Saeimas komisija noslēgs darbu pie jaunā Patvēruma likuma

Iekšlietu ministrija ir vairākkārt deputātiem norādījusi, ka pret Latviju ir ierosināta pārkāpuma procedūra, tāpēc ar likuma virzību kavēties nevar, lai netiktu piemērotas sankcijas. Jaunais likums nodrošinās vairāku Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu.

Jaunajā likumā noteikti obligātie standarti, lai kvalificētu trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā arī noteiktu viņu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.

Likums ievieš Eiropas Padomes nosacījumus par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.

Paredzēts, ka gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par patvēruma meklētāja iesnieguma izskatīšanu, tas var tikt izskatīts arī saīsinātajos termiņos.

Likumprojektā precizēti nosacījumi par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību.

Šobrīd spēkā esošais Patvēruma likums kopumā nodrošina personas tiesības iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, iegūt statusu, kā arī nosaka personas tiesības un pienākumus gan patvēruma piešķiršanas procesa laikā, gan pēc aizsardzības statusa saņemšanas.

Trešajam, galīgajam lasījumam tika saņemti 147 priekšlikumi.

BNS jau rakstīja, ka Saeimas komisija šonedēļ pēc ilgākām debatēm vienojās, ka par patvēruma meklētāju uzņemšanu ārkārtējos gadījumos, kas attiecas uz cilvēku pārcelšanu un pārmitināšanu, vispirms ir jālemj Saeimai.

Komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA) skaidroja, ka tas mainītu līdzšinējo kārtību, jo šobrīd par to lemj valdība, kuras lēmumu – nacionālo pozīciju, apstiprina Saeimas Eiropas lietu komisija.

Tā tas bija gadījumā ar Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā Latvijā uzņemot līdz 776 patvēruma meklētājus.