Lielākā pensija Latvijā ir 19 400 eiro mēnesī

Petraviča pastāstīja, ka "top10" lielāko pensiju apmērs Latvijā svārstās no 9000 līdz 19 400 eiro. Ja lielākā pensija Latvijā ir 19 400 eiro mēnesī, tad otrā lielākā pensija ir aptuveni 8000 eiro.

Ministre skaidroja, ka Labklājības ministrijā tiek analizēts, kādu ietekmi uz sociālo budžetu atstāja deviņdesmitajos gados atceltie sociālo iemaksu griesti. Petraviča norādīja, ka persona, kas patlaban saņemt 19 000 lielu pensiju, visticamāk, patlaban saņem ievērojami vairāk nekā iepriekš iemaksājusi.

Stāstot par galvenajām Labklājības ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā, Petraviča skaidroja, ka ar 2020.gada 1.janvāri paredzēts palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērus, lai uzlabotu materiālo situāciju personām ar īpaši zemiem ienākumiem. Tāpat, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu personām ar invaliditāti, paredzēts pilnveidot un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī turpināt uzlabojumu ieviešanu tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam.

Papildus, lai nodrošinātu aizsardzību pret pirktspējas krišanos, nākamajā gadā plānots turpināt indeksēt pensijas un atlīdzības, turklāt vecuma pensijām piemērojot lielākus indeksus atkarībā no personas apdrošināšanas stāža. Tāpat paredzēts indeksēt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām.

Ministre arī stāstīja, ka paredzēts turpināt attīstīt ģimeniskā vidē balstītu ārpusģimenes aprūpes sistēmu bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Tāpat, pēc ministres paustā, paredzēts īstenot mērķētus aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, tai skaitā nodrošināt "bezdarbnieku aktivizāciju" pēc iespējas ātrākai iekļaušanai darba tirgū. Esot iecerēts arī īstenot ilgstošo bezdarbnieku atbalsta pasākumus un veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību.

Iepriekš vēstīts, ka pēc LM ierosinājuma nākamgad ir plānots samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem, kā arī samazināt izmaksājamā pabalsta apmēru. Petraviča iepriekš paudusi viedokli, ka, iespējams, tas motivēs cilvēkus arī ātrāk atgriezties darba tirgū.

Stāstot par turpmāk prioritāri turpināmiem un jauniem pasākumiem, ministre komisijas sēdē norādīja, ka plānots pakāpeniski pārskatīt gadu skaitu, kas tiek ņemts vērā, veicot piemaksu pie vecuma pensijas. Tāpat esot plānots pilnveidot pensiju indeksācijas mehānismu, vecuma pensiju indeksācijā piemērot 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Turpmāk arī plānots izvērtēt tehnisko palīglīdzekļu pilotprojekta rezultātus, izvērtēt bāriņtiesu darbību un izstrādāt efektīvāku to darbības modeli, kā arī turpināt attīstīt ārpusģimenes aprūpes sistēmu.

Labklājības ministrijas prioritāšu lokā ir arī ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanas modeļa izstrāde un aprobēšana valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiālē. Tāpat prioritāte ir ambulatoru psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana bērniem, kuri ir atkarīgi no psihoaktīvajām vielām un procesiem pilotprojekta rezultātu izvērtēšana.