Par Rīgas domes atlaišanu var nākties balsot arī vistautas referendumā
Konsticionālo tiesību eksperts Edgars Pastars LTV raidījumā „Rīta Panorāma” izteicis prognozes, kas varētu notikt, ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņo, ka rosina Rīgas domes atlaišanu. Katrā ziņā ar ministra paziņojumu vēl nekas nenotiks, jo lēmumu par galvaspilsētas atlaišanu vēl ir jāpastiprina gan valdībai, gan Saeimai.
Iespējams, ka var pat notikt visas tautas (ne tikai rīdzinieku) referendums par domes atlaišanu. Un tādā gadījumā pašvaldības atlaišanas process būs garāks, vai pat neiespējams.
Pūces paziņojums par domes atlaišanu ir tikai pats procesa sākums, jo tam vajag atbalstu arī no valdības un Saeimas. Domi atlaiž ar likumu, nevis ar ministra rīkojumu, kā tas ir gadījumos jautājumā par domes priekšsēdētāja atlaišanu, teica Pastars. Vai Saeima lēmumu par Rīgas domes atlaišanu pieņems steidzamības kārtā – vienas dienas laikā, vienā lasījumā, vai trijos lasījumos jau ir atkarīgs no parlamentāriešiem, cik daudz un ilgi viņi par to gribēs spriest.
Pašu ministra rīkojuma par domes atlaišanu nevar pārsūdzēt, tā kā Pūce ne ar ko neriskē, izdodot rīkojumu par Saeimas atlaišanu. Toties 20 Saeimas deputāti Satversrmes tiesā var pārsūdzēt Saeimas pieņemto likumu par domes atlaišanu. Bet šai gadījumā tiesas lēmums pēc būtības visdrīzāk tiks pasludināts jau pēc jaunās domes vēlēšanām.
Vienlaikus Saeimas opozīcijas deputāti izteikuši vēlmi vērsties pie Valsts prezidenta ar prasību neizsludināt likumu par Rīgas domes atlaišanu, ja tāds tiks pieņemts. Ja 36 Saeimas deputāti būs pret šo likumu un par to parakstīsies, tad var tikt ierosināta parakstu vākšana, lai izsludinātu referendumu par šī likuma pieņemšanu vai nē. Līdz ar to domes atlaišanai vairs nebūtu lielas jēgas, jo process būs ilgs un pat neiespējams, jo jaunu pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks jau 2021. gada vasarā. Tādā gadījumā galvaspilsētā darbotos valdības ieceltā pagaidu administrācija, kas jau vairāk nebūs vēlēts orgāns.
Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Centrālā vēlēšanu komisija spriež, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā varētu notikt nākama gada februāra beigās.
