Nevēlas, lai Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanā izšķiroša loma būtu opozīcijas balsīm

Aptaujātie politiķi uzsver, ka koalīcijai ir jāspēj vienoties par vienotu kandidātu, izvēloties kādu no patlaban izskatāmajiem četriem amata pretendentiem.

Koalīcijas frakciju pārstāvji pauž cerību, ka visai koalīcijai izdosies vienoties par vienu kandidātu, ko virzīt apstiprināšanai Saeimā, lai valsts iegūtu iespējami labāko kandidātu ar iespējami lielu koalīcijas partiju deputātu atbalstu, tādējādi izvairoties no iespējas, ka opozīcijas deputātu balsīm ir izšķiroša nozīme bankas vadītāja ievēlēšanā.

Patlaban Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka patlaban izteiktākie kandidāti centrālās bankas priekšsēža amatam ir Cērps un Bērziņš.

Bērziņa kandidatūra patlaban gan netiek izskatīta visās koalīcijas partijās. Piemēram, partiju apvienība "Attīstībai/Par" vēlētos, lai par Latvijas Bankas prezidentu tiktu izvēlēts kāds no pārējiem amata kandidātiem. Savukārt partiju apvienības "Jaunā vienotība" Saeimas frakcija ar Bērziņu nav tikusies, lai uzzinātu viņa skatījumu par nozares attīstību.

Kā ziņots, koalīcija cer līdz nedēļas beigām izvēlēties vienu no četriem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbilstoši Saeimas Prezidija un Frakciju padomes lemtajam kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam jāizvirza līdz 29.novembrim.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit parlamentāriešu ierosinājuma.

Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21.decembrī.