3 miljonus vērtam baseinam trūkst dažu centimetru: Valsts kontrole kritizē vietvaras par tēriņiem
“Ja dod, tad ņem,” šādi ir pieteikta Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojuma prezentācija, kurā stāstīts par to, kā pašvaldības aizņemas finansējumu un plāno infrastruktūras attīstību. No 15 izpētītajām pašvaldībām īpaši izcelts tas, kā naudu tērē Bauskas, Siguldas un Kuldīgas pašvaldības.
VK, pārbaudot pašvaldībās notiekošo, pētījusi, vai tās izvērtē infrastruktūras projektu prioritāti, ekonomiskumu un efektivitāti. Skatīts, vai kāda konkrēta objekta, piemēram, baseina vai sporta centra būvniecība ir nepieciešama un pamatota, vai projekts ir saskaņots novada ietvaros un ar blakus novadiem, vai ir skaidras visas izmaksas, izvērtēti riski un, beigu beigās, arī rezultāti.
Uzturēšana pārsniedz prognozes pat par 50%
VK secinājumi neiepriecina. Deviņās no pārbaudītajām pašvaldībām projektu nepieciešamību nav izdevies identificēt, 13 pašvaldībās šādiem projektiem nemaz nav noteikti sasniedzamie rādītāji un tikai sešās pašvaldībās izdevumiem ir sasaiste ar plānošanas dokumentiem. Attīstības mērķu uzraudzību veikusi tikai viena pašvaldība. Vēl pašvaldību apjomīgos tēriņus būvprojektos raksturojot neskaidras “aizplīvurotas” prioritātes un plašs “vēlmju saraksts”. VK novērojusi, ka zema prioritāte nemēdz būt šķērslis pašvaldības aizņēmuma pieteikšanai. Rezultātā dažādu izbūvēto objektu uzturēšana bieži esot dārgāka nekā “rožainajās” prognozēs (sadārdzinās pat līdz 50%), tos īslaicīgi slēdz un ne visas izmaksas tiek savlaicīgi ierēķinātas.
Pašvaldības būvē dārgus peldbaseinus
VK prezentācijā īpaši izcelti trīs projekti. Viens no tiem ir Bauskas peldbaseins (2018. gads), kura izbūve maksājusi 3,4 miljonus eiro, plānotie uzturēšanas izdevumi gadā bijuši 239 113 eiro, taču reālie – 282 898 eiro (par 18% dārgāk). Plānotā dotācija no valsts budžeta, saskaņā ar VK, bijusi 108 376 eiro, savukārt reālā (2018. gadā) – 252 424 eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk. Pēcāk izcelts arī iespaidīgais Siguldas sporta centrs, kura būvniecība izmaksājusi 12 miljonus eiro (2017. gads). Tā peldbaseinā nevar rīkot valsts vai starptautiska mēroga sacensības, taču tam iegādāta augstākās kvalitātes laika kontroles iekārta. Sākotnēji plānota vismaz 140 000 eiro dotācija gadā, bet faktiski pusotra gada laikā objekta darbībai iztērēts vairāk nekā miljons eiro.
Miljonos neierēķina dažus centimetrus?
Tad ir stāsts par Kuldīgas peldbaseinu, kas atvērts 2017. gadā un izmaksājis 3,2 miljonus eiro. 2018. gadā Kuldīgas sporta kompleksa (kurā iekļaujas baseins) ieņēmumi bijuši 81 525 eiro, savukārt izdevumi gandrīz trīs reizes lielāki – 234 964 eiro. Īpaši pieminams, ka miljonus izmaksājušo Kuldīgas peldbaseinu nav izdevies sertificēt sacensībām nepietiekama garuma – burtiski dažu centimetru - dēļ.
Par Kuldīgas peldbaseinu jau stāstīts reģionālajā laikrakstā “Kurzemnieks”. Tur gan piebilsts, ka pašvaldība no VK saņēmusi arī uzslavu, jo ir starp piecām, kas būvniecības izmaksu prognozēšanai ieviesušas sistemātiskus pasākumus. Taču par baseinu, kā būvēšanā iztērēts virs 3 miljoniem un, ko, dažu centimetru dēļ, nav varējis sertificēt sacensībām, Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa paudusi – tas peļņai nav bijis paredzēts. “Ja mēģinātu to panākt, cena par apmeklējumu būtu jāpaceļ trīskārt. [...] Domāju, ka novada iedzīvotāji to nevēlas. Tad jau varam rēķināt, ka jāatpelnās arī skolām un ielām, kurās investējam,” viņa uzsvērusi laikrakstam “Kurzemnieks”.
