Latvijas mednieki jūtas diskriminēti

Tā liecina VMD informatīvais ziņojums Zemkopības ministrijai par priekšlikumiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 82 Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām.

Gandrīz trīskāršs lēciens

VMD saskata iespēju par 4,1 miljonu eiro gadā palielināt valsts budžetā iekasējamo nodevu apjomu, jo to apmērs par medību darbībām nav mainīts kopš 2004. gada 2. marta. Projekts izstrādāts, pildot zemkopības ministra Kaspara Gerharda uzdevumu aktualizēt valsts nodevu apmēru atbilstoši šā brīža ekonomiskajai situācijai.

Maksa par medību sezonas kartes izsniegšanu no pašreizējiem 14 eiro gadā pieaugtu līdz nepilniem 40 eiro, par medību atļaujas izsniegšanu – no 1,4 eiro līdz nepilniem desmit. Igaunijā patlaban par sezonas karti jāmaksā 10 eiro, Somijā – 25 eiro, Zviedrijā – 30 eiro.

Atlaides medību tūristiem

Īpašu neapmierinātību medniekos raisa ideja samazināt medību atļaujas nodevu viesmedniekiem, kuri tagad maksā par to vidēji ap 50 eiro par dienu. Nav lēti, taču nav nekāds noslēpums, ka no ārzemēm uz medībām Latvijā ierodas pārsvarā turīgi cilvēki, kuriem viņu valstī šīs izmaksas būtu krietni augstākas.

Pērn izsniegtas 1070 šādas atļaujas un iekasēts 49 372 eiro, bet tagad paredzēts samazināt maksu, valsts budžetam zaudējot 13 334 eiro.

Samērīgi, nevis lēciena veidā

Latvijas Mednieku asociācija neredz nekādu pamatojumu tik krasam nodevu palielinājumam. Tās valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzskata: “Neredzu iemeslu, kāpēc mednieku situācija būtu jāpasliktina. Vai mums vairs nav nepieciešama meža stādījumu un lauksaimniecības kultūru aizsargāšana? Ja tā, tad valstij to tā arī skaidri vajag pateikt, ka šīs nozares vairs nav svarīgas! Ja tomēr ir vajadzīgas, bet nav vajadzīgi mednieki, tad valstij pašai ar to būs jātiek galā! Taču izlauzt rokas un tad prasīt visus pakalpojumus, ko mednieki sniedz, nav korekti.”

Barviks gan nenoliedz, ka, ņemot vērā visai ilgo laiku bez izmaiņām maksājumos, pienācis laiks cenu pieaugumam, jo viss kļūst dārgāks. Tomēr tam būtu jānotiek samērīgi, bet ne pamatīga lēciena veidā.

Divdomīga situācija

“Prognozētais VMD sagatavotais cenas pieaugums būs ļoti sāpīgs īpaši mazajiem klubiem, kuri savās rindās pulcē ne tik turīgus lauku iedzīvotājus. Kādam jābūt kluba budžetam, lai prognozētās cenas varētu samaksāt! 100 atļauju ir 1000 eiro!” satraucas Barviks.

Turklāt mednieku pienākums ir medīt mežacūkas, lai mazinātu Āfrikas cūku mēra izplatības draudus, taču valsts uz tā rēķina vēloties pamatīgi pelnīt. “Divdomīgi un neētiski, maigi izsakoties,” teic Barviks. Viņam šķiet arī neloģiski celt maksu par eksamināciju laikā, kad jauno mednieku trūkst.
Medību fonds zaudē divas trešdaļas

Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Mednieku savienība, tās valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis nosūtījis vēstuli Zemkopības ministrijai, atgādinot, ka atbilstoši Medību likumam valsts nodevām par medībām 100% apmērā būtu jānonāk Medību saimniecības attīstības fondā.

“Tomēr kopš 2010. gada šajā fondā nonāk tikai aptuveni trešā daļa no mednieku samaksāto valsts nodevu apjoma jeb 140 tūkstoši eiro. Respektīvi, šo desmit gadu laikā fondā nav iemaksāti 3,5–4 miljoni eiro, un tie tiek iztērēti uzraugošās iestādes vajadzībām – resursu un tehnikas iegādei, kapitālieguldījumiem un arī algām,” teikts vēstulē.

Ja pie maksu palielinājuma vainojamas VMD administratīvās izmaksas, mednieki iesaka vispirms veikt šīs iestādes funkciju auditu un meklēt iespējas ietaupīt, nevis ķerties pie viņu makiem.

Pagaidām vēl nav izlemts

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece "Kas Jauns Avīzei" atzīst, ka VMD tiešām pietrūkst finansējuma un šis risinājums to daļēji varētu atrisināt. Tomēr viņa norāda, ka medību nodevu palielināšana vēl ir tikai projekta līmenī un ministrijā pagaidām notiek diskusijas.

Šobrīd mednieku organizācijas domā, kā aktīvi aizstāvēt savu biedru intereses, un gaida uzaicinājumu uz dialogu no VMD un Zemkopības ministrijas.

Pēc Valsts policijas datiem, Latvijā šobrīd reģistrēts nedaudz vairāk par 26 000 mednieku ar 37 000 medību ieroču. Paši mednieki uzskata, ka medībās un citos ar mežu saistītos pasākumos aktīvi piedalās ne vairāk par divām trešdaļām oficiālo biedru.

Valsts nodevas likmes medību jomā