Cēsu mērs Jānis Rozenbergs grēko pret arheoloģiju un iejūtas dīvainā Lāčplēša tēlā
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā svētdien, 10. novembrī, atklāj fotoizstādi „Cēsnieki eposa centrā”, kurā atpazīstami Cēsu pilsoņi Lāčplēša dienas priekšvakarā iejutušies Lāčplēša tēlā. Viens no fotomodeļiem ir arī Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Vēl pirms izstādes atklāšanas vērīgi skatītāji izstādes reklāmas materiālos pamanījuši, ka mērs ietērpts visnotaļ dīvaini.
Mēram zobens ir pie kreisajiem sāniem un viņš to arī satvēris kreisajā rokā. Senie karotāji zobenu lika pretējā pusē, lai zobenu varētu ērti satvert. Tātad, ja mērs būtu kreilis, tad viņam zobena makstij būtu jābūt pie labajiem sāniem. Bet šai fotogrāfijā ir grēkots pret vēsturisko īstenību.
To pamanījuši „Facebook” lietotāji. „Kreilim zobena maksts bija labajā pusē. No kreisās ar kreiso roku neizvilkt,” raksta Voldemārs Spuņģis. Cēsu domes Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots Jauns.lv teica, ka Rozenbergs nav kreilis. No tā spriežot, izriet, ka fotogrāfijā tik tiešām kaut kas ir „salaists dēlī”.
Izskaidrot šo dīvaino fotostudiju Jauns.lv lūdza arheologam Artūram Tomsonam, kurš tikko izdevis monogrāfiju „Zobeni Latvijas teritorijā” un ir uzskatāms par vadošo zobenu speciālistu Latvijā. Viņš Jauns.lv teica:
„Pirmais moments - senajiem latgaļiem (cik redzu bildē mērs ir tērpies seno latgaļu tērpā) kapos zobeni ir likti pie labās rokas, bet tas, protams, neatspoguļo to reālo nēsāšanas pusi, kam jābūt pretējai, lai ieroci var izvilkt no maksts. Vēsturiski zināmākais piemērs, kad tas notiek ar to pašu roku, pusē, kur piekārts zobens, ir senās Romas karaspēkā, kur kājnieki lietoja īsos zobenus (gladius) - jo garo zobenu fiziski nav iespējams izvilkt ar to pašu roku, ja tas ir tajā pašā pusē. Par kreiļiem vēstures avoti klusē. Tas, ka latgaļu zemēs novietojums apbedījumā ir labajā pusē, drīzāk saistāms ar labās rokas (spēka) varas un tā tālāk simboliku. Lībiešiem un citiem kapos zobeni likti pie kreisā sāna, kas ir tuvāks reālajam nēsāšanas veidam pagātnē. Par kuršiem to nezinām, jo viņi savējos kremēja.
Bet nu tā kā Lāčplēsis ir leģendu tēls, varbūt viņam piemīt šāda pārdabīga spēja”.
Izstādes projekta autore, fotogrāfe Karīna Jurciņa Jauns.lv pauda: „Mūsuprāt, Lāčplēsis bija ambidekstrs un vienlīdz labi izmantoja abas rokas. Lūdzam to (foto) uzskatīt par mākslinieku interpretāciju”.
