Augstskolu reforma izslaucīs inteliģenci no Latvijas novadiem

Tas nav tikai prestiža jautājums, būtiskākais ir, ka ministrijas kabinetos mehāniski radītu kritēriju dēļ zaudēs zinātniski pētnieciskais darbs. Ir daudzas starptautiskas sadarbības formas un modeļi, kas īstenojami tieši universitāšu sadarbības līmenī. Loģiski, ka arī valsts finansējums saruks.

Karsta diskusija

Mazinot zinātnes lomu novados, gaidāms, ka zinātnieki skatīsies Rīgas vai pat ārvalstu virzienā. Tas ir kārtējais risks, ka it kā labi plānotā izglītības iestāžu reforma izslaucīs inteliģenci no novadiem.

Saeimas Izglītības un kultūras komisijā izvērsās karstas diskusijas par ministrijas konceptuālo ziņojumu Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Sēdē pretim Šuplinskai stājās gandrīz visi augstskolu rektori vai viņu pārstāvji un vairāki ar nozari saistītie sociālie partneri. Ministrijas piedāvājums saņēma iznīcinošu kritiku, un komisija nolēmusi tā tālāku virzīšanu pagaidām atlikt.

Kaut arī klātesošie atzinuši, ka izmaiņas augstākajā izglītībā ir nepieciešamas, ministrijas izstrādātais dokuments, kas tapis lielā steigā un bez augstskolu pārstāvju iesaistes, novērtēts kā sasteigts un lietošanai nederīgs. Tas sākotnēji bijis domāts kā pārvaldības reformas koncepcija, bet nemanot izaudzis par visas augstākās izglītības reformu. Lai iepazītos ar 65 lappuses garo dokumentu, kas kardināli maina visu nozari, rektoriem bija dotas tikai piecas dienas.

4000 studentu kā minimums

Jau pirms komisijas sēdes Rektoru padome savā vēstulē norādījusi, ka ziņojuma sagatavošanas gaitā nav ievēroti daudzi augstskolu darbības pamatprincipi, tostarp to autonomija.
Vislielāko satraukumu raisa plānotais mehāniski nosakāmais minimālais studentu skaits, kas ļautu augstskolai pretendēt uz universitātes statusu. Projektā paredzētie 4000 studentu automātiski atņemtu Liepājas universitātei un Daugavpils universitātei šo statusu, un zem jautājuma būtu daudz zinātnisko projektu.

Īpaši sāpīgs trieciens būs Daugavpils universitātei, kura no padomju laika pedagoģiskā institūta, iegūstot universitātes statusu, pārtapa par nozīmīgu daudzprofilu augstākās izglītības centru ar augstu pievienoto zinātnisko vērtību.

Unikāls centrs pierobežā

Daugavpils universitātes zinātniskais prorektors, profesors Arvīds Barševskis "Kas Jauns Avīzei" uzsver, ka tajā kā reģionālajā universitātē studentu skaits nekad nav pārsniedzis trīs tūkstošus (tagad ir 2200 līdz 2500). Vienīgi kādu laiku 90. gados Daugavpilī bija vairāk nekā 6000 studentu, jo bērnudārzu audzinātājas ar likumu bija piespiestas iegūt augstāko izglītību.

Tajā pašā laikā Daugavpils universitāte šobrīd ir vadošā iestāde bioloģijas un vides jautājumu pētniecībā un būtībā ir Latvijas zaļākā mācību iestāde. Ir iegādātas modernas iekārtas un izveidotas laboratorijas, bet universitātes statusa iespējamā zaudēšana liela mēroga projektu attīstību ierobežos.

2012. gadā pēc Barševska ierosmes ar Eiropas Savienības atbalstu atjaunota Ilgu pils Baltkrievijas pierobežā, kas ir augstskolas ārpuspilsētas studiju un pētniecības centrs. Tur ierīkots Koleopteroloģisko (vaboļu – Red.) pētījumu centrs un bioloģijas, vides zinātnes un skolotāju programmu lauka prakšu vieta, modernākā Baltijā. Ilgās atrodas Baltijā lielākā vaboļu kolekcija ar vairāk nekā 200 000 eksemplāru – 13 000 sugu no visas pasaules.

Iegādāts "Zeiss" rentgenmikrotomogrāfs, pirmais tāds Baltijā un otrais Austrumeiropā, ar kuru var, piemēram, pētīt dzintarā ieslēgtās vaboles, nebojājot paraugus – redzēt, kas kukainim vēderā. Tādā pašā veidā var pētīt arī mikroshēmas vai sakausējumus, tos mehāniski nebojājot.

Desmit gados 35 miljoni eiro

Ilgās izveidotajā Meža bioloģiskās daudzveidības pētījumu centrā izvietots viens no Latvijā lielākajiem herbārijiem, pilnībā digitalizēts un vienīgais no Latvijas iekļauts vairākās nozīmīgās starptautiskās datu bāzēs.

Pēdējos desmit gados izdevies piesaistīt starptautisko finansējumu 35 miljonu eiro apmērā, tāpēc pilnīgi nesaprotamas ir pašreizējās valdības idejas universitāšu statusu saglabāt tikai Rīgas augstskolām.

Liepājas universitātē, kur var apgūt 26 studiju programmas, dažos pēdējos gados vērojams stabils studentu skaita pieaugums. Rektore Dace Markus saka: “Šis ministrijas ziņojums nav virzāms tālāk, jo tur ir ļoti daudz pretrunu pat nedaudzajās labajās lietās.”

Par citu normu, kas nosaka, ka augstskolas statusa mācību iestādē jābūt vismaz 1000 studentu, satraucas privāto augstskolu pārstāvji, jo šo skaitu nesasniedz neviena – tostarp arī starptautiski zināmās Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola.

Mākslu nozarē neskaidra nākotne

Mūzikas akadēmijas un Mākslas akadēmijas pārstāvjiem ir bažas, ka viņi nekad nespēs nodrošināt koncepcijā izvirzītos vidēji statistiskos uzdevumus, jo pārsvarā tie vērsti uz inovācijām un zinātni.

Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis: “Daudzi mūsu absolventi ir starptautiski atzīti visā pasaulē, un mums ar konkurenci izglītības kvalitātē viss ir kārtībā, bet šajā jaunajā dokumentā, izņemot sadaļā par pārvaldības modeli, mēs sevi vispār neredzam.”

Augstskolu pārstāvji pauž cerību, ka ministrija beigs praksi, kad svarīgu nozares dokumentu izstrādē piedalās tikai šaurs ierēdņu loks un turpmākajās diskusijās pieaicinās arī viņus un starptautiskos ekspertus.

Daugavpils universitātes Studentu padome pēc tikšanās ministrijā atcēlusi pie savas augstskolas plānoto piketu un vērtēs, kādas būs izmaiņas.