NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš par Kremļa propagandu, Radio algām un reklāmu

Koalīcijā šobrīd ir panākts konceptuāls atbalsts Nacionālās apvienības idejai piešķirt komercmedijiem papildu finansējumu satura paplašināšanai. Šāda ideja rosināta, ņemot vērā, ka nākamajā gadā Latvijas komercmedijiem samazināsies atbalsts satura veidošanai un vienlaikus Krievija plāno palielināt finansējumu propagandas kanālu atbalstam. Kāda ir situācija nozarē, cik reāla ir Krievijas propagandas apkarošanu?

“Jebkāds saturs krievu valodā nevar tikt lietots kā alternatīva Kremļa propagandai”

- Tikko kā publiski parādījusies ziņa, ka valdība varētu atbalstīt papildu naudas piešķiršanu elektroniskajiem komerckanāliem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Summa, par kuru ir runa, varētu būt apmēram pusmiljons eiro. Vai tā nav pilīte jūrā, salīdzinot ar to naudas un resursu apjomu, kas ir Kremļa propagandas kanālu rīcībā?

- Protams, ka tas nav daudz. Taču tas ir daudz vairāk nekā nekas. Ir jāsaprot, ka ne visi iedzīvotāji skatās sabiedriskos medijus, vairākums izvēlas tieši komercmedijus. Un skaidrs, ka komercmediji, pirmkārt, domā par biznesa interesēm un to, kā nopelnīt naudu. Vieglāk naudu iespējams nopelnīt, rādot seriālus vai izklaides šovus, bet vietējā saturā ieguldīt ne vienmēr ir izdevīgi. Neatbalstot komerciālos medijus, mēs paši iegrūžam cilvēkus citā informatīvajā telpā. Tas nav pieļaujams un mums ir jāatbalsta vietējais saturs ne tikai sabiedriskajos, bet arī komercmedijos. Tāpēc esmu pārliecināts, ka, atbalstot komercmedijus, mēs efektīvi aizsargājam mūsu informatīvo telpu. Un kopumā mums ir jāatbalsta gan sabiedriskie, gan komercmediji, tos nekādā gadījumā nedrīkst pretnostatīt.

- Cik efektīva ir papildu līdzekļu novirzīšana nacionāla satura veidošanai, vai tomēr spēcīgāk darbojas kādu kanālu slēgšana vai darbības apturēšana? Vai šajā ziņā kāda darbība no NELP puses notiek?

- Tie ir divi dažādi jautājumi. Līdzekļu novirzīšana vietēja satura veidošanai ir ļoti efektīva. Savukārt Latvijas valstij naidīgu Kremļa propagandas kanālu slēgšana ir skaidrs signāls mums nedraudzīgām valstīm, ka šādas darbības netiks paciestas. NEPLP aktīvi monitorē šos kanālus, šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē likumīgi tika aizliegta kāda kanāla retranslācija – tas bija “RTR Rossija” gadījums. Tāpat tikko tika bloķētas divas interneta mājaslapas, kuras nodarbojās ar nelegālu satura retranslāciju, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem arī mūsu valstij īpaši naidīgu saturu. NEPLP ļoti nopietni attiecas pret šāda nelegāla un naidīga satura izplatīšanu un tuvākajā laikā sekos arī citi lēmumi.
 
- Kāda ir jūsu nostāja jautājumā par to, ka būtu jāvairo Latvijā radīts saturs krievu valodā, to liekot kā alternatīvu Kremļa propagandai? Kāpēc?

- Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda un, protams, ka mums, pirmkārt, ir jāvairo latviski radīts saturs. Nedomāju, ka jebkāds saturs krievu valodā var tikt lietots kā alternatīva Kremļa propagandai. Tieši otrādi – tas tikai stiprina krievu valodu lietojošo cilvēku pārliecību, ka bez latviešu valodas zināšanām var iztikt. Vienlaikus mums, protams, jādomā par to, kā mazākumtautības lietojošus iedzīvotājus noturēt mūsu informatīvajā telpā.

“Ziņu dienestā vidējais atalgojums ir 1378 eiro un tā ir nepieņemami zema samaksa”

- Valsts budžeta veidošana un apstiprināšana kā katru gadu notiek, to pavadot ar vairāk vai mazāk skaļiem protestiem. Šogad neapmierinātību ar to ir pauduši ne tikai mediķi, skolotāji, bet arī mediji. Kāda ir situācija ar sabiedrisko mediju finansējumu?

