Politiķi izvairās no paškritikas, nepildot solīto par mediķu algu celšanu

Vienojoties par to, ko var un ko nevar izdarīt ar 2020.gada valsts budžetu, valdība saprata, ka nav iespējams palielināt medicīnas darbinieku algas par 20 procentiem, kā to paredz pērn decembrī Saeimā pieņemtais likums. Par šo likumu kā deputāti balsoja arī deviņi no 14 esošās valdības locekļiem. Valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks.  

Ja pildītu šo likumu, tad nākamgad tikai šiem mērķiem papildus vajadzētu 191  miljonu eiro. Bet visai nozarei papildus atvēlēti vien 50 miljoni. 

Likuma pieņemšanas laikā faktiskā izpildvara vēl bija Zaļo un zemnieku savienības politiķa Māra Kučinska rokās. Savukārt jaunie politiķi cīnījās ar valdības veidošanas grūtībām, taču vienoties par finansiāli ietilpīgiem priekšlikumiem mediķu algu celšanai bija neticami viegli.

Likumprojektu kā steidzamu izskatīja uzreiz divos lasījumos pēc kārtas. Saeimas plenārsēdē tas neaizņēma pat desmit minūtes deputātu laika. Aizdomas, ka šāds balsojums varētu sarežģīt tālākos budžeta veidošanas soļus, izteica tikai viens politiķis. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Gatis Eglītis no tribīnes norādīja:  “Es gribētu tomēr atgādināt arī par fiskālās disciplīnas jautājumu šajā kontekstā. Finanšu ministre pirms kāda brīža minēja, ka fiskālā telpa ir ar mazu mīnusu. Nu jau fiskālā telpa ir ar ļoti lielu mīnusu. Un jaunajai valdībai, es dzirdēju... nu, kandidātam ir uzstādījums par bezdeficīta budžetu. Ar šādiem lēmumiem, protams, tas kļūs arvien grūtāk. Mēs atbalstīsim, bet atcerēsimies par fiskālo disciplīnu.”

Saeimas balsojums bija vienbalsīgs – 90 par, 0 pret, nulle atturas. Tobrīd vēl kā Saeimas deputāti PAR balsoja arī deviņi no 14 šīs valdības ministriem. Tagad vajadzība rast kompromisu par nākamā gada budžetu ir likusi viņiem nonākt pretrunā ar pašu iepriekš lemto.  Šie ministri ir Jānis Bordāns, Tālis Linkaits un Ilga Šuplinska no JKP, Ralfs Nemiro un Ramona Petraviča no KPV LV, Juris Pūce un Artis Pabriks no Attīstībai/Par! (A/Par!), kā arī Edgars Rinkēvičs un Jānis Reirs no Jaunās Vienotības (JV).

Jānis Reirs tagad saka, ka par budžetu ārpus budžeta konteksta nemaz nevarot lemt: “Budžets ir tas budžets, ko mēs iesniegsim Saeimā. Reālais budžets - izvērsts, izvērtēts un ar tām iespējām, kas valstij ir iespējams. Tātad vēlreiz atkārtošu, ka šīs valdības budžeta piedāvājums ir tas, ko mēs 14. oktobrī mēs iesim uz Saeimu, un viņš ir izvērtēts.”

Jau pērn, kad Saeima rekordtempā solīja mediķiem algas, Finanšu ministrija brīdināja,  ka “grozījumos paredzētais uzdevums Ministru kabinetam nav izpildāms,” neatņemot naudu citiem publiskajiem pakalpojumiem un neceļot nodokļus.

“Finanšu ministre to toreiz bija no ZZS pārstāvēta. Un acīmredzot daudzi deputāti neuzticējās šai informācijai,” atzīst ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV)

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norāda: “Kad es biju Saeimā, es paļāvos, ka atbildīgā komisija un tie deputāti, kas pārzina nozari, saka, ka tas ir pareizais lēmums.”

