Saeimas deputāti steidzami piedāvā iespējamo risinājumu Kristīnes Misānes lietā
Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Karīna Sprūde, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis un Dana Reizniece-Ozola šodien, 23.01.20. iesniedza Saeimas Prezidijam lūgumu iekļaut šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas rīcību gadījumos, kad kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts lemj par Latvijas pilsoņa izdošanu trešajai valstij kriminālvajāšanai”, informē Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.
Likumprojekts, kas izstrādāts sadarbībā ar tiesību zinātņu doktori Baibu Rudevsku, piedāvā iespējamo rīcības modeli, Ģenerālprokuratūrai saņemot ziņas no citas ES valsts par Latvijas pilsoņa aizturēšanu izdošanai uz trešo valsti.
Gadījumā, ja Latvijas pilsoni tiek plānots izdot uz trešo valsti, Ģenerālprokuratūrai ar likumu tiek paredzēta iespēja gan pārkvalificēt lietu, gan steidzami izmantot jaunatklātos apstākļus, lai nodrošinātu Latvijas pilsoņa atgriešanu uz Latviju.
Tiek rosināts, ka šāds speciālais likums attiektos arī uz situācijām, kad Ģenerālprokuratūra ir atteikusi Eiropas apcietinājuma orderi, bet Latvijas pilsonis vēl nav izdots uz trešo valsti – tātad gadījumam ar Kristīni Misāni.
Tāpat likums nosaka obligātos principus, kuri jāievēro Latvijas Republikas kompetentām iestādēm, tiklīdz ir saņemta informācija par Latvijas pilsoņa aizturēšanu izdošanai uz trešo valsti: Latvijas Republikas pilsoņa interešu aizsardzībā iestādēm jārīkojas nekavējoties, kā arī efektīvi jāsadarbojas, ievērojot cilvēktiesības un ES pamatprincipus.
“Ir steidzami jārīkojas un viens no risinājumiem varētu būt šāds: radīt tagad likumisku ietvaru Ģenerālprokuratūras rīcībai, nosakot arī kompetento iestāžu darbības principus uz priekšdienām. Ir skaidrs, ka mēs nevaram ietekmēt Dānijas tiesas lēmumus, bet šis noteikti ir vēl viens ceļš, kurš vēl nav izmēģināts. Katrā ziņā kategoriski nepiekrītam tam, ka jāgaida Misānes kundzes izdošana DĀR, jo jaunu starptautisku līgumu slēgšana prasīs daudz laika un birokrātijas, bet tikmēr DĀR cietumā Latvijas pilsone būs pakļauta briesmām. Aicinām atbildīgās amatpersonas nenolaist rokas un turpināt izmantot diplomātiskos instrumentus pārrunās ar Dānijas kompetentām iestādēm un ļoti ceram, ka šis likums būs noderīgs juridisks instruments Latvijas pilsoņu tiesību aizsardzībā.”
