Neēduši, pārguruši, ģimeni neredz: īstais iemesls rindām Rīgas lidostā - slēpts darbinieku streiks
Ar prasību pēc kompensācijas izmaksas par nokavētu reisu pie lidostas Rīga vērsušies vismaz 100 pasažieru. Viņi bija ieradušies laikus, taču lielo rindu dēļ nepaspēja iziet drošības kontroli. Vadība vaino telpu šaurību, taču patiesība varētu būt cita – drošībnieku slēptais streiks.
Oktobra otrajā pusē slimības lapas bija izņēmuši ap 40% lidostas drošības dienesta darbinieku. Loģiski, ka šādā situācijā nav iespējams raiti apkalpot pasažierus un lidmašīnas izlidoja pustukšas, atstājot pasažierus velti nīkstam rindā uz iekāpšanu.
Divreiz vairāk pasažieru
Lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce sūrojas, ka ēka paredzēta 3,5 miljoniem pasažieru gadā, bet pērn skaits jau bija divreiz lielāks – septiņi miljoni. Situācija uzlabošoties tikai 2024. gadā, kad uzbūvēšot "Rail Baltica" atzaru ar jaunu termināli uz lidostu. Līce intervijā Latvijas Radio paudusi, ka “par darbinieku trūkumu nesūdzas, bet varot just, ka darba tirgus kļūst ļoti šaurs”. Tomēr nesen publicētie darba sludinājumi liecina par pretējo – lidosta meklē jaunākos aviācijas drošības instruktorus. Alga nav diez ko konkurētspējīga – pieci eiro stundā (tas nozīmē, ka uz rokas mēnesī par slodzi būtu ap 600 eiro).
Taisnīgākais atalgojums
Uzņēmums "Fontes", kas specializējas augstākā līmeņa vadītāju atlasē un konsultācijās personāla vadībā, septembrī pasludināja mūsu lidostu par taisnīgākā atalgojuma maksātāju valstī – turklāt otro gadu pēc kārtas. Atalgojums varbūt ir vienlīdz godīgi sadalīts, taču drošības dienesta darbinieki sūdzas par pārāk lielo slodzi – viņiem pastāvīgi jāstrādā virsstundas, ir pārguruši. Jādarbojas nemitīga stresa apstākļos – viņi nedrīkst pieļaut pat vismazāko kļūdu, jo tā var izraisīt smagas sekas, pat aviokatastrofu.
Tādēļ arī drošībnieki esot sadumpojušies un oktobra pirmajā pusē masveidā izņēmuši slimības lapas. Kāds darbinieks izplatījis atklāto vēstuli, kurā teikts: “Lidostas pārstāve Laura Karnīte TV ziņu sižetā saka, ka darbinieki slimojot, jo ir vīrusu laiks, ka slimo maiņā plus mīnus 30 darbinieki, ka darbinieki neņem slimības lapas, lai protestētu pret zemo atalgojumu, un ka algas lidostā nu nekādīgi nevar nosaukt par zemām.”
Nepaēduši, pārguruši, ģimeni neredz
Darbinieks ir neizpratnē par milzīgajām rindām, kamēr lidostas vadība un Satiksmes ministrija publiski lepojas ar lidostas sasniegumiem un straujo izaugsmi. “Nepaēduši, pārguruši un ģimenes neredzējuši darbinieki to nesaprot un negrib strādāt, bet izvēlas slimot. Ja šādi turpināsim, tad 2020. gadā vīrusu laiks sāksies jau jūnija vidū vai pat agrāk,” brīdina drošībnieks.
Masveida slimošana ilgstot kopš augusta sākuma. Darbinieki, lai varētu nopelnīt cilvēka cienīgu algu, par ko uzturēt ģimeni, spiesti strādāt vairāk nekā 50 darba stundu nedēļā.
“Jaunākā inspektora atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs "Hesburger" darbinieka atalgojumam, nekādīgi nevaru nosaukt par augstu,” teikts vēstulē. “Nav pretenziju pret burgeru cepējiem, bet mēs tomēr nodarbojamies ar to, lai lidmašīnas nenokristu kādam uz galvas. Jo, ja burgeru cepējs pārcep burgeru, var sanākt aizcietējums. Ja es neizdaru savu darbu, var sanākt, nedod, Dievs, aviokatastrofa.”
Toties peļņa pieaug
Kāds viņa kolēģis piebilst, ka zemā alga nav vienīgais sašutuma iemesls: “Dažādas darbinieku pārbaudes un testi, kas notiek ikdienā, sasniedz jau ņirgāšanās līmeni. (..) Papildus darbiniekiem tiek uzlikti dažādi papildu pienākumi (par to pašu naudu), dažādi kursi, apmācības un tā tālāk, kas arī it kā būtu normāli, ja vien atalgojums nebūtu tā paša burgeru cepēja līmenī.” Vadība uzskatot, ka algas ir ļoti lielas, un uz iebildumiem norājot par to, ka strādāt vajag labāk, nevis prasīt lielāku samaksu. Liela daļa esot spiesti strādāt divos darbos, lai spētu kaut cik normāli uzturēt ģimeni, līdz ar to drošībnieks atnāk uz maiņu jau noguris, kas rada kļūdu risku. Tikmēr lidostas apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 60,787 miljoni eiro, par 11,3% vairāk nekā 2017. gadā, bet peļņa pieauga 2,9 reizes un sasniedza 10,022 miljonus eiro.
Vadība izvēlas klusēšanas taktiku
Lidostas vadība apsolījusi pasažieriem, kuri ieradās vismaz divas stundas pirms reisa un palika ārpus borta, samaksāt par biļeti un segt pierādāmos zaudējumus. Tāpat nolemts pārskatīt algu likmes, proti, tās paaugstināt, un citi lidostas darbinieki apmācīti drošības kontrolei, lai aizvietotu sasirgušos. Tagad situācija ir normalizējusies. Haralds, kurš nesen devās uz lidojumu, apliecina: “Ne ar kādām problēmām un lielu burzmu Rīgas lidostā nenācās sastapties.”
Pats uzņēmums skandālu nevēlas cilāt. Teju mēnesi lidostas komunikācijas daļa nespēj atbildēt "Kas Jauns Avīzes" jautājumiem – cik pasažieru lidostas vainas dēļ oktobrī nokavēja savus lidojumus; vai tā ir patiesība, ka notiek slēptais streiks; vai lidostā ir darbinieku trūkums; kāda ir drošības dienesta darbinieku vidējā alga; cik viens aviopasažieris, nopērkot biļeti, samaksā par lidostas infrastruktūras izmantošanu? Redakcija saņēma tikai ar solījumus, ka tūlīt, tūlīt atbildes būs.
