Ukrainas vistas pārbaro ar antibiotikām. Vai mums jāuzmanās no Ukrainas vistkopības produkcijas?
Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības, tirgū ir nopērkamas no Ukrainas importētās vistu olas un gaļa. Bet aizvien biežāk gan pašas Ukrainas, gan arī mūsu kaimiņvalsts medijos parādās ziņas, kas vēsta, ka Ukrainas vistu produkcija ir kaitīga cilvēku veselībai. Ukrainā vistas tiek pārbarotas ar antibiotikām, kas negatīvi ietekmē cilvēku organismu.
Ja vistas tiek barotas ar barību, kas pār mēru satur antibiotikas, tad cilvēkam var rasties pret antiobiotikām rezistentas jeb izturīgas baktērijas, un bakteriālas infekcijas slimības kļūs grūtāk ārstējamas. Palielinātas antibiotiku devas kaitēs organismam. Tāpat var rasties arī cita veida veselības problēmas – alerģija, vielmaiņas traucējumi, dermatīts, disbakterioze un citas. Šīs problēmas, protams, radīsies, ja šādus produktus lietosim regulāri. Vienas „sliktās” olas apēšana gan nebūs mirstamā kaite. Tomēr zinot, ka vistu gaļu un olas lietojam visnotaļ bieži, rodas pamatots jautājums, vai mums jāizsargājas no Ukrainas vistām?
Ukrainas kūtīs antibiotikas nav aizliegtas
Baltkrievijas ziņu aģentūra „Belsat” vēsta, ka Ukrainas vistkopības produkcija pēdējā laikā ir jūtami kļuvusi lētāka – tas pateicoties tam, ka ukraiņu kūtīs vistām tiek piedāvāta barība, kas satur pārāk daudz antibiotiku, lai vistas ātrāk pieņemtos svarā un neslimotu. Ukrainas veikalos olas vidēji maksā ap 75 eirocentiem (pārrēķinot grivnas eiro valūtā), bet vistu gaļa gan nav īpaši lētāka kā Latvijā. Tas nozīmē, ka tieši olu eksports no Ukrainas mūsu veikalniekiem varētu būt izdevīgs.
Ukrainas piegādātāju asociācijas direktors Aleksejs Dorošenko baltkrievu žurnālistiem atzinis: „Ukrainas iekšējā tirgū 90% gaļas ir ar antibiotikām. Šai ziņā ir maz izņēmumu. Daži ukraiņu ražotāji, lai uzrunātu pircējus, savās reklāmas pat īpaši uzsver, ka viņu putni ir bez pārtikas piedevām un antibiotikām”.
Vairāki ukraiņu vistkopji uzsver, ka viņi gadiem cenšas atbrīvoties no antibiotikām un panākuši eksportu uz Eiropu. Ja ES jau kopš 2006. gada putnkopībā svara pieaugumam un profilaktiskai ir aizliegts putnu barībā lietot antibiotikas, tad Ukrainā šādas normas nav.
ES var ievest olas no četriem Ukrainas uzņēmumiem, bet cāļu gaļu – no pieciem
Tātad daži Ukrainas vistkopības uzņēmumi drīkst uz Eiropu eksportēt savu produkciju. Cik tādu ir daudz un kā tie tiek uzraudzīti, Jauns.lv pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
- Vai Latvijas tirgū ir pieejama Ukrainas vistu gaļas un olu produkcija?
- Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, no trešajām valstīm drīkst ievest tikai tādus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas ražoti Eiropas Komisijas (EK) atzītos un pārbaudītos uzņēmumos. Tātad šo uzņēmumu produkcijai ir jāatbilst ES prasībām – tostarp arī attiecībā uz antibiotiku atliekvielām produktos.
Olas un olu produktus no Ukrainas Eiropas Savienībā var ievest no četriem EK atzītiem uzņēmumiem, savukārt putnu gaļu no pieciem EK atzītiem uzņēmumiem.
EK atzinums nozīmē, ka ES audits ir izvērtējis Ukrainas uzņēmuma atbilstību ES prasībām, lai tās būtu ekvivalentas ES ražotai produkcijai. Ukraina ir izpildījusi atliekvielu uzraudzības programmu un ir iekļauta ES atzīto trešo valstu sarakstā attiecībā gan uz putnu gaļas, gan olu un olu produktu atbilstību.
PVD nevāc un neuzkrāj datus par to, kādu valstu produkcija ir pieejama Latvijas tirgū. Caur Latvijas robežkontroles punktiem līdz šim neviena Ukrainas izcelsmes putnu gaļas krava nav importēta, taču tas nenozīmē, ka tā nav pieejama Latvijas tirgū, jo robežkontrole kravai tiek veikta, šķērsojot ES ārējo robežu, un tā var arī nebūt Latvijas, bet citas ES dalībvalsts robeža. Savukārt Ukrainas izcelsmes olas caur Latvijas robežkontroles punktiem gan tiek ievestas un kontrolētas.
- Vai šī produkcija atbilst normām un PVD veic kādu tās pastiprinātu kontroli, sakarā ar izskanējušām bažām?
- Ja kāda no ES dalībvalstīm būtu konstatējusi, ka Ukrainas izcelsmes olas vai putnu gaļa neatbilst nekaitīguma kritērijiem, par to būtu ziņots ES Ātrās brīdināšanas sistēmā, taču šobrīd šāda informācija nevienas valsts kontrolējošo iestāžu rīcībā nav, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ES, tostarp Latvijas tirgū būtu nonākuši produkti ar antibiotiku atliekvielām.
Veicot pārbaudes, PVD izlases veidā ņem arī dažādu valstu izcelsmes putnu gaļas un olu paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem uz antibiotiku atliekvielām. Nedz 2018. gadā, nedz šogad antibiotiku atliekvielas izmeklētajos produktos konstatētas nav.
- Vai no Latvijas tirgus kādreiz ir nācies izņemt vai aizliegt Ukrainas vistu produkciju?
- Nē, nav nācies, jo līdz šim pārkāpumi nav konstatēti un arī Ātrās brīdināšanas sistēmā nav bijuši ziņojumi par Ukrainas izcelsmes produktiem, kuros būtu konstatētas antibiotiku atliekvielas.
- PVD pirms dažiem mēnešiem izteica satraukumu par Latvijas tirgū tirgotajām Ukrainas olām, kāda situācija ir pašreiz?
- Vasarā olu un olu produktu kravas no Ukrainas uz robežas tika kontrolētas pastiprināti, jo pavasarī vienā olu baltuma masas kravā, kas tika vesta uz citu ES dalībvalsti, PVD konstatēja salmonellas.
Konstatējot piesārņojumu, PVD nekavējoties uzsāka pastiprinātu Ukrainas olu produktu un olu kontroli uz robežas. Neviena krava pirms laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas, Latvijas tirgū netika ielaista. Pastiprināti kontrolējot šo produktu kravas, tika konstatēti vēl divi salmonellas gadījumi. Šobrīd jauni piesārņojuma gadījumi nav konstatēti.
Kā redzams šajā ziņu video, tad Ukrainas olu eksports uz Eiropas Savienību salīdzinoši ir gaužām niecīgs:
