Latvijā tiek pārdots vilciens: pirkt var jebkurš, taču ar B kategorijas apliecību vien nepietiks
Īsi pirms Ziemassvētkiem portālā Ss.lv tika ievietots sludinājums, kurā kāds par vairāk nekā 300 000 eiro piedāvā nopirkt AS “Rīgas vagonbūves rūpnīca” (RVR) vilcienu braukšanas kārtībā. Iespējama arī iegāde uz nomaksu.
“Pārdod piepilsētas pasažieru elektrovilcienu “Er2”, kas sastāv no 4 vagoniem. Vilciens modernizēts, atjaunota ritošā daļa un dzinēji, jauni saloni, gaisa kondicionēšana un ventilēšana, moderns sanmezgls un neliels kafijas bārs, [...]” rakstīts sludinājuma tekstā.
Saskaņā ar sludinājuma ievietotāju, vilciena lietošanas laiks esot pagarināts līdz 2024. gadam un to iespējams iegādāties uz nomaksu, taču ar termiņu, kurš nav garāks par pieciem gadiem (līdz lietošanas laika beigām).
Kā minēts sludinājumā, 1974. gadā ražotā vilciena cena (iekļaujot PVN) ir 302 500 eiro.
Vilcienu var iegādāties jebkurš
Jauns.lv sazinājās ar pārdevēju, izmantojot sludinājumu portālā pieejamo kontaktinformāciju, taču tā ievietotājs, kurš sevi konkrētāk neidentificēja, pagaidām plašākus komentārus par vilciena izcelsmi un citām niansēm nesniedza.
Tas gan nemazina vēlmi izdibināt, vai tiešām Latvijā ir visas iespējas, kā juridiskai, tā privātai personai, likumīgi savā īpašumā iegūt un jebkādā veidā izmantot apjomīgo transportlīdzekli, ar kura ekspluatēšanu, kā zināms, Latvijā nodarbojas vien AS “Pasažieru vilciens”?
To, ko drīkst un nedrīkst, sīkāk skaidroja Satiksmes ministrija (SM) un AS “Pasažieru vilciens”.
SM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna pastāstīja, ka šāds ritošais sastāvs, tāpat kā jebkura cita manta, varot būt gan juridiskas, gan fiziskas personas īpašumā un to ir iespējams legāli iegādāties, ja vien līdzekļi atļauj. Tas, kā tirgot – sludinājumu portālos, vai citādi – ir paša īpašnieka izvēle.
SM komunikācijas daļas pārstāve arī informēja, ka ritošās daļas pirkšana un pārdošana neesot reti darījumi un konkrētais elektrovilciens iepriekš bijis ekspluatēts Igaunijā.
Publiski pieejama informācija arī liecina, ka tas savulaik sagatavots arī lietošanai Azerbaidžānā. Fotoattēlos redzams, ka vilcienu rotā Azerbaidžānas pārvadātāja “Azerbaijan Railways” (ADY) simbolika.
Sīkāk par to, kā teorētiski būtu iespējams izmantot šādu transportlīdzekli, Jauns.lv pastāstīja SM Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs. “Šādā situācijā vilciens ir uztverams kā manta – to var pirkt un pārdot,” skaidroja SM pārstāvis.
Taču pēc būtības šāda vilciena īpašnieka iespējas nebūt nav tik ierobežotas un iztēlei pavisam noteikti, vismaz teorētiski, var dot vaļu.
Ko drīkst darīt ar nopirktu vilcienu?
Kafejnīcu, stilīgu bāru un citu īpatnēju, izklaidei paredzētu lokālu izveide pamestos, no sliedēm noceltos vilcienu vagonos patiesībā nav retums, taču pasaulē eksistē arī piemēri, kā neierastos veidos izmantot vilcienu, kurš joprojām atrodas un kursē pa valsts dzelzceļa sliedēm.
Ballīšu cienītāji zinās, ka tepat Latvijā ik gadu notiek “Jager Debosch Express” – pēc būtības tā ir diskotēka vilcienā ar dīdžejiem, gaismām, skaļu mūziku un alkoholu. Spriežot pēc sociālajos tīklos atrodamajām publicitātes bildēm, pasākums ir ļoti iecienīts un ļaudis to apmeklē kuplā skaitā.
Šādā gadījumā, kā norāda SM pārstāvis, gan ir nepieciešams, lai ritošais sastāvs būtu lietošanas kārtībā, reģistrēts un atrastos zem licencēta pārvadātāja, kas savukārt nodrošina vilciena apkalpi un kustību atbilstoši noteikumiem.
Šie procesi Latvijā, saskaņā ar Dzelzceļa likuma 31. pantu, ir Valsts dzelzceļa administrācijas pārziņā. Administrācija veic savas funkcijas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. “Tirgus ir atvērts. Teorētiski Latvijā ir iespējams kļūt par pārvadātāju,” piemin Markēvičs.
Konkrēto ballīšu vilcienu nodrošina AS “Pasažieru vilciens”. Sarunā ar Jauns.lv, pārvadātāja sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Līcīte atklāja, ka “Jager Debosch Express” tiek rīkots AS “Pasažieru vilciena” vagonos kā komercpārvadājums.
Pasākuma organizētāji piesaka, rīko un iekārto vilcienu pēc nepieciešamības, kā arī apmaksā ar šādu braucienu saistītās izmaksas ar uzrēķinu, kas AS “Pasažieru vilcienam” kā licencētam pārvadātājam, ļauj no šādas sadarbības gūt peļņu.
Papildus tam, pārvadātājs pieprasa, lai pasākuma organizatori ievērotu virkni stingrus, tostarp drošības, nosacījumus.
Kāds varētu būt reālais vilciena liktenis?
Lai arī SM pārstāvis Markēvičs telefonsarunā skaidro, ka Latvijā pārvadājumu tirgus ir brīvs un teorētiski to var veikt vairāk kā viena kompānija, Latvijā, kā jau sākumā minēts, ar šo, uz līguma pamata, nodarbojas tikai AS “Pasažieru vilciens”.
Taču no visa iepriekšminētā izriet, ka vismaz teorētiski arī sludinājumu portālā atrodamo vilcienu iespējams ekspluatēt dažādos veidos, ja vien ir vēlmes un spējas par to samaksāt un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
Kā skaidroja SM pārstāvis, reālākie scenāriji konkrētajā gadījumā varētu būt divi: “[...] vai nu vilcienu nopērk kāds licencēts pārvadātājs un izmanto teritorijās, kur ir 1520mm platuma dzelzceļš, vai arī tas tiek pārdots detaļās”.
