Aizputē bēniņos glabājas desmitiem padomju laikā ar roku pārrakstītu aizliegtu romānu

Tagad šīm kladēm ir tikai vēsturiska vērtība, jo jau teju 30 gadus nepastāv aizliegtās literatūras saraksti. Tomēr cītīgās mediķes veikums nav pārklājusies putekļiem un tas pašlaik apskatāms Rīgā, Jēkaba kazarmās, ierīkotajā izstādē.

Apputējušās rūtiņu klades no aizmirstības nagiem “izrāvusi” rakstniece un Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas biedre Lāsma Gaitniece. Viņa Jauns.lv pastāstīja: „Ilgu laiku esmu pētījusi Latvijas medicīnas vēsturi, galvenokārt Liepājas pusē. Viena no visneparastākajām personībām, kuru savas pētniecības laikā izdevies pamanīt un atklāt, bija ilggadējā Liepājas Medicīnas skolas direktore Rasma Kaju, viņas savdabīgais dzīvesstāsts.
 
Kaju ir mirusi 1995. gadā, taču šogad janvāra nogalē, viesojoties pie viņas mazdēla Ivo Kaju, uzzināju ko ļoti savdabīgu, proti - Rasma Kaju savā brīvajā laikā ar roku ir pārrakstījusi padomju laikā aizliegtās grāmatas (biezus romānus!), lai tās paliktu viņas dēliem un mazbērniem. Kopā tās ir ap 100 kladēm - gan latviešu autoru darbi, gan ārzemju. Kas viņai šīs grāmatas ir devis, nav zināms.

Vai romānus var pārrakstīt ar roku? Šis jautājums šodien varētu šķist savāds vai pat muļķīgs. Kam gan tas nepieciešams, ja var ieiet grāmatnīcā vai bibliotēkā un bez problēmām tikt pie kārotā izdevuma. Taču tā nav bijis vienmēr. Vēl pirms gadiem trīsdesmit bija bezgala daudz grāmatu, kas iekļautas aizliegtās literatūras sarakstā, respektīvi, atzītas par nevēlamām vai pat kaitīgām. Godīgam padomju pilsonim tādas lasīt nebija ieteicams.

Kāda Aizputes savrupnama bēniņos vēl aizvien glabājas daudzas padomju laikā ražotas rūtiņu klades. Grūti pateikt kopējo skaitu; zināms vien tas, ka to kopumā bijis ap 100. Šķietami tas nebūtu nekas ievērības cienīgs – dzīvojamo māju palīgtelpu, kur atrodamas vecas klades un burtnīcas, nav mazums. Attiecībā uz Aizputes savrupnamā glabātajām ir citādi. Pārsteiguma moments rodas brīdī, kad sāc tās šķirstīt un iedziļināties rakstītajā. Īpatnējā, taču salasāmā rokrakstā bez nevienas pārrakstīšanās kļūdas un tikai pāris maziem svītrojumiem kladēs, neizlaižot nevienu rūtiņu, vārds vārdā pārrakstīti veseli romāni!

Nama agrākā saimniece Rasma Kaju (1934-1995), kura savulaik Liepājā bija ļoti cienīta, pacientu mīļota ārste, ķirurģe, kā arī ilggadēja Liepājas Medicīnas skolas direktore, savos brīvajos brīžos pārrakstījusi grāmatas. Šī neparastā sieviete, kas pratusi gan spēlēt klavieres, gan operēt cilvēkus, bijusi arī liela daiļliteratūras cienītāja. Nav zināms, kā daktere tikusi pie aizliegtās literatūras, taču viņas domu gājiens bija loģisks: kaut kādā veidā jāsaglabā, lai paliktu bērniem un mazbērniem. Tagad šo bagātību glabā viņas mazdēls Ivo Kaju”.

Rasma Kaju ir pārrakstījusi daiļliteratūras darbus, kas padomju laikā tika aizliegti, sākot ar latviešu autoru, piemēram, Ilzes Kalnāres, un beidzot ar ārzemnieku sacerējumiem. Kā tikai šī nama bēniņos nav: Ludviga Ganghofera romāns no 14. gadsimta “Klostera mednieks” T. Pormalieša (Paula Meļņa) tulkojumā, kas 1932.gadā iznāca apgādā “Grāmatu zieds”, Magdas Trottas “Baltais marmora jātnieks”, Ernsta Pinkerta “Mans saulainais zēns”, Annijas Votes “Neparastās mātes”, ko, Jāņa Riekstiņa tulkotu, izdeva apgāds “Grāmatu draugs”, Hedvigas Kurts-Māleres “Austrālietis” un “Mīla bez laimes”, D. L. Šerara “Sultana verdzene (Saharas dēls)”, ko 1928.gadā laida klajā apgāds “Orients” un daudz, daudz citu darbu. Ir atrodami pat tādi romāni, kuru pārrakstīšanai bija nepieciešamas piecas, sešas biezās klades.

Līdz 10. martam ar mediķu Kaju dzimtas stāstu var iepazīties izstādē, kas ierīkota Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, kas atrodas Jēkaba kazarmās (Torņa ielā, Vecrīgā). Ne tikai Rasma Kaju, bet arī viņas dēls bija mediķis. Izstāde veltīta divu izcilu vienas dzimtas ārstu – Rasmas Kaju (1934-1995) un Oleva Kaju (1964-2019) – piemiņai. Izstādes idejas autors ir Rasmas Kaju mazdēls Ivo Kaju.

Rasma Kaju bija ārste, ķirurģe, ilggadēja Liepājas Medicīnas skolas direktore. Viņas jaunākais dēls Olevs Kaju arī bija ārsts, ķirurgs, kurš savu karjeru medicīnā sācis Liepājā, taču pēc ārstniecības studiju beigām strādājis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikā, Latvijas Ģimenes centrā un Jūrmalas slimnīcā.

Izstādē aplūkojamas Kaju dzimtas fotogrāfijas, dažādi dokumenti, tai skaitā gan Rasmas, gan Oleva Kaju skolas liecības un atestāti, kas apliecina dažādu mācību iestāžu absolvēšanu, vairāki savulaik periodiskajos izdevumos publicēti raksti, kā arī Rasmai Kaju piederējis asinsspiediena mērāmais aparāts, kas mūsdienās uzskatāms gandrīz vai par antīku. Par izstādes “naglu” uzskatāmas divas ļoti īpašas lietas: Oleva Kaju rakstīta vēstulīte savai vecaimātei uz Aizputi un Rasmas klade, kurā daktere vārds vārdā ir pārrakstījusi kādu padomju laikos aizliegtu ārzemju autora romānu ar mērķi, lai to varētu lasīt viņas dēli un mazbērni. Joprojām nav saprotams, pa kuru laiku daktere šos biezos romānus spējusi pārrakstīt, kā arī kur viņa ņēmusi grāmatas pārrakstīšanai – tas mediķes radiniekiem nav zināms.

Jāpiebilst, ka ar ārstu Rasmas un Oleva Kaju biogrāfiju plašāk iespējams iepazīties Lāsmas Gaitnieces kultūrvēsturiskas ievirzes grāmatā “Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi”.