Aprit 21 gads, kopš traģiskā avārijā nositās izcilais Dailes teātra režisors Pētersons un viņa sieva
Šodien, 9.oktobrī, aprit divdesmit viens gads, kopš traģiskās avārijas Dobeles pusē, kad krustojumā sadūrās Dailes teātra režisora un tautā mīlētā dramaturga Pētera Pētersona vadītais žigulis ar kravas automašīnu. Pētersons, kuru visi ierasti dēvēja par Runci, mašīnā bija kopā ar savu sievu Eleonoru, un abi gāja bojā.
Pēteri Pētersonu - tāpat kā Eduardu Smiļģi - uzskata par Dailes teātra režijas pīlāriem. Šodien aprit 21.gadskārta, kopš Pētersons vairs nav starp mums. Avārijas dienā viņš bija 75 gadu vecs, un iepriekš karjerā piedzīvojis līdzīgas peripetijas kā šobrīd Džilindžers.
Liktenīgais krustojums 1998.gada 9.oktobrī
Pēteris Pētersons ar sievu Eleonoru (mīļi sauktu par Noru) savā VAZ 2104 devās Tukuma virzienā, taču krustojumā ar Rīgas-Liepājas šoseju neapstājās pie "STOP" zīmes. Mākslinieka auto sadūrās ar Liepājas virzienā braucošo, kāda Kārļa vadīto "kamazu". Trieciens bija tik spēcīgs, ka notikuma vietā uzreiz bojā gāja Eleonora Pētersona, bet pats režisors tika nogādāts Dobeles slimnīcā, kur neilgi pēc avārijas mira. Avārija notika īsi pirms pusnakts, kad pāris brauca mājup no latviešu teātra tēva Alunāna jubilejas sarīkojuma.
Piecus gadus pēc traģiskās avārijas izdevums "Diena" vēstīja, ka Pētersoniem liktenīgais krustojums esot mistiskas auras apdvests, jo, lai arī labi pārredzams, tur dzīvību zaudējuši daudzi cilvēki. Kādu laiku tas pat bijis Latvijas "melno punktu" skaitā. Savukārt teātra zinātniece Ieva Zole grāmatā par Pēteri Pētersonu vēstīja, ka režisors bijis visnotaļ haotisks, un tas attiecās arī uz viņa braukšanas stilu. Kāpēc režisors tonakt neapstājās pie "STOP" zīmes, joprojām nav skaidrs.
Kāpēc nācās pamest Dailes teātri
Pēteris Pētersons joprojām tiek uzskatīts par vienu no spožākajiem Dailes teātra režisoriem. Viņa ziedu laiki ar izcilākajām izrādēm uz šī teātra skatuves bija laikā no sešdesmito gadu beigām līdz astoņdesmito gadu beigām. Dailes teātra vadību viņš pārņēma pēc Eduarda Smiļģa, ar kuru, kā mēļo, Runcim neesot bijušas tās gludākās attiecības. Pētersonam amatā nācās Smiļģi atlaist no darba, kad vecmeistars bija jau 78 gadu vecs. Taču pēc sešiem gadiem vadītāja amatu Dailē nācās atstāt viņam pašam - tiekot pašu aktieru "izēstam" no teātra. Lai gan Pētersona izrādes joprojām bijušas labas un pat spožas, viņš Dailes teātra kasi bija atstājis tukšu.
Turpinājums bērnos un mazbērnos
Pāra meitai, politiķei un filoloģei Karinai Pētersonei vecāku nāves brīdī bija 45 gadi. Režijas gēnu savā ziņā mantojis Pētersonu mazdēls Dāvis Auškāps, kurš ar dažādiem panākumiem iestudējis izrādes, bet pamatā darbojas ēdināšanas biznesā. Savukārt Dāvja brālis Toms stradā "Balticovo". Pirms gada, kad Pētersons būtu svinējis savu 95.dzimšanas dienu, ģimene viesojās Latvijas Radio. Karina Pētersone atceras: "Bērniem nav sajūtas, ka Runcis un Nora bija viņiem vecvecāki, jo viņus, pirmkārt, sauca Runcis un Nora, viņi nekad nebija ne vecmāmiņa, ne opaps, ne ome, nekas tāds!" Ģimene stāsta, ka vecākiem bijis ļoti svarīgi kārtīgi atzīmēt Dailes teātrī notikušās pirmizrādes - tad ballītes bijušas vērienīgas, un galdi vai lūzuši no pārpilnības, lai gan dažkārt ar naudu bijis pat ļoti švaki. Priecāties par dzīvi joprojām prot arī Runča un Noras pēcteči.
Tikmēr "YouTube" vietnē atrodams kāds spožs, 1991.gadā apvienības "Labvakar" filmēts video, kurā Pēteris Pētersons spriež par tābrīža sabiedrību - ar ko tā sirgst. Kopš šīs intervijas pagājuši jau vairāki desmiti gadu, taču šis Runča teksts aktualitātes ziņā neko nav zaudējis šodienai.
