Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Palielinot valsts budžeta deficītu, lai iegūtu naudu mediķu algu paaugstināšanai, Latvija var iekulties divkārt lielākos parādos un sabojāt savu starptautisko tēlu. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Paaugstinot mediķu algas par 60 miljoniem, Latvijai varētu nākties samaksāt 66 miljonus lielu sodu 47

Sabiedrība
22. novembrī 15:03 2019. gada 22. novembrī 15:03
Jauns.lv
Ja par 60 miljoniem palielinātu valsts budžeta deficītu, lai celtu mediķu algas, Latvijai varētu nākties vēl papildus samaksāt Eiropas Komisijas uzlikto sodu – 66 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka valsts samaksātu dubultā par iespēju nākamgad celt mediķu algas.

Jauns.lv jau rakstīja, ka partija „Attīstībai/Par!”, kuru pārstāv arī veselības ministre Ilze Viņķele, ierosinājusi nākamā gada valsts budžeta deficītu palielināt par 60 miljoniem, lai nodrošinātu mediķiem solīto algu pielikumu. Tomēr tādā gadījumā Latvija var iedzīvoties vēl lielākos mīnusos, jo, pārsniedzot budžeta deficītu, tai var nākties samaksāt 66 miljonus eiro lielu soda naudu. Līdz ar to šie 60 miljoni eiro mums izmaksātu 126 miljonus.

Finanšu ministrijas  Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde informē: „Palielinot pašlaik plānoto 2020. gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās Disciplīnas likums un Eiropas Savienības noteikumi. Izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām.

Pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu, kas var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES”.

Jāatzīmē, ka Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020. gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija 2020. gada budžeta projektu ir novērtējusi kā pamatā atbilstošu ES noteikumiem. Bet to vēl palielinot, tas vairs neatbilstu noteikumiem.

Latvijā 2013. gadā tika pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, un līdz šim tajā noteiktais nav pārkāpts. Tā kā līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinēja kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam. Tādējādi paaugstinātos valsts budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro.

Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija neatbalsta lēmumus, kas palielinātu 2020. gada vispārējās valdības budžeta deficītu un uzskata, ka šāds lēmums nodokļu maksātājiem var dārgi izmaksāt. Tas sabojās arī Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt. Finanšu ministrija aicina politikas veidotājus ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem.

Saistītās ziņas

AP rosina mediķu algu pieaugumu nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina 12
Saeimas vairākums noraida priekšlikumu uzdot valdībai atrast naudu mediķu algām 11
"Mēs visi pieļāvām kļūdu" - Pavļuts skaidro, kāpēc mediķiem doti tik pārsteidzīgi solījumi 18

Citi šobrīd lasa

Liktenīga avārija, kas atstāja sekas uz visu mūžu: 33 gadus vecā Linda ik dienu cīnās ar stiprām sāpēm
Bijušais šefpavārs atklāj, ko karaliskā ģimene ēd Ziemassvētkos 5
FOTO: par "Mis Pasauli" šogad kronēta daiļava no Jamaikas 3
Skatīt visus komentārus

Зрители шоу "Поле чудес" возмутились победой участника, угадавшего слово с ошибкой: Якубович оправдался

"Мать! Больше для нее роли нет": Михаил Боярский вновь указал женщинам на их место