Siltā laika dēļ jau pamodušās pirmās ērces
Siltā ziema, kas Latviju pārsteigusi ar mūspusei neierastām dabas anomālijām, arī atmodinājusi ērces, kas nozīmē, ka jau tagad pastāv iespēja inficēties ar ērču encefalītu vai Laima slimību. Vai tas nozīmē, ka mums jau tagad jādomā par potēšanos pret ērču encefalītu un, dodoties pastaigā, rūpīgi aizdarīt apģērbu, lai tikai kaut kur neielīstu ērce?
Internetā jau publicētas pirmās bildes ar šogad sastaptām ērcēm, kuras, starp citu, šogad arī ieguvušas īpašu godu, jo Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies ornamentēto pļavērci. Tā iecavniece Andra Vaska, raugoties uz savu šonedēļ notverto ērci, izbrīnā iesaucas: „Janvāris... ērce... dzīva... īsta!!!”
Inficētas ērces ir visu gadu
Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane Jauns.lv stāsta: „Ziemā, neatkarīgi no tā ir sniega vai nav, ir ērču aktivitātes samazināšanās. Varētu būt tikai atsevišķi aktīvi eksemplāri. Bet jāpatur prātā, ka Latvijā ērces vienmēr ir bijušas un arī tagad kāda var gadīties.
Šogad gan vēl neesam pārbaudījuši nevienu ērci, bet pirms pāris gadiem, kad arī ap Ziemassvētkiem bija silts laiks, pāris ērču gan pārbaudījām. Tomēr fizioloģiski viņām ziemā ir miera periods. Modušies varētu būt tikai kādi atsevišķi aktīvi īpatņi, kuri tad arī var parādīties uz zemsedzes. Parasti augstāka inficēšanās iespējamība ir ērču pacēluma periodos – pavasarī un rudenī. Teorētiski gan inficētas ērces ir iespējams atrast visu gadu.
Latvijā ir trīs infekcijas no ērču kodumiem: ērču encefalīts, pret kuru ir vakcīna (pērn reģistrēti 250 saslimšanas gadījumi) un Laima slimība (pērn reģistrēti 483 gadījumi) un ērlihioze (2019. gadā – 15 gadījumi), pret kuru nav vakcīnas. Ērču encefalīts ir smaga slimība, bet daudzi gadījumi ir tikai drudža formā, kam neseko otrais vilnis – vīruss netiek centrālajā nervu sistēmā.
Primārais pasākums, kas būtu jāievēro, ir pareizs apģērbs, lai ērce nevarētu pakļūt zem tā. Tā kā šobrīd ir auksts, ērces nevarētu būt augstāk par pieciem centimetriem virs zemes, tāpēc potīšu rajonam jābūt nodrošinātam pret ērcēm. Tāpat jāsargā arī savi mājdzīvnieki – viņi regulāri jāķemmē vai jālieto kakla siksnas. Pēdējos gados pieaugusi saslimstība ar suņu babeziozi, kas var beigties letāli, ja savlaicīgi nevēršas pie veterinārārsta.
Nu un, protams, svarīgi izpļaut zāli, savest kārtībā izcirtumus, lai būtu sakopta vide, kurā nebūtu vieta ērcēm”.
„Tas, protams, nav normāli”
Entomologs Voldemārs Spuņģis Jauns.lv saka: „Tas, protams, nav normāli, ja ērces mostas ziemā. Normāli tām vajadzētu kļūt aktīvākām no marta līdz oktobrim. Pēdējos gadus tās ziemas ir nosacītas, šī ziema nav pat iestājusies! Ērču aktivitāte sākas, ja temperatūra pakāpjas līdz plus pieciem, sešiem grādiem. Tās šobrīd ir lēnas, taču var pieķerties. Pagājušajā gadā pēdējās ērces ievācu 30. decembrī, tieši ornamentētās pļavērces. Šogad par pirmo ērci ziņots 9. janvārī. Ērces, tāpat kā daudzi citi posmkāji, atkarīgas no vides temperatūras. Jo tā augstāka, jo dzīvelīgāka. Viens no iemesliem ērču aktivitātes perioda ilguma pieaugumiem ir klimatiskās izmaiņas, vidējās gada temperatūras paaugstināšanās. Ornamentētā ērce, kā liekas, ir aukstumizturīgāka par parastajām ganību ērcēm. Šo ērci šogad pastiprināti pētīšu un iedzīvotāju ziņojumi par to būtu ļoti vērtīgi.
Cilvēkiem iesaku uzmanīties siltajās dienās. Tāpat būtu jāpārbauda mājdzīvnieki. Vakcināciju varu ieteikt, jo vakcīnas iedarbība darbojas trīs gadus. Vakcinēties iesaka pirms ērču sezonas sākuma, tātad tagad ir piemērots brīdis”.
Biologs Uģis Piterāns Jauns.lv piebilst: „Principā tas nav tipiski, ka janvārī var novērot aktīvas ērces, bet jāņem vērā tomēr šīs ziemas visai savdabīgie klimatiskie apstākļi jeb ļoti siltais laiks, jo normāli janvārī pie mums tomēr ir auksts laiks ar temperatūru zem nulles un vairāk vai mazāk biezu sniega segu. Ja ziema būtu „normāla”, tad pamodušās ērces mēs dabā šobrīd nevarētu sastapt.
Es gan teiktu, ka to skaits, visticamāk, kopumā ir neliels, jo arī agrā pavasarī (februāra beigās/martā), kad parasti mostas pirmās ērces, to skaits ir neliels un masveidīga ērču parādīšanās no ziemošanas slēptuvēm parasti tomēr notiek, kad gaisa temperatūra sasniedz stabilu „pavasara siltumu” (ap aprīli). Es to salīdzinātu ar augu pasauli, kur šobrīd arī vietām var novērot netipiski ziedošus agra pavasara augus - sniegpulkstenītes, lazdas, zalktenes un citus, taču tie ir vien atsevišķi eksemplāri, kam netipiskais siltums ir nedaudz nojaucis „bioloģisko pulksteni”, bet par masveidīgu sniegpulkstenīšu ziedēšanu mēs šobrīd nevaram runāt. Ar ērcēm tad līdzīgi - masveidā tās uzmodušās un kļuvušas aktīvas noteikti nav.
Ņemot vērā, ka 1) ērču encefalīts Latvijā sastopamajās ērcēs tomēr ir pietiekami izplatīts (risks saslimt pastāv), 2) ziemas pakāpeniski kļūst maigākas un siltākas, kas ir labvēlīgas ērču sekmīgai pārziemošanai, 3) Latvijas ainavā ir daudz ērcēm piemērotu dzīvesvietu, ar ērcēm sastapties ir iespēja praktiski jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Tā kā nav tāds noteikts brīdis gadā, kad vajadzētu sākt uzmanīties un domāt par potēšanos. Par to jādomā visu gadu. Vakcinēties var visa gada garumā un jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo mierīgāks prāts būs pēc tam. Protams, ja cilvēks nevēlas vakcinēties, tad, ņemot vērā šīs ziemas laika apstākļus, par skādi tomēr nenāktu pēc katras pastaigas dabā sevi uzmanīgi pārbaudīt vai pa jums un jūsu drēbēm nerāpo kāda ērce (vai arī kāda jau nav paspējusi piesūkties). Līdzīgi kā to dara siltajā gada periodā, kad ērces ir visaktīvākās. Bet, protams, vislabākais tomēr būtu vakcinēties, jo ērču encefalīts gluži nav tā saslimšana, pret kuru drīkstētu izturēties vieglprātīgi”.
