Nosaukti Latvijas gada nozīmīgākie zinātnes sasniegumi

Izvērtējot konkursam par 2019.gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem iesniegtos 44 pieteikumus, pērnā gada nogalē LZA nosauca 10 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē, kā arī piešķīra septiņus LZA Prezidenta atzinības rakstus.

Šodien norisinājās 2019.gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē autoru un autoru kolektīvu apbalvošanas ceremonija. Tajā apbalvoja desmit nozīmīgākos sasniegumus, kuru vidū ir pieci sasniegumi teorētiskajā zinātnē un pieci lietišķajā zinātnē.

Teorētiskajā zinātnē par nozīmīgākajiem sasniegumiem atzīti veiktie aprēķini par jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. Tos veica LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, zinātnieki Jānis Kleperis, Anatolijs Popovs un zinātnieks Ran Džija no Ķīnas.

Viens no 2019.gada Nobela prēmijas ķīmijā laureātiem Džons Gudenovs 1980.gados atklāja materiālus četru voltu sprieguma litija jonu baterijām. Tas, ka iespējamas arī piecu voltu baterijas, autoru kolektīvam pirmo reizi izdevies atklāt teorētiskajos aprēķinos, kuri ļāvuši izskaidrot, kā grafēns palielina fotoelektrisko efektivitāti organisko materiālu Saules baterijās.

Tāpat par nozīmīgu sasniegumu atzīts atklātais organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā. To atklāja Latvijas Organiskās sintēzes institūta locekļi Renāte Melngaile, Armands Kazia, Artūrs Sperga un Jānis Veliks.

Kā būtisks izcelts arī veiktais daudzpusīgais pētījums par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā 100 gados no 18.gadsimta beigām līdz 1890.gadam. Šī pētījuma sastādītājs un zinātniskais redaktors ir Eduards Kļaviņš.

Tāpat teorētiskajā zinātnē par nozīmīgiem sasniegumiem LZA atzina Anitas Rožkalnes pirmo Latvijā un pasaulē tapušo skatījumu uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji, kā arī Ingunas Daukstes-Silasproģes pētījumu, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību.

Par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē atzīta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai, kuru atklāja LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis kopā ar zinātniekiem Oskaru Krievu, Pēteri Apsi-Apsīti, Dāvi Meiki, Andreju Stepanovu, Ansi Avotiņu, Armandu Šenfeldu, Kristapu Vītolu, Maksimu Vorobjovu, Vorobjovs, Mārci Priedīti, Artūru Pauguru un Oskaru Bormani.

Unikālā sistēma izstrādāta un aprobēta sadarbībā ar Vācijas autoražošanas uzņēmumu "Daimler AG" izmantošanai "Mercedes-Benz" automobiļu rūpnīcā. Jaunā tehnoloģija ļauj izstrādāt labākus energoefektivitātes uzlabošanas tehniskos risinājumus līdzstrāvas elektroapgādes tīklam.

Apbalvojumu saņēma arī Tatjanas Pladeres, Karolas Pankes, Māras Delesas-Vēliņas, Viktorijas

Andriksones, Vitas Konošonokas, Gunitas Jankovskas, Kristapa Kļavas, Marinas Seļezņovas, rezidenta Reiņa Pitura un Gunta Krūmiņa izpēte par vispusīgo redzes sistēmas funkcionalitāti darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko trīs dimensiju ekrānu.

Pētījumā tika noskaidrots, kādas priekšrocības dziļuma uztverē, redzes funkcijās un darba efektivitātē sniedz volumetriskā ekrāna izmantošana salīdzinot ar ikdienā izmantojamiem divu dimensiju ekrāniem.

Tāpat balvu saņems arī zinātnieki par jaunu specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C gēna atklāšanu un saistīšanu ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu - miogēnu tremoru un miopātiju. Šo atklājumu veica zinātnieki Jānis Stāvusis, Baiba Lāce, Dita Kidere un Inna Iņaškina.

Šogad zinātnieki Kaspars Leduskrasts, Artis Kinēns un LZA akadēmiķis Edgars Sūna arī izstrādājuši konceptuāli jaunu pieeju augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās, savukārt zinātnieki Jurģis Jansons, Jānis Donis, LZA akadēmiķis Tālis Gaitnieks, LZA korespondētājloceklis Āris Jansons, Dagnija Lazdiņa, Zane Lībiete, LZA korespondētājloceklis Dainis Edgars Ruņģis un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" veikuši starpdisciplināru pētījumu par egļu mežiem Latvijā, iekļaujot gan mežkopības, meža selekcijas, gan ģenētikas, fitopatoloģijas un ekonomikas atzinumus.

Iepriekš akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis pateicās ikvienam Latvijas zinātniekam, kurš strādā Latvijas augstskolās un institūtos, laboratorijās un uzņēmumos. Viņš uzsvēra, ka šajā gadā izstrādātie gan teorētiskie, gan lietišķie pētījumi, kuru rezultāts ir mērāms ekonomiskās kategorijās - gan kā iestrādes tālākiem padziļinātiem fundamentāliem pētījumiem, gan kā komercializācijai tuvinātu industriālu produktu paraugi 

Zinātnes sasniegumu izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija veic kopš 2002.gada. Stengrevica stāstīja, ka gadu gaitā par LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa popularitāti Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju vidē un akadēmiskajās aprindās liecina stabilais konkursa dalībnieku skaits un pieteikumu nemainīgi augstā zinātniskā kvalitāte.