Sākumā iestājās klusums, un tad visi sāka raudāt: slēdz Lubānas sociālās aprūpes centru

Formālais iemesls filiāles „Lubāna” slēgšanai bija tas, ka tajā ir krāsns apkure un tādēļ tas nav piemērots slimu cilvēku izmitināšanai. Pie tam māja, kurā atrodas sociālās aprūpes centrs, esot celta aizpagājušā gadsimta beigās un tā esot jāremontē, bet naudas tam nav. Neskatoties uz sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, lubāniešu un arī pašu iemītnieku protestiem tagad Lubānas aprūpes centrs tiek izformēts. Tagad centrā, kurā vēl nesen dzīvoja 32 ar garīgās attīstības traucējumiem esoši cilvēki palikuši vien deviņi, bet 29 aprūpētāji nu paliks bez darba. 

Mājas viņiem vairāk nebūs

VSAC „Latgale” filiāles „Lubāna” vadītāja Dace Valaine Jauns.lv teica: „Mūsu klienti pa lielam jau tiek izvesti no Lubānas. Domājot par nākotni, bijām domājuši, ka turpmāk viņi varētu dzīvot grupu dzīvokļos. Par to runājām gan ar Lubānas domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku, gan Labklājības ministriju, kur teica, lai ņemot Eiropas naudu un ierīkojot grupu dzīvokļus. Bet, kad domes priekšsēdētājs, sāka par to interesēties, izrādījās, ka vispār nekādas naudas nav. Tā kā grupu dzīvokļi droši vien atkritīs. Nu, nezinu, kas būs... Te viskautkas notiek, drusku vēl ceram, ka varbūt kaut kas mainīsies. Bet nu ļoti žēl – deinstucionalizācijas procesā tomēr klientus bijām ļoti labi sagatavojuši dzīvot grupu dzīvokļos, bet tagad to dzīvokļu nekur nav.

Tagad mūsu klienti tiek aizvesti uz lielajiem aprūpes centriem. Nesaku, ka viņiem tur kāds darīs pāri, ka ar viņiem tur būs kas ļoti slikts, bet mājas vides viņiem tur droši vien nebūs. Te bija radīti visi apstākļi dzīvot tā, kā mājās. Darbinieki bija speciāli gatavoti, lai ar viņiem strādātu, visi izmācījās, pat maģistrus pabeidza. Valsts izdeva līdzekļus, tagad visi paliks bez darba.

Vēl šopavasar Madonas novada pašvaldība piedāvāja izveidot grupu dzīvokļus Rupsalas bijušajā pamatskolā. Visu tam sagatavoja, bet tur neatļāva atvērt, jo it kā esot neatbilstoša vieta. Tā ir lauku teritorija. Bet pie pašas mājas ir autobusu pietura, apkārt dzīvo cilvēki, netālu ir veikals, un ne jau visi grib dzīvot pilsētā...

Tagad tie cilvēki, kas bija vedami uz Latgales filiālēm jau ir aizvesti. Palikuši vairs tikai deviņi – kuriem ceļš uz Zemgali vai Rīgu”.

„Laikam jau vajag ar tiem laukiem tikt galā”

- Jūsu klientiem tā ir smaga trauma?

- Protams. Mūsu cilvēki bija pieraduši  braukāt ekskursijās. Daļa brauca mācīties uz Dzelzavas internātpamatskolu, arī viņi tagad „izrauti” ārā un skolu nepabeigs. Runājot par braukšanu, domāju, ka sākumā viena daļa to uztvēra, ka došanos ekskursijā. Mēs viņus mierinājām. Sākumā bija šoks, kad viņiem pateica, ka būs jābrauc prom. Tad iestājās klusums un pēc tam visi sāka raudāt.

„Lubānā” dzīvoja visa vecuma pieaugušie cilvēki. Vairāki te nodzīvojuši 20 gadus, vecākajam jau ir pāri 80 gadiem un viņš te pavadījis 56 sava mūža gadus.

