Lembergam var nākties runāt ātrāk: gatavo grozījumus pārāk garam "pēdējam vārdam" tiesā
Saeimā tiek gatavoti grozījumi likumā, lai krimināllietās debašu runu un pēdējo vārdu nevarētu izstiept pārlieku garu. Ieceres atbalstītāji noliedz, ka izmaiņas tiek īpaši gatavotas tā sauktajai Lemberga prāvai, bet uz to tās varēs attiecināt, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.
Krimināllieta, kurā apsūdzēts no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, tiek iztiesāta kopš 2009.gada 16.februāra – tātad vairāk nekā 10 gadus. Līdz šim lietā notikušas 627 tiesas sēdes, bet dažādu iemeslu dēļ 621 plānotā sēde nav notikusi. Tajā skaitā apsūdzēto, aizstāvju un tiesnešu slimību dēļ. Nākamajā gadā jau ieplānotas 136 sēdes. “Nav iespējams izteikt prognozes par to, kad tiesa varētu pasludināt pirmās instances spriedumu šajā lietā,” raidījumam atbild Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone. Viņa skaidro, ka lietā vēl jānoslēdz debates, tad sekos replikas un apsūdzēto pēdējie vārdi, kuru ilgumu likums pašlaik neierobežo.
Apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns Saeimā iesniedzis priekšlikumu terminēt debašu un pēdējā vārda ilgumu. Viņš piedāvā, ka tiesas, uzklausot lietas dalībniekus, varētu noteikt debašu un pēdējo vārdu laiku. Tiesnesis gan noliedz, ka priekšlikumu sagatavot mudinājusi tieši “Lemberga lieta”.
“Tā lieta jau viss, finiša taisnē, tur vairs neko īpaši mainīt nevar. Prokurori norunāja, divi advokāti norunāja, palika viens advokāts un pēdējie vārdi, tādēļ uz to procesu viennozīmīgi tas vairs nevar ietekmēt,” saka Stukāns. Tomēr “Lemberga prāvā” ne tuvu viss nav beidzies. Debatēt atlicis tieši Lemberga advokātam, un uz Lembergu attiecas aptuveni 300 epizodes. Prokurori savu debašu runu lasīja teju visa aizvadītā gada garumā – apmēram 80 sēdes.
Lembergam piešķirtais valsts apmaksātais advokāts Genādijs Ivankins debašu runu sāks teikt janvāra vidū. Bet viņš neplānojot to izstiept mēnešu garumā. Vaicāts, vai ar klientu ir saskaņojis debašu ilgumu, Ivankins atbildēja, ka “Viņš [Lembergs] dzīvo citā pilsētā. Mums komunikācija ir ļoti minimāla, teikšu atklāti – nekādas nav”.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas turpmāk uzliktu tiesām pienākumu noteikt gan debašu runas, gan pēdējā vārda ilgumu, Saeimā tikuši cauri pirmajam no trim lasījumiem. Arī atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) atbild, ka izmaiņas nav saistītas vienu konkrētu krimināllietu, bet, “tas ir saistīts ar visiem nozīmīgiem iztiesāšanas procesiem, kur šis instruments [debates] tiek izmantots, pie tam ļaunprātīgi”. Pret priekšlikumu komisijā iestājās atsevišķi opozīcijas deputāti. Viens no tiem Lemberga vadītās partijas biedrs Gundars Daudze (ZZS), kurš uzskata, ka piedāvātā norma nav demokrātiska.
Lai noņemtu spekulācijas, ka izmaiņas ir mērķētas vienai konkrētai krimināllietai, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš tiesā aizstāv kopā ar Lembergu apsūdzēto Ansi Sormuli, aicinājis noteikt, ka grozījumi neattieksies uz pašlaik tiesās esošajām lietām. Taču šāda atruna nav paredzēta.
“Es konceptuāli iebilstu grozījumiem, kas tiek gatavoti vienas problēmas risināšanai, nevis sistēmiski. Es neesmu redzējis nevienu pētījumu, ne arī viedokļu apkopojumu, cik no 8000 lietām, ko prokuratūra gadā nosūta uz tiesu, cik procentos lietu ir grūtības ir saprātīgu termiņu ievērošanu sakarā ar ilgām debatēm,” saka Rozenbergs.
Bez “Lemberga lietas” tiešām nav viegli atrast citus tik izteiksmīgus piemērus. Viens, kas tiek piesaukts, ir digitālās televīzijas (DTV) prāva. Tajā debates aizņēma nedaudz vairāk par gadu. “DTV lietā debates aizņēma lielu laiku, bet tās bija atbilstošas lietas apjomam un kopējam izskatīšanas laikam,” uzskata šīs lietas prokurors Monvīds Zelčs. Viņaprāt, debašu ilgumu nav pareizi ierobežot, jo, piemēram, nav skaidri kritēriji, kā laiks tiks nomērīts. DTV lietā tiesnesis bija pašreizējo grozījumu autors Stukāns. Viņš skaidro, ka tiesām spriedums jāpamato ar pierādījumiem, nevis ar debatēs dzirdēto, tādēļ nav nepieciešams tās gadiem klausīties. “Šobrīd likumā tieši uzrakstīts pretēji, ka debašu ilgums nav ierobežots. Līdz ar to persona varētu runāt par katru teikumu, par katru lietā esošo vārdu un tas varētu būt ļoti ilgstoši, bet pēc būtības nepateikt neko,” pauž Stukāns. Saeimas atbildīgajā komisijā vēl divas nedēļas var iesniegt priekšlikumus par likuma grozījumiem. Komisijas vadītāja Strīķe apņēmusies priekšlikumiem iet cauri maksimāli īsos termiņos, jo grozījumu paketē ir arī citi pasākumi, lai paātrinātu lietu iztiesāšanu.