- Situācija ar atalgojumu Latvijas Radio ir kritiska, piemēram, Ziņu dienestā vidējais atalgojums ir 1378 eiro un ir skaidrs, ka tā Latvijas apstākļiem ir nepieņemami zema samaksa. Tāpēc Ziņu dienesta cilvēku veiktās aktivitātes, draudot ar protestiem, ir saprotamas. Visiem ir acīmredzams, ka atalgojums ir neadekvāti zems. Latvijas Televīzijā situācija ar atalgojumu ir labāka, taču arī tur algas nav konkurētspējīgas. 
Vienlaikus jāuzsver, ka šogad sabiedriskie mediji ir saņēmuši rekordaugstu finansējuma pieaugumu – kopumā 5, 5 miljonus eiro, kā arī ir solīts vēl viens miljons eiro atalgojumam un attīstībai. Tātad kopumā tie varētu būt 6,5 miljoni papildus naudas. Arī pirms diviem gadiem sabiedriskie mediji atalgojuma celšanai saņēma aptuveni vienu miljonu eiro un jāsaka, ka pēdējie trīs gadi ir finansiāli labākie un stabilākie sabiedrisko mediju vēsturē. Latvijas Radio nekad nav bijušas tik augstas algas un nākamgad tās augs. Savukārt kritiska situācija ir ar infrastruktūru un tehnisko nodrošinājumu, kur ieguldījumi nav veikti gadiem ilgi un jāsaka, ka šajā jautājumā NEPLP pagaidām nav sadzirdēts.

- Vai Latvijas Radio darbinieku neapmierinātība algu jautājumā ir mazinājusies?

- Jāsaka, ka būt Latvijas Radio darbiniekam, savā ziņā, ir dzīvesveids un tāpēc šis jautājums būtu jāuzdod pašiem Latvijas Radio darbiniekiem. Kā jau teicu – Ziņu dienestā vidējais atalgojums ir kritiski zems – vidēji tie ir tikai 1378 eiro. Tomēr nākamgad algas tiks celtas. 

“Vietējais saturs ir vienīgais bastions mūsu cilvēku prātu aizsardzībā”

- Palielinot finansējumu sabiedriskajiem medijiem, bija solīts, ka tie pametīs reklāmas tirgu. Kā un kad to ir plānots īstenot?

- Nākamgad šī iziešana no reklāmas tirgus tiks uzsākta un tā būtu jāpabeidz 2021. gadā. Piešķirot daļēju kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, politiķi ir apņēmušies šo procesu arī noslēgt, un es būtu nepatīkami pārsteigts, ja šī apņemšanās netiktu pildīta.

- Cik tālu dzīvē ir pavirzījusies ideja par paša NEPLP sadalīšanu:  viena struktūra sabiedrisko mediju, otra - komerckanālu uzraudzībai?

- Šobrīd Saeimā notiek aktīvs darbs pie jaunā likuma un no sirds ceram, ka jau tuvākajā laikā padome tiks sadalīta un NEPLP varēs nodoties tikai regulatora funkciju pildīšanai. Tā ir ļoti būtiska un sabiedrisko mediju pārvaldības jautājumi aizņem ļoti lielu darba daļu, līdz ar to regulācijas lietām diemžēl atstājot mazāku laika daļu.

- Šobrīd NEPLP strādā nepilnā sastāvā, kā jūs prognozējat, kad tas mainīsies un varbūt jau ir prognozējami potenciālie kolēģi? Kas, jūsuprāt, būtu nepieciešamās kompetences sekmīgai darbībai NEPLP? 

- Šobrīd notiek konkurss uz vakantajām vietām un tas ir tikai Saeimas kompetencē. Ņemot vērā, ka padome drīz tiks sadalīta divās un lielākā laika daļa vairs nebūs jāpavada, iedziļinoties sabiedrisko mediju jautājumos, kur ļoti svarīgas ir finansiālās zināšanas un vissīkāko juridisko nianšu izprašana. Savukārt, ja runājam par regulatoru, tad tur, protams, pati būtiskākā kompetence ir zināšanas un izpratne par mediju darbības principiem. Būtībā darbam padomē, kas pārvaldīs sabiedriskos medijus, būtu jāmeklē finansisti un juristi, bet darbam NEPLP – mediju eksperti.

- Kuri ir tuvākajā nākotnē sarežģītākie uzdevumi, ko NEPLP būtu jāpaveic?

Lielākie izaicinājumi ir sabiedrisko mediju izvešana no reklāmas tirgus, cīņa pret nelegāla satura izplatīšanu un Kremļa propagandas ruporu ierobežošana. Tāpat ļoti būtiski ir panākt izpratni par to, ka valstij ir jāinvestē vietējā saturā, kas tiek demonstrēts gan sabiedriskajos, gan komercmedijos. Vietējais saturs ir vienīgais bastions mūsu cilvēku prātu aizsardzībā.