Līdz pat Jaungadam sargās lašus
Kopš 1. oktobra sācies lašveidīgo zivju lieguma periods, tāpēc Valsts vides dienesta (VVD) vides inspektori pastiprina kontroli lašu un taimiņu dabiskā nārsta upēs.
Galvenā uzmanība pievērsta Gaujai, Salacai, Ventai un to baseina upēm. Liegums ilgs līdz 31. decembrim.
Sargājot lašupes, VVD piesaistīs papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un robežsardzes, sadarbosies ar Dabas aizsardzības pārvaldes un sabiedriskajiem vides inspektoriem.
Par vienu iekšējos ūdeņos nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 eiro, bet jūrā – 429 eiro.
Papildus piemēro arī administratīvo sodu par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem – fiziskām personām no 280 eiro līdz 700 eiro, juridiskām no 700 eiro līdz 4300 eiro. Ja konstatēts būtisks kaitējums, draud kriminālatbildība.
Lašu un taimiņu zveja ir aizliegta visā Latvijā, izņemot licencētās makšķerēšanas vietās. Aizliegums neattiecas uz nespecializēto zveju Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Šajā laikā zvejo arī vaisliniekus zivju atražošanas vajadzībām.
Savvaļas laši, kas nārsto un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija, kas jāsaglabā kā Latvijas nacionālais dzīvās dabas resurss. Salīdzinot ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs, dabīgie jeb savvaļas laši ir mazākumā – tikai 10 līdz 15%, bet pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie.
Nārsta laiks ir sevišķi svarīgs lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami ikru un gaļas kārotājiem. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas ap 50 jaunu zivju, tāpēc maluzveja šajā laikā nav tikai vienas zivs iznīcināšana.
Lašveidīgo saudzēšanas laikā VVD aicina ziņot inspektoriem par iespējamu maluzveju pa diennakts tālruni 26338800 vai mobilajā lietotnē Vides SOS.