Rīgas mērs: būtu tikai loģiski, ja velotreka "Marss" teritorija paliktu kā rīdziniekiem pieejama zaļā zona

Rīgas domē norāda, ka pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem piedāvāja mainīt zonējumu šajā vietā, taču pašvaldība šādas izmaiņas pati nevar veikt, jo tam ir vajadzīga īpašnieka - VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) - piekrišana, kas tobrīd neesot saņemta.

Burovs norāda, ka šajā vietā vienmēr ir bijusi zaļā zona, kurā notika sporta nodarbības, tādēļ būtu tikai loģiski, ja zaļā zona tur arī paliktu un būtu pieejama visiem rīdziniekiem.

"Ja mēs runājām par nepieciešamību pēc biroju telpām, tai skaitā drošības iestādēm, tad Rīgā ir vairākas esošas ēkas, kuras var izmantot šādiem mērķiem. Piemēram, Gaujas ielā 15 ir tukša valstij piederoša ēka, kurai jau piecus gadus piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, ko maksā valsts, jo ēka ir jau grausta statusā," norādīja mērs. Konkrētā nama platība esot apmēram 8000 kvadrātmetru.

Jau vēstīts, ka Rīgā, bijušā velotreka "Marss" vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam (VDD), tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

VDD aģentūru LETA informēja, ka lēmums par jaunas VDD ēkas celšanu šajā vietā pieņemts 2017.gadā, bet šogad tikšot sākta būvniecība. VDD līdz šim neesot informējis sabiedrību par ieceri, jo neesot bijis tiesīgs publiskot informāciju, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Tomēr tagad, ņemot vērā sabiedrības interesi, pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Jauna ēka VDD esot nepieciešama, jo pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās un dienesta rīcībā esošās telpas esot nolietojušās. "Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus", VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūšot neatbilstošas VDD kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespējot "pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību". Šī iemesla dēļ dienestam esot nepieciešamas "jaunas, piemērotas telpas, kas ļautu reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem".

Ministru kabinets jau 2008.gadā esot pieņēmis lēmumu par jaunas ēkas būvniecības nepieciešamību VDD vajadzībām, taču 2009.gadā saistībā ar vispārējo finanšu krīzi ēkas būvniecība tika atlikta uz vēlāku laiku.

"Pa šiem gadiem jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu telpu nepieciešamība dienestam kļuva aizvien aktuālāka", līdz 2017.gada augustā valdība pieņēma lēmumu piešķirt finansējumu VDD ēkas būvniecībai Brīvības gatvē 207, raksta VDD.

Kopš tā laika esot veikts intensīvs darbs pie VDD ēkas projekta īstenošanas - veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. VDD norāda, ka specdienesta ēkas projektēšana saistībā ar augstajām drošības prasībām ir specifiska, komplicēta un laikietilpīga.

VDD paziņojumā paustas visai nosodošas frāzes pret aktīvistiem, kuri šajā teritorijā vēlas panākt parka izveidi. Dienesta skatījumā, ēkas būvniecībai izraudzītā teritorija ir degradēta, ilgus gadus stāvējusi neizmantota un nekopta, turklāt saskaņā ar aktuālo Rīgas teritorijas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006.gada, šis zemesgabals visu laiku ir bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr esot bijusi plānota būvniecība.

"Sabiedrība ir tikusi maldināta, publiskajā vidē izplatot informāciju, ka šajā teritorijā kādreiz būtu bijusi plānota parka izveidošana," teikts VDD paziņojumā, "konkrētā teritorija pilsētas attīstības plānošanas dokumentos nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. Arī Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030.gadam konkrētā teritorija ir iezīmēta kā apbūves teritorija."

VDD arī uzskata, ka publiski esot izplatīta arī maldinoša informācija, ka degradētajā teritorijā ir "pilns ar simtgadīgiem kokiem". VDD skatījumā, pašlaik lielāko daļu teritorijas klāj biezi saauguši brikšņi. "Lielais ozols, kā arī vairāki citi koki, kas atrodas šajā teritorijā, tiks saglabāti. Daļa koku traucētu būvniecības darbiem, tādēļ no tiem būs nepieciešams uz būvniecības laiku atbrīvoties. Vienlaikus būvprojektā jau ir iekļauti kompensējošie pasākumi, proti, ēkas apkārtnē tiks iestādīti jauni koki," teikts paziņojumā.

Tikmēr Saeimā šonedēļ tika iesniegta sabiedriskā iniciatīva "Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka "Marss" vietā", aģentūru LETA informēja inovāciju kustības "Vefresh" pārstāve Linda Sleja.

Mēneša laikā Teikas apkaimes biedrībai, Rīgas apkaimju aliansei, biedrībai "Pilsēta cilvēkiem" un inovāciju kustībai "Vefresh" izdevies savākt vairāk nekā 15 500 iedzīvotāju parakstu, no kuriem 4278 ir fiziski paraksti, savukārt pārējie - digitālie paraksti platformā "Manabalss.lv". Parakstu vākšana tikusi sākta, "lai nepieļautu vairāku desmitu ilggadīgu koku izciršanu un atjaunotu publisku zaļo zonu bijušajā velotreka "Marss" teritorijā".