- Kā viens no galvenajiem iemesliem kāpēc jāslēdz „Lubāna” tika minētas krāsnis.

- Bet nevienos ugunsdrošības noteikumos nav rakstīts, ka nevar būt krāsns apkure. Un krāsnis katru gadu atbilstoši noteikumiem tiek iztīrītas, ja ir kāda problēma salabotas, ik pēc pieciem gadiem ir lielā pārbaude, telpās ir ugunsdrošības signalizācija. Lielākā daļa krāšņu ir mūrētas pēdējos gados, pie tam krāsnis kurina mūsu darbinieks, klienti paši to nedara. Tā kā īsti pamatojuma tam, ka centrs jāslēdz krāšņu dēļ, nav.

- Ko tagad darīsiet?

- Bija doma par piketu, jo visa Lubāna ir par mums. Bet ko darīt, nezinu. Lubānā darba nav. Ko darīs cilvēki ar bērniem? Aizbrauks, paliks mazāk bērnu... Laikam jau vajag ar tiem laukiem tik galā.

Vienā mirklī atņem visu – mājas, iedzīvi, draugus...

Lubāniete Aija Reidzāne Brauvere Jauns.lv par gaisotni Lubānā Jauns.lv raksta: „Šoreiz grūti nerakstīt par netaisnību un nelikumību, kāda ir skārusi Lubānas pansionāta iemītniekus un darbiniekus. VSAC „Latgale” direktore Mārīte Grigāne vienpersoniski izvērtējot klientu un darbinieku drošības jautājumus, telpu atbilstību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī nepieciešamās investīcijas trūkumu novēršanai, ir vērsusies Labklājības ministrijā ar priekšlikumu par filiāles „Lubāna” darbības izbeigšanu.

Bet nekas netika izvērtēts. Neviens speciālists neapsekoja un nenovērtēja kādā stāvoklī atrodas šī māja. Šobrīd šo māju, kura uzturēta perfektā kārtībā, un kurā psihoneiroloģiskie pacienti būtu dzīvojuši skaistā, harmoniskā vidē varbūt pat vēl 100 gadus, brutāli izdemolē, izvedot ne vien viņus pašus pret viņu gribu, bet gan šai mājai piederošās lietas. Vai tiešām graut un iznīcināt ir lētāk, nekā uzturēt jau iekārtotu celtni!?

Grigānes kundze sagribēja tikt vaļā no Lubānas pansionāta, uzrakstīja stāstu, ka tur ir bīstami dzīvot, pielika klāt nepatiesas fotogrāfijas, un Labklājības ministrijas kungi tam visam uzreiz noticēja.

Cilvēkus, kuri bija perfekti integrēti sabiedrībā, ar varu aizveda projām. Visi klienti, kuri bija spējīgi, apmeklēja visus Lubānā notiekošos pasākumus, darbojās pulciņos, sniedza koncertus, darbojās virtuvē, lasīja ogas un tā tālāk. Viņi visi dzīvoja kā īstās, siltās un patiesās mājās, ne kā „slēgta tipa iestādē”. Vienā īsā mirklī viņiem tika atņemts viss – mājas, iedzīve, draugi..."

Labklājības ministrija: „Tas ir ļoti bīstams objekts”

Tikmēr Labklājības ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā teikts: „VSAC „Latgale” filiāles „Lubāna” darbības izbeigšana skatāma deinstitucionalizācijas kontekstā, kas paredz, ka līdz 2023. gadam, līdz ar deinstitucionalizācijas aktivitāšu ieviešanu un sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidi pašvaldībās, par 1000 vietām tiek samazināts kopējais VSAC klientu vietu skaits.

Filiāles „Lubāna” darbības izbeigšanas rezultātā tiem klientiem, kuriem nav iespējams pakalpojumu institūcijā aizstāt ar pakalpojumu dzīvesvietā, tiks piedāvāts valsts finansētā pakalpojuma saņemšanu turpināt pamatā citās VSAC „Latgale” filiālēs. Vienlaikus tiem klientiem, kuri nepiekritīs šim piedāvājumam, tiks piedāvāta iespēja pakalpojumus saņemt kādā no citām VSAC filiālēm.

