Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Atvieglos prasības augstskolu profesoru un asociēto profesoru apstiprināšanai amatā. (Foto: LETA)

Augstskolu profesoriem atvieglinās amata prasības 1

Tava izglītība
6. novembrī 22:17 2019. gada 6. novembrī 22:17
Jauns.lv / LETA
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā grozījumus Augstskolu likumā, lai atvieglotu prasības augstskolu profesoru un asociēto profesoru apstiprināšanai amatā.

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē politiķi un augstākās izglītības institūciju pārstāvji diskutēja par prasību atvieglošanu profesoriem un asociētajiem profesoriem ieņemot amatus ilgtermiņā. Jautājums ticis aktualizēts saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu par Augstskolu likumu.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone stāstīja, ka Satversmes tiesas spriedums esot saistīts ar to, ka asociēto profesoru un profesoru ievēlēšana nevar bezgalīgi turpināties ik pēc sešu gadu cikla, jo tas rada nedrošību profesijai un tiesas spriedums sakot, ka ir jāveic Augstskolu likuma grozījumi, padarot skaidrāku asociēto profesoru un profesoru darba kārtību.

Jau otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā notika diskusija par šo jautājumu un divām iespējamām likuma grozījumu redakcijām. Jansone sacīja, ka, sadarbojoties ar Augstākās izglītības padomi (AIP), tika izveidota viena redakcija, savukārt, strādājot kopā ar juristiem, izveidota otra redakcija, kuru ministrija nolēma izmantot kā darba materiālu. Jansone piebilda, ka AIP un Rektoru padome ar šo redakciju ir iepazinusies un būtisku iebildumu institūcijām neesot.

IZM piedāvā grozījumus, kas paredz to, ka pirmajā un otrajā reizē pretendējot uz šiem amatiem notiek personas atbilstības izvērtēšana un atklāta ievēlēšana, savukārt trešajā reizē, kad persona kandidē uz kādu no minētajiem amatiem līgums var tikt pagarināts kā beztermiņa līgums, bet saglabājas personas izvērtēšana ne retāk kā reizi sešos gados.

"Šeit ir tā stabilitāte, ja rādītāji ir līmenī, tad automātiski turpinās darba līgums," uzsvēra IZM pārstāve. Turpretī Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) pauda bažas, ka IZM izstrādātā redakcija tikai daļēji atbilst tam, ko otrdien apsprieda apakškomisijā. Viņaprāt, augstskolu raksturo tās personāls, profesūra un pētnieki. "Situācija, kur vadības maiņas dēļ ir iespējama iejaukšanās akadēmiskajā karjerā ir nepieļaujama situācija. Risinājums, kas ir ieviests lielākajā daļā Eiropas Savienības nosaka, ka pēc otrās ievēlēšanas ar personu tiek slēgts līgums līdz pat viņa aktīvās darbības beigām," uzsvēra deputāts.

Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas juriste Anda Ozola pauda viedokli, ka augstskolai vajadzētu paturēt tiesības iekšēji vērtēt personas atbilstību amatam arī, ja noslēgts līgums līdz pat viņa aktīvās darbības beigām. Arī LU profesors Ringolds Balodis sacīja, ka neredz pretrunas ievēlot asociētā profesora vai profesora amatā cilvēku "uz dzīvi". Balodis uzsvēra, ka saistībā ar šo situāciju esot jau vairākas tieslietas un situācija ir jārisina.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Studiju prorektors Uldis Sukovskis sacīja, ka jau kopš vasaras šajā jautājumā pastāv neskaidrības un "visi vēlas nokļūt pie zināma risinājuma", tomēr viņš pauda, ka Latvijā "līdz sīkumam" cenšas noteikt, ko dara augstskolas un, viņaprāt, tā ir neuzticēšanās augstskolām. Arī komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) piekrita, ka visu ierakstot likumā deputāti domā, ka Latvijas pilsoņi un īpaši profesori "nav spriestspējīgi".

Savukārt Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts piedāvāja profesoru novērtēšanu veikt ne retāk kā reizi piecos gados un norādīja, ka "jo konkrētāks un saprotamāks būs risinājums, jo labāk".

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone vaicāja deputātiem, vai jaunajos grozījumus Augstskolu likumā viņi paredz izmaiņas tikai uz darba līguma slēgšanu, vai grib izvērst prioritāros uzdevumus, kas ir profesoru darbības pamatnoteikumos. Vilsone atzīmēja, ka nevar teikt, ka līgums, kas noslēgts uz noteiktu laiku ir prettiesisks un arī Satversmes tiesa to nenosakot. Viņa aicināja deputātus IZM izstrādāto redakciju pārdomāt plašāk un ietvert redakcijā prioritāros uzdevumus, kas profesoriem esot amatā jāveic.

Jansone piebilda, ka šis ir tehnisks pagaidu risinājums, jo ministrija plāno pārskatīt visa akadēmiskā personāla modeli. Ašeradens uzsvēra, ka neatbalstīs tehniskus labojumus un norādīja, ka "ja darām, tad darām". Komisijas priekšsēdētājs ņēma vērā Saeimas juridiskā biroja pārstāves bažas un aicināja deputātus par šo jautājumu lemt decembra vidū, kad IZM paplašinās redakciju ar komisijas sēdē izteiktajiem priekšlikumiem.

Tāpat Ašeradens lūdza ministriju uz nākamo komisijas sēdi, kurā skatīs prasības augstskolu profesoru un asociēto profesoru apstiprināšanai amatā, sagatavot citu valstu praksi, kā šo jautājumu risināt un, ko uzskata par labu praksi, kuru Latvijā būtu jāpārņem.

Citi šobrīd lasa

VIDEO: kaila "Instagram" modele no sava dzīvokļa aizbiedē bruņotu laupītāju 3
FOTO: šarmantās aktrises Ditas Lūriņas grāmatas atvēršanas svētki
Šovu zvaigzne Magone nebeidz pārsteigt - viņa meitu saukšot par Latviju 13
Pievienot komentāru

Семья Анастасии Заворотнюк прокомментировала слухи о параличе у актрисы

Путин приехал поддержать вдову и дочерей на прощании с Юрием Лужковым