Pasākums “Latvija pirms Latvijas”

Lai Latviju varētu nodibināt kā valsti, tai tālajā 101 gadu senajā brīdī, 1918.gada 18.novembrī, tautai bija jāpiedzīvo ilgi un dažādi laiki. Ziedu un spēka laiki piektajā un desmitajā gadu simtā un vēl senāk, iekārtojoties uz dzīvi šais vietās, mūsu mīļajā Dievzemītē. Vēlāk, cīnoties par savu tautu un dzīvesziņas principu pastāvēšanu ar svešiem iekarotājiem – ar zobenu un asinīm nestajām svešajām mācībām. Vēl vēlāk, - mācoties sadzīvot un mācoties arī šai sadzīvošanā savus dzīves un tikumības pamatus nezaudēt. Ir gājis visādi. Ir dažādiem laikiem iets cauri, arī šķelšanas posmi piedzīvoti.

Viens no īpašajiem laikmetiem ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas vēstures kopsakarā ir Apgaismības laiks. Beidzoties drūmajiem viduslaikiem un smagākajai nomāktībai, ko laudis piedzīvojuši, daudz kas lēnām mainījās. Arī to galvās, kuri nāca no kungu un tautas apspiedēju un pārvaldītāju puses. Apgaismības laikmeta ļaudis uz dzīvi un pasauli sāka lūkoties citām acīm. Apgaismības priekšstāvjos parādījās skeptiska attieksme pret valdošo varu un valdošo reliģiju un tās dogmām, kā iespaidā lielākā daļa tautas dzīvoja neizglītotībā un tumsonībā. Apgaismotāju pamatvēlme bija izglītota, apgaismota un arī brīva tauta. Eiropas redzamāko apgaismības pārstāvju, it īpaši tās franču skolas atbalstītāju vidū, bija arī kāds Lēdurgā kalpojošs draudzes gans Daniēls Merķelis. Vēl pārliecinošāķ viņa pēdās gāja D.Merķeļa ģimenē dzimušais sestais bērns, Garlībs Helvigs Merķelis, kurš kļuva par vienu no spilgtākajiem apgaismības pārstāvjiem Baltijā. Apgaismības idejas visā Eiropā atstāja ne tikai neizdzēšamas pēdas, bet to iespaidā notika milzīgs sabiedrības domāšanas apvērsums. Tas iespaidoja visu tālāko Eiropas vēsturi.

Latvijā apgaismības priekšstati ienāca ļoti izteikti tieši caur G.H.Merķeli. Viņš ieraudzīja reiz lepnās un stiprās tautas postu laikā, kad tā bija pakļauta un piespiesta vergot valdošo muižkungu iegribām un ērtībām. Šoruden aprit 250 gadi kopš dzimis G.H.Merķelis. Par godu apaļajai gadskārtai kopš viņa dzimšanas veltīti ir daudzi pasākumi – konferences, koncerti, svinīgi brīži, atceres sarīkojumi. Daudzi nozaru pētnieki pievērsušies īpaši viņa devumam un viņa iespaidā radušamies izmaiņām un norisēm. Viena no pētniecēm, kura pievērsusies tieši tam iespaidam, kādu Latvijas mākslas vēstures gaitā radījusi G.H.Merķeļa darbība, ir mākslas vēsturniece Edvarda Šmite.

Arī mēs, Latvijas Dievturu sadraudzes ļaudis, esam nolēmuši mūsu pirmo šīrudens tikšanos Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju zālē rīkot saistībā ar G.H.Merķeļa iezīmīgo gadskārtu.

Par G.H.Merķeļa ideju iespaidu uz latviešu tēlotājas mākslas attīstību stāstīs mākslas vēsturniece, LZA Goda locekle Edvarda Šmite. Savukārt vakara otrajā daļā, droši vien līdzīgi kā mūsu tālie senči, stiprināsimies izdziedot senās Dieva dainas un daudzinot dievišķās klātbūtnes un pasaules tvēruma nepārtrauktību. Dziesmu ritus, kā allaž, vadīs Anda Ābele un Rīgas folkloras kopa LAIVA.