Kuldīgas baseins pieaugušajiem (60 minūtes) darba dienās izmaksā 3,50 eiro (ar PVN). Darba dienās laikā no 07.00 līdz 15.00 pieaugušajiem tas izmaksā 2,80 eiro (ar PVN), savukārt pensionāriem šajā laika posmā - 1,75 eiro (ar PVN). Tikpat tas izmaksā bērniem, studentiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Ģimenes komplektu iespējams iegādāties par 7,36 eiro (ar PVN). Abonements pieaugušajiem (10 reizes pa 60 minūtēm) izmaksā 24,48 eiro (ar PVN), savukārt bērniem, studentiem un cilvēkiem ar invaliditāti aptuveni uz pusi lētāk - 12,25 eiro (ar PVN).
Centimetru pietrūcis flīžu dēļ
Domes priekšsēdētāja stāsta, ka dažu centimetru kļūme varētu būt notikusi komunikācijas misēkļa dēļ – konsultāciju laikā Latvijas Peldēšanas federācijā notikusi vadības maiņa. Pārāk biezās apmaļu flīzes līdz Ziemassvētkiem tikšot nomainītas un tad arī baseinu varēs sertificēt sacensībām. Jauns.lv vērsās pie Kuldīgas domes priekšsēdētājas ar papildu jautājumiem par centimetros mērāmo kļūdu un par to, vai sākotnēji maz bijis iecerēts sertificēt peldbaseinu.
Saskaņā ar direktora vietnieku sporta darbā Ivo Solomahinu, paša baseina vannas garums atbilsts prasībām, taču abos baseina galos dekoratīvi ir izveidotas flīzes pārkares maliņa uz vannu, kuras tad arī ir jānoņem nost.
“Šo darbību ieteica Latvijas Peldēšanas federācijas pārstāvji pēc Kuldīgas baseina apsekošanas. Šīs abas maliņas veido kopējo, trūkstošo garumu 4 cm. Katrā baseina galā ir 2 cm flīžu pārkares mala,” Jauns.lv atbildēja Solomahins.
Sākotnēji, plānojot baseinu, projekts paredzējis trīs celiņus, taču, konsultējoties ar ekspertiem un pašvaldības speciālistiem, nolemts to pārprojektēt uz četriem celiņiem.
Sākotnēji nebija iecerēts baseinu sertificēt
Domes pārstāvis informēja, ka baseinu sākotnēji nemaz nebija plānots sertificēt sacensībām, jo šī sporta būve tikusi būvēta Kuldīgas iedzīvotāju labklājībai un veselības uzlabošanai.
“Iniciatīva sertificēt Kuldīgas peldbaseinu nāca no Kuldīgas novada Sporta skolas vadības, gadu pēc baseina darbības, ar domu rīkot Kurzemes mēroga sacensības bērniem un, lai mazo sportistu rezultāti būtu atzīstami Latvijas mērogā kā oficiāli, bija vajadzība sertificēt baseinu Latvijas Peldēšanas federācijā,” par to, kā kļuvis zināms par trūkstošajiem centimetriem, stāstīja Solomahins.
Pēc sporta skolas iniciatīvas tad tika uzaicināti eksperti no Latvijas Peldēšanas federācijas, kuri norādīja uz lietām, kas ir jānovērš, vai jāuzlabo.
Viņš arī piebilda, ka Kuldīgas peldbaseinā nav bijusi doma organizēt Latvijas un Baltijas vai pat Eiropas mēroga sacensības, jo, lai šo realizētu, ir jābūt vismaz sešiem peldēšanas celiņiem, tribīnēm skatītājiem un iesildīšanās vannai, ko jau sākotnēji nav bijis iespējams izbūvēt Kuldīgas peldbaseinā.
Kādas ir ilgtermiņa sekas?
Beigās VK savā revīzijas ziņojuma prezentācijā norāda, ka tikai trīs pašvaldības ir vērtējušas projektu rezultātus un piebilst, ka apšaubāmas nepieciešamības vērienīgu projektu realizēšana rada “ilgtermiņa sekas nākamajām paaudzēm” – saistības līdz pat 20 gadiem, ierobežotu iespēju īstenot iedzīvotājiem vajadzīgus projektus, kā arī viena veida objektu koncentrāciju vienuviet un neesamību citās vietās.
Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa laikrakstam “Kurzemnieks” gan pamatoja baseina nepieciešamību ar statistiku – salīdzinot pirmos piecus mēnešus pagājušajā gadā un šogad, apmeklējums pieaudzis par 9%, savukārt ieņēmumi – par 3%. Tas, viņasprāt, norādot, ka baseins iedzīvotājiem esot vajadzīgs. Domes priekšsēdētāja arī piebilda, ka baseins esot daļa no Kuldīgas novada Sporta skolas un tur bērni apgūst ar likumu nodeikto peldētmācību.
