Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Grozījumi iekļauti 2020.gada valsts budžeta likumprojektu pakotnē.

Saskaņā ar likumu no Fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru noteiks valdība. Kā iepriekš informēja Tieslietu ministrijā (TM), ja no UGF šogad uzturlīdzekļi bērnam līdz septiņu gadu vecumam tiek izmaksāti 103,2 eiro apmērā ik mēnesi, tad nākamgad tie būs 107,5 eiro. Bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam pašlaik uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020.gada tiks maksāti 129 eiro.

TM arī atzīmēja, ka ministrija sadarbībā ar UGF administrāciju ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu, piemēram, kriminālatbildības piemērošanu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un citus.

Attiecīgi minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Proti, pērn vidēji mēnesī tika atgūti 16% no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, bet šogad līdz šim brīdim vidēji mēnesī - 21% no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem. Tomēr, neskatoties uz ieviestajiem ierobežojumiem, kopējais parādnieku skaits un viņu parādsaistības pret valsti ar katru gadu turpina pieaugt. Ja 2017.gadā uzturlīdzekļu parādnieku skaits bija 35 173, tad pašlaik uzturlīdzekļu parādnieku skaits ir pieaudzis gandrīz par 6000 personām, norāda TM.

Ministrijā arī skaidroja, ka, lai līdzsvarotu izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru ar pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem un nodrošinātu uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuri nesaņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem, bet saņem tos no UGF, šodien pieņemtie grozījumi valsts garantētos uzturlīdzekļus atsaista no minimālās mēneša darba algas.

Ministrijā arī piebilda, ka tiek plānota ciešāka UGFA sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai cīnītos pret tiem parādniekiem un viņu darba devējiem, kas piedalās patieso ienākumu slēpšanā. Tāpat tiek strādāts pie regulējuma, kas ļaus parādniekiem piemērot jaunus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu spēlēt azartspēles.

Debatēs par likuma izmaiņām deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) aicināja padomāt, vai dzirdot to, "ko līdz šim ir sastrādājusi valdība", deputāti būtu gatavi atbalstīt priekšlikumu, kas paredz valdībai uzticēt uzturlīdzekļos izmaksājamās summas noteikšanu.

Deputāts norādīja, ka saistībā ar bezdarbnieku pabalsta saņemšanas laika samazināšanu ir zināms, kāda ir labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) "doktrīna". Kā pauda politiķis, tā paredz, ka bezdarbnieki vidēji četru mēnešu laikā atrod darbu. Dombrovskis taujāja, vai saskaņā ar "Petravičas doktrīnu" bez uzturlīdzekļiem palikušie bērni varēs ātrāk atrast vecākus.

Deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja neticēt valdības pārstāvjiem, kas saka, ka piedāvātās izmaiņas būtu saistītas ar kādu reformas plānu, jo "nav iespējams mēneša laikā uztaisīt reformu" Arī likumprojekta anotācijā nav norādīts, ka izmaiņu mērķis ir kādas reformas veikšana, norādīja deputāte, citējot valdības iesniegto izmaiņu pamatojumu.

Ja vienā no likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem būtu paredzēts uzturlīdzekļu pieaugums atbilstoši mūsdienīgai sistēmai, tad tās būtu atbalstāmas, norādīja deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). "Tomēr tā vietā tiek piedāvāts ļaut šo jautājumu izlemt atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām, kas, kā paredzams, nekad nebūs tādas, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus," vērsa uzmanību politiķe.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) aicināja opozīciju iepazīties ar likumprojektu, sakot, ka pretējā gadījumā opozīcijas pārstāvjiem debatēs sanākot uzstāties "par visu, kas uz sirds".

Savukārt deputāts Viktors Valainis (ZZS) aicināja Bondaru kā Budžeta komisijas vadītāju iedziļināties jautājumos, bet deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), komentējot daļu no Bondara izteikumiem, pārmeta viņam maldināšanu.