Augstskolām turpmāk būs jāuzņemas pilna atbildība par doktorantūras pētniecisko darbu kvalitāti

Viņa skaidroja, ka jaunais doktorantūras modelis paredzēs ne tikai lielāku atbildību augstskolām, bet arī to, ka jaunajā promocijas procesā katram promocijas darbam individuāli tiks izveidota promocijas padome piecu locekļu sastāvā un visi padomes locekļi būs promocijas darba recenzenti.

Jansone atzīmēja, ka no padomes pieciem locekļiem vismaz trīs nevarēs būt darba attiecībās ar konkrēto studiju programmas īstenošanā iesaistīto augstskolu un divi no šiem trim locekļiem būs starptautiska mēroga ārvalstu recenzenti. Tāpat visu recenzentu, tostarp ārvalstu recenzentu kvalifikācijai būs jābūt atbilstošai Latvijas Zinātnes padomes ekspertu kvalifikācijas kritērijiem.

Jaunajā promocijas procesā, promocijas padome tiks sasaukta uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizēs attiecīgās augstskolas doktorantūras skola. IZM arī norāda, ka augstskolai ir jānodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj izvērtēt promocijas darbu un spēj piedalīties aizstāvēšanas procedūrā, tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka promocijas darba valoda un aizstāvēšanas procedūras valoda saglabājas kā atvērti jautājumi.

Tāpat Jansone norādīja, ka darba grupas izstrādātais jaunais doktorantūras modelis veidots atbilstoši starptautiskiem standartiem. Viņa pastāstīja, ka doktora studiju programmām būs jābūt uz projektos balstītu finansējumu un finansēšanas modeli, kā arī noslēgtam sadarbības līgumam, lai doktoranti veiksmīgi sadarbotos ar zinātniskajām institūcijām.

Savukārt, lai promocijas darba izstrādātāji sadarbotos ar nozarēm, universitātēm jāizstrādā vadlīnijas par doktora studiju programmas īstenošanu un kopīgu promocijas darba vadīšanu.

IZM rosina, ka uzņemšanai doktorantūrā nebūtu jābūt sinhronizētai ar akadēmiskā gada sākumu un augstskolas varētu izsludināt atklātus konkursus uz jaunām vai papildu doktorantu vakancēm. Tāpat IZM izstrādātajā ziņojumā pausts, ka doktora studijas jāorganizē centralizēti izveidotās struktūrvienībās, jeb doktorantūras skolās, nodaļās vai fakultātēs. Ministrijas ieskatā, doktora studijas ārpus doktorantūra skolām nedrīkst organizēt.

RSU Zinātņu prorektore Agrita Kiope pauda atbalstu jaunajam promocijas procesam un norādīja, ka universitātē šāda nodaļa jau ir, kas atbild par stratēģijām un procesiem. Tāpat RSU pārstāve stāstīja, ka no šādas nodaļas ieviešanas rodas caurspīdīgs un skaidrs uzņemšanas process, kā arī tiek nodrošināta visiem pieejama informācija.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātņu prorektora vietnieks Gatis Bašbauers sacīja, ka RTU doktorantūras skola jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas un organizē ar doktorantūru saistītos procesus, tomēr iespējams jaunā modeļa ietvaros būs nepieciešams dažas funkcijas veikt centralizēti - doktorantūras skolā.

IZM rosina arī doktorantūras ilguma pagarināšanu optimāli līdz četriem gadiem, kā arī noteikt, ka visiem studiju programmu docētājiem jābūt ar doktora grādu, izņemot atsevišķus pamatotus gadījumus.

Darba grupa arī vienojusies un par labāko modeli atzinusi, ka 70% mācību laika tiktu veltīti pētniecībai, bet 30% - studiju kursu apguvei. Eksperti doktorantūras modeļa pārskatīšanā vērsuši uzmanību arī akadēmiskajam godīgumam un vienojušies, ka doktora studiju programmu komponentei jāpievieno akadēmiskas vai zinātniskās ētikas studijas.

Jansone arī pastāstīja, ka ministrija vēlas noteikt, ja doktorants pētniecību veicis divās universitātēs, tad par aizstāvēto darbu iespējams saņemt kopīgu diplomu, jo tā ir viena procedūra, ko nav nepieciešams iziet abās augstskolās.

IZM pārstāve sacīja, ka pēc diskusijām ap jauno doktorantūras modeli jau šī gada beigās modeļa gala variants varētu tikt iesniegts izskatīšanai valdībā.