Savukārt darbiniekiem, atbilstoši to kvalifikācijai un pieejamajām vakancēm, tiks piedāvāta iespēja pāriet darbā uz citām VSAC filiālēm”.

Ministrija norāda, ka, izvērtējot klientu un darbinieku drošības jautājumus, telpu atbilstību ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodrošināšanai, kā arī nepieciešamo investīciju apjomu kontrolējošo iestāžu norādīto trūkumu novēršanai, nolemts filiāli slēgt.

Filiāles „Lubāna” klientu dzīvojamā ēkā ir ierīkota tikai krāsns apkure, līdz ar to klientiem ir iespēja piekļuvei apkures krāsnīm, kas rada paaugstinātu ugunsbīstamību. Tāpat ēkā papildus esot jāveic ieguldījumi elektrodrošības, ugunsdrošības, kā arī vides prasību un vides pieejamības nodrošināšanai.

Ministrijā aprēķināts – lai sakārtotu ēku, pielāgotu to mūsdienīgām ugunsdrošības un elektrodrošības, arī vides pieejamības prasībām, nepieciešami vairāk nekā 360 tūkstoši eiro. Un tādas naudas neesot.

„Tas ir ļoti bīstams objekts, kur jebkurā brīdī var notikt nelaime, un tad sekas būtu bēdīgas,” saka VSAC „Latgale” vadītāja Mārīte Grigāne.

Pašvaldība un arodbiedrība pret Labklājības ministriju

Savukārt gan vietējie, gan arodbiedrība ir kategoriski pret Lubānas aprūpes centra slēgšanu. Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks paudis, ka labklājības ministri Ramonu Petraviču pašvaldības argumenti par sociālās aprūpes centra filiāles saglabāšanu neinteresē. Viņam ir sarūgtinājums par to, ka cilvēki, kuri nekad nav bijuši „Lubānā” un pat negrasās to apmeklēt, pieņem lēmumu par filiāles slēgšanu, neieklausoties pašvaldības argumentos:

„Ministrijai šajā filiālē dzīvojošo cilvēku vajadzības nerūp. Viņi ir pieņēmuši lēmumu par filiāles slēgšanu un tā arī izdarīs, aizbildinoties ar to, ka krāsns apkure ir bīstama, jo redziet pansionāts „Reģi” Alsungas novadā 2007. gadā nodega. Vairāk nekā 120 gadus šajā ēkā cilvēki ir dzīvojuši un pēdējo 20 gadu laikā nav bijis neviens incidents, kas būtu apdraudējis cilvēku dzīvības”.

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka aprūpes centru „Lubāna” iespējams remontēt un saglabāt darbavietas. Taču pēc tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem esot sajūta, ka viņus nedzird.

„Lai novērstu sasteigtību, lai novērstu pārpratumus, mēs aicinājām kopīgi aizbraukt uz „Lubānu”, apskatīties telpas, kopā ar pašvaldībām veikt atkārtotu novērtējumu situācijai uz vietas, ministrijai diemžēl mūsu sarunu piedāvājums izrādījās nepieņemams. Neviena reforma vai reorganizācija nedrīkst pasliktināt sociālās aprūpes pieejamību un kvalitāti. Konkrētajā gadījumā izskatās, ka likvidācijas plānotāji par to piemirsuši. Taču vietējo iedzīvotāju gatavību iesaistīties risinājuma meklēšanā nedrīkst ignorēt. Ceram, ka Labklājības ministrija to ņems vērā,” saka arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Aprūpes centra filiāles slēgšanas pretinieki pauž, ka īstais iemesls tās slēgšanai nav vis drošības apsvērumi, bet gan tās  „finansiālais neizdevīgums”, jo „Lubāna” pašlaik ir mazākais no valsts sociālās aprūpes centriem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.