Kas jāzina, ja gribu nocirst koku pie savas mājas
foto: Evija Trifanova/LETA
Lai savā īpašumā nocirstu koku, kurš ir resnāks par 20 centimetriem diametrā un nav augļu koks, pēc atļaujas jāvēršas būvvaldē.
Sabiedrība

Kas jāzina, ja gribu nocirst koku pie savas mājas

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

Kā cilvēkam pareizi jārīkojas, ja viņš grib nozāģēt traucējošu koku (nocirst, apzāģēt zarus un tamlīdzīgi) pie savas mājas? Kādi normatīvie akti to regulē? Šādu jautājumu žurnālam "Likums un Taisnība" atsūtījis rīdzinieks Raitis.

Kas jāzina, ja gribu nocirst koku pie savas mājas...

Kristīne Bašķere, Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste, skaidro:

“Jāvēršas būvvaldē ar motivētu iesniegumu (koka ciršanas iemesls). Iesniegumam jāpievieno īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai saskaņojums ar zemesgabala, uz kura atrodas cērtamais koks, īpašnieku. Atkarībā no ciršanas iemesla iesniegumam jāpievieno papildu dokumenti (daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmums vai pamatots būveksperta slēdziens, ja koks bojā ēku un tamlīdzīgi).

Ja vēlaties kokam veikt vainaga kopšanu vai zaru zāģēšanu, tad šos darbus atbilstoši normatīvajiem aktiem veic profesionāla koku kopēja – arborista – uzraudzībā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža un Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 204 Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi.

Bez saskaņošanas ar pašvaldību zemes īpašnieks drīkst zāģēt tikai augļu kokus un kokus, kuru diametrs pie celma nesasniedz 20 centimetru. Visus kokus, kuru diametrs pie celma ir lielāks, brauc novērtēt pašvaldības eksperti, bet, ja koks sasniedzis dižkoka apmērus, arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.

Šie noteikumu attiecas uz koku ciršanu un zāģēšanu apdzīvotajās vietās (mežu ciršanu regulē citi likumi). Jāņem vērā, ka, saņemot koka ciršanas atļauju, būs arī jāmaksā zaudējums par dabas daudzveidības samazināšanu.

Ja koku gribēsiet nocirst, lai veiktu būvniecību, jārēķinās ar vairākiem desmitiem eiro, pat simts un vairāk (cik daudz, atkarīgs gan no apdzīvotās vietas rajona, gan koka sugas un resnuma). Ja koks apdraud ēku, komunikācijas vai pat cilvēku dzīvību, iespējams, vispār nebūs jāmaksā vai nāksies šķirties tikai no pāris eiro.

Vairākas pašvaldības savās mājaslapās ir publicējušas koku zāģēšanas maksas kalkulatorus. Piemēram, lai Siguldā nozāģētu 25 centimetrus resnu ozolu, liepu vai egli, jāmaksā 82,64 eiro; bērzu vai pīlādzi – 41,32 eiro. Ja koks ir bīstams, jāmaksā daudz mazāk – attiecīgi 5,51 vai 2,75 eiro.

Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par augošu koku patvaļīgu ciršanu un bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskām personām no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām personām no 140 līdz 1400 eiro. Krimināllikumā par patvaļīgu koku ciršanu svešā īpašumā noteiktais sods ir cietumsods līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.