Atklāti runā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP): “Es arī ļoti ilgi minstinājos to darīt, vai ne. Tas īstenībā bija partijas lēmumus, un bija acīmredzami skaidrs, ka, ja mēs šādu lēmumu atbalstām un tajā brīdī mēs īstenībā nevarējām neatbalstīt, jo bijām jauns spēlētājs. Skaidrs, ka uzlabojumi ir nepieciešami, skaidrs, ka tas ir skaidrs un Formulēts un rakstiski izteikts piedāvājums, kas nozīmē, ka gaidīt, kamēr kāds izsaka citu rakstisku piedāvājumu, var atkal gadiem ilgi, un tas neparādās.” 

Jautājums par to, vai deputāti pērn, ieliekot likumā tik apjomīgu solījumu mediķiem, nerīkojās populistiski, izraisa dusmas tieslietu ministrā Jānī Bordānā (JKP): “Es aicinātu nenovērst šo debati līdz tādam demagoģiskam līmenim. Es nedomāju, ka tieši jūs to tā vēlaties šobrīd darīt, bet tas kaut kā sabiedrībā ir iegriezts ap vārdu šo vārdu populisms. Acīmredzot, vispareizākā lieta būtu darīt deputātam neko. Neko nedarīt, neuzņemties nekādu iniciatīvu, iet mēreni.”

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), jautāta, vai neredz tagad pretrunas starp savu pirmo lēmumu un šo, jau būdama ministre, atbild: “Šeit mums, protams, ir jāsaskaņo iespējas ar vēlmēm.”

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka svarīgākais ir tas, ka “medmāsām šogad algas tiks pieliktas par 10%, līdz ar to koalīcijas valdībā neviens nedabū visu, bet šajā gadījumā tomēr tā izaugsme ir un tas ir galvenais.”

Valdības sēdē gan veselības ministre Ilze Viņķele (A/Par!), aizstāvot nozari, norādīja, ka “reizēm pievilti solījumi sāp un demotivē vairāk nekā nedots solījums.”

Pēc divām nedēļām budžetam un to pavadošajiem likumprojektiem jānonāk Saeimā, kur tos skatīs Budžeta komisijā. Arī tās vadītājs Mārtiņš Bondars (A/Par!) pērn bija viens no tiem, kas solījumam mediķiem deva likuma spēku. Tagad viņš iepriekš lemto sauc vien par nodomu.

Neviens no Nacionālās apvienības tagadējiem ministriem pērn Saeimā nesēdēja. Taču viņu partijas biedriem gan, tāpat kā pārējiem koalīciju pārstāvošajiem deputātiem, būs jābalso par jauno budžetu, un jānonāk pretrunā ar pašu lemto. Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars sniedz skaidru atbildi par balsojuma motivāciju pirms gada. “Es es domāju, ka tā būtu politiskā pašnāvība šādos apstākļos balsot pret. Jā, protams, tad, kad ir valdība un ir skaidra disciplīna balsojumos, un ir jārēķina izdevumi un ieņēmumi, bet tā situācija ir citādāka tajos apstākļos, kad nav zināms, kāda būs valdība, Šādi priekšlikumi var gūt vairākumu, nepārliecinoties par iespēju šo uzdevumu izpildīt,” saka Dzintars.

Priekšlikumu autors tolaik bija Sociālo un darba lietu komisija. Tā vēl šogad augustā, pēc opozīcijas politiķa Andreja Klementjeva ierosinājuma, nolēma nebalsot par budžetu, ja tajā nav vajadzīgo līdzekļu mediķiem. Lūk, komisijas vadītāja Andra Skrides (A/Par!) citāts no 14.augusta sēdes: “Šis būs viens no praktiskajiem soļiem – ja šis nebūs iekļauts budžeta paketē, tad lielajā plenārsēdē mēs to neatbalstīsim. Aicinu kolēģus uz tādu balsojumu.”  Par nobalsoja visi komisijas deputāti, gan no pozīcijas, gan opozīