Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
No šā gada būtiski mainījies valsts atbalsts studiju kredītam. Valsts turpmākajos gados vairs nedzēsīs daļu kredīta jaunajiem speciālistiem. (Foto: LETA)

Valsts vairs nedzēš studiju kredītus. Jaunā mūzikas skolotāja Adele: "Jūtos pievilta un nevajadzīga" 38

Tava izglītība
22. oktobrī 05:50 2019. gada 22. oktobrī 05:50
Elmārs
Barkāns
| "Likums un Taisnība"
Tūkstošiem jauno speciālistu, kuri pēc studiju beigšanas strādā valsts un pašvaldību iestādēs, no šā gada nokļuvuši vēl spiedīgākās naudas grūtības, jo valsts vairs nepilda solīto – nedzēš daļēju studiju kredīta atmaksu. Uz atbalstu vairs nevar cerēt jau tā ne augstu atalgotu profesiju pārstāvji – pedagogi, bibliotekāri, mediķi un citi. Valsts šim mērķim, ko īstenoja 20 gadus, nav piešķīrusi līdzekļus.

Tikko studijas beigušie un darba gaitas sākušie jaunieši jūtas pievilti. Pērn šim mērķim valsts budžetā bija atvēlēti 2 398 212 eiro, šogad un arī turpmākajos gados – vairs ne centa. Ik gadu uz studiju kredīta daļēju dzēšanu pretendēja ap 1500 jauno speciālistu, un vairāk nekā sešiem simtiem to piešķīra.

Jūtas nevajadzīga

Savu sāpi par jauno kārtību un zudušajām cerībām "Facebook" izteikusi Ventspils mūzikas vidusskolas skolotāja Adele Taurīte-Tauriņa. No 2014. līdz 2018. gadam viņa studēju par maksu neklātienē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studijas bija ļoti dārgas – nepilni 13 000 eiro. “Protams, man tādas naudas nebija, ņēmu kredītu ar valsts galvojumu. Visur man stāstīja, ka gadu pēc augstskolas absolvēšanas varēšu pretendēt uz sava kredīta atmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, jo mana profesija esot novērtēta un vienmēr būs vajadzīga,” stāsta skolotāja.

Jūnijā viņa Studiju un zinātnes administrācijai nosūtīja pieteikumu par kredīta dzēšanu, jo bija pagājis gads pēc akadēmijas absolvēšanas. Nesen saņemtā atbildes vēstule šokēja – pieteikums par kredīta dzēšanu no valsts līdzekļiem netiks uzsākts, jo jūlijā izmainīts likums. “Tā pa kluso Latvijā viss notiek, neko par to nebiju dzirdējusi, ka likums mainīsies. Vai nebūtu loģiski, ka likums attiektos uz tiem, kas kredītu vēlas ņemt tagad, nevis uz tiem, kas ņēmuši, kad likums vēl nebija izmainīts?” vaicā Taurīte-Tauriņa. “Mana sirds sažņaudzas, jo es kā mūzikas skolotāja pelnu tik, cik pelnu, un nu kredīts par to, ka esmu ieguvusi savu profesiju, ir jāmaksā pašai. Jūtos nevajadzīga šai valstij. Tā jūs gribat noturēt jaunos speciālistus? Kā lai risina šo problēmu?”

Naudas grūtībās nokļūst tūkstošiem

Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzītajā Studiju un zinātnes administrācijā Likums un Taisnība noskaidroja, ka tagad no daļējas studiju kreditēšanas jāatvadās tūkstošiem jaunajiem speciālistiem. “Tas ir ļoti nepatīkami, tas skar ļoti daudzus. Bet mēs jau neko nevaram izmainīt, esam tikai likumu izpildītāji,” atzīst kāda administrācijas ierēdne, vēloties palikt anonīma.

Katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā valdības rīkojumu, kurā uzskaitītas profesijas, kurās strādājošie prioritārā sistēmā var no valsts saņemt līdzekļus studiju kredītu dzēšanai. Visiem naudas nepietiek, bet īpaši valstij nepieciešamie speciālisti varēja saņemt pretimnākšanu. Pērn uz daļēju kredīta dzēšanu varēja cerēt izglītības jomā nodarbināti (gan vispārizglītojošo skolu pedagogi, gan bērnudārzu audzinātāji), sociālajā jomā strādājošie, kultūras darbinieki (sākot no bibliotekāriem un beidzot ar grāmatvežiem), mediķi (medicīnas māsas, ārstu palīgi un citi), arī valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrā un tiesā nodarbinātie.

Valsts neko negarantēja

Kā jaunais regulējums ietekmē jaunos speciālistus un kas tagad likumos mainījies, stāsta Latvijas Studentu apvienības pārstāve Evelīna Puzo: “Esam iepazinušies gan ar Ventspils mūzikas skolotājas, gan citiem līdzīgiem stāstiem. Jā, sākot no šā gada, kredītu dzēšana notiek tikai bērna piedzimšanas vai adopcijas un kredītņēmēja invaliditātes vai nāves gadījumā.”
Puzo uzsver, ka valsts galvota studiju vai studējošā kredīta iegūšana un tam sekojoša nodarbinātība konkrētā nozarē nekad nav bijis garants, ka tiks nodrošināts valsts atbalsts kredīta dzēšanā.

Kredīta procentu dzēšana valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuri strādā konkrētās nozarēs, bija sākta tikai pēc ikgadēji izdota Ministru kabineta rīkojuma tikai šajā rīkojumā uzskaitītajās profesijās. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 220 Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 59. pantā.

Būtībā kā loterija

“Arī līdz šim, kad šādi rīkojumi tika izdoti, jebkuram no kredītņēmējiem bija jārēķinās ar faktu, ka konkrētā profesija rīkojumā var netikt iekļauta vai iekļauts tikai neliels skaits tās pārstāvju, tāpēc var nākties kredītu atmaksāt no personīgajiem līdzekļiem,” skaidro Puzo. Piesakoties kredīta dzēšanai, tas notika pakāpeniski – pēc viena nozarē nostrādāta gada 5% atlikušās summas, pēc diviem – 10%, pēc 3–5 gadiem – 15%, pēc sešiem vai septiņiem nozarē nostrādātiem gadiem – 20% atlikušās summas.

Daļa studējošo pēc absolvēšanas nestrādā savā nozarē, turklāt ne visi ir nodarbināti publiskajā sektorā (šobrīd dati par absolventu nodarbinātību gan nav pieejami). Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 2018. gadā tika sākta 344 studiju kredītu un 200 studējošā kredītu dzēšana. 2014. gadā izsniegti 1904 studiju kredīti un 392 studējošā kredīti.
Pieņemot, ka studiju programma ir vidēji trīs gadus ilga un kredītņēmējs sāk strādāt pēc absolvēšanas, redzams, ka valsts atbalsts pieejams tikai 18% personu, kas 2014. gadā ieguva studiju kredītu (tieši studiju kredīts minēts arī aprakstītajā gadījumā) – mazāk nekā piektajai daļai. “Lūkojoties uz šiem datiem, uzsveram, ka nevienam no kredītņēmējiem valsts atbalsts nav jāuztver kā garantija, jo tikai tā nākotnē būs iespējams izvairīties no situācijām, kurā iegūto kredītu nav iespējams atmaksāt,” brīdina Puzo.

Naudu vajag sistēmām un darba grupai

Iemesls izmaiņām – no nākamā gada tiks ieviesta jauna studiju un studējošā kreditēšanas sistēma, kas padarīšot kredītus pieejamākus lielākai daļai sabiedrības. Līdzekļi, kas citus gadus novirzīti kredītu dzēšanai, šobrīd esot nepieciešami sistēmas izmaiņu nodrošināšanai. Tas saistīts ar to, ka šobrīd izsniegtie kredīti tiks administrēti pēc šā brīža sistēmas, tāpēc vismaz turpmākos desmit gadus būs nepieciešams paralēli uzturēt divas kreditēšanas sistēmas – tagadējo un jauno, un dzēšanai nepieciešamais papildu finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai nav piešķirts.

Turklāt plānots izveidot darba grupu, kas parūpēsies par jauna – caurspīdīga un prognozējama – atbalsta mehānisma izstrādi kredītņēmējiem. Tomēr šīs izmaiņas stāsies spēkā ne agrāk kā 2022. gadā. “Latvijas Studentu apvienība uzsver, ka jebkuram kredītņēmējam vispirms jāizvērtē spēja kredītu apmaksāt pilnā apmērā – bez rēķināšanās ar iespējamu valsts atbalstu – un daļēja kredīta dzēšana jāuztver kā iespēja, ar kuru nedrīkst rēķināties, kredītam piesakoties,” piebilst Puzo.

Vairs negribēs kļūt par skolotājiem

Dita Štefenhagena, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte augstākās izglītības, zinātnes jautājumos, Likumam un Taisnībai pauž bažas, ka, samazinoties kredītu dzēšanas iespējām, saruks arī jauno pedagogu skaits.
“Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vairākkārtīgi paudusi savu nostāju, ka nepieciešams saglabāt normu par studiju kredīta dzēšanu no valsts puses kredīta ņēmējiem, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļuvuši par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldības institūcijās, tādejādi veicinot un atbalstot jauno pedagogu izvēli skolotāja profesijā. Diemžēl šī noteikumu norma netika saglabāta. Pastāv risks, ka, atsakoties no pedagogu studiju kredītu dzēšanas, samazināsies to jauniešu skaits, kuri izvēlēsies savu nākotni saistīt ar pedagoga profesiju,” norāda Štefenhagena.

Tikmēr esot jāuzsver, ka jaunās izmaiņas studiju un studējošo kreditēšanas nosacījumos, atceļot prasību par papildu galvotāju vai nodrošinājumu, atvieglojot administratīvās procedūras dažādos kreditēšanas procesa posmos, palielinās augstākās izglītības pieejamību. Jaunā kārtība varētu stāties spēkā no nākamā gada 1. aprīļa. Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, un valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam tagad nepieciešams vēl viens galvotājs.
Lai iedibinātu jauno sistēmu, 2019., 2020. un 2021. gadā vairs netiks izdoti rīkojumi par kredītu atlikumu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās (profesijās). Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši piešķirtajam finansējumam nevar turpināt gan visus iepriekšējās sistēmas pasākumus, gan ieviest jaunu, pieejamāku kreditēšanas sistēmu. Ja to būs iespējams atsākt, ministrija pārskatīs nosacījumus konkrētās jomās un amatu kategorijās.

Citi šobrīd lasa

Modes tīrradne Tilda Svintone: "Cilvēki vienkārši netic, ka sieviete var izskatīties šādi" 7
Latvijas karogs ierindojas starp senākajiem pasaules valstu simboliem 13
Nosaukti 10 veselīgākie produkti pasaulē 2
Skatīt visus komentārus

«Любовь, похожая на сон»: «Живое» выступление Аллы Пугачевой попало в Сеть

Герцогиня Кэтрин отчитала радиоведущего, который подшутил над ее дочерью