktu atbilstoši augstskolas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kā arī ar visu sparu strādāja pie tā, lai Izglītības un zinātnes ministrija neapdraudētu LU autonomiju un cīnījās par to, lai netiktu diskreditēta studējošo pārstāvniecība. LU SP ieguldīja darbu arī tajā, lai netiktu celtas studiju maksas, kamēr fakultātes neveic uzlabojumus studiju procesā. Tāpat izceļams pagājušā gada jaunieviesums - LU Studentu zinātniskā konference "Homo et".

Visbeidzot, tika piešķirta arī balva par 25 gadu ieguldījumu studējošo pārstāvniecībā. Par to atzīti Augstskolu likuma grozījumi par 1/200 un veto - divi no "pamatiem", uz kuriem studējošo pārstāvniecība ir balstījusies jau daudzus gadus. Balvu saņemt tika aicināti visi bijušie un esošie LSA valdes locekļi, tā uzsverot, ka ikkatrs no šiem cilvēkiem ieguldījis darbu šo tiesību iegūšanā un nostiprināšanā.

Šobrīd studentiem ir tiesības tikt pārstāvētiem augstskolu lēmējinstitūcijās vismaz 20 procentu sastāvā, atliekošā veto tiesības jautājumos, kas varētu būtiski nelabvēlīgi ietekmēt studējošos, un studentu pašpārvalžu tiesības saņemt finansējumu 1/200 apmērā no augstskolas budžeta. Bez šīm pašu studējošo iegūtajām un laika gaitā nostiprinātajām tiesībām nebūtu iedomājami arī citi sasniegumi un ieguldījumi.

Apbalvoti arī aktīvākie studentu interešu pārstāvji dažādās nominācijās - LSA "Gada domnieka" titulu ieguva RTU SP pārstāve Rebeka Birziņa, par "Gada aktīvistu" kļuvis LU SP pārstāvis Ivars Dominiks Zeps, bet "Gada izaugsmes" balvu piešķīra Alisei Pokšānei no LU SP. Par "Gada vecbiedru" atzīts Arkādijs Zvaigzne, "Gada studentu atbalstītāja" balvu saņēma Swedbank, bet kā "Gada projekts" tika apbalvots seminārs "Kam rūp students? 2019". Šogad pirmo reizi apbalvots arī "Gada vizuālais materiāls", kur par labāko tika atzīts RTU Studentu parlamenta akadēmijas tēls. Visu nomināciju uzvarētāji tika noskaidroti pēc studentu, studējošo pašpārvalžu, LSA valdes, kā arī ārējo ekspertu komisijas balsojuma rezultātiem.

Pērn LSA Gada balvā kā "Studentu lieta - taisna un cieta!" apbalvotas LSA rīkotās apaļā galda diskusijas par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidi, bet par "Gada ķezu" atzīti politisko partiju solījumi - pirms 13. Saeimas vēlēšanām visas politiskās partijas izglītību, tostarp augstāko izglītību, atzina par prioritāti, tomēr viena no pirmajām ziņām medijos pēc koalīcijas veidošanas sākuma bija nevienas partijas neizrādītā interese izglītības un zinātnes ministra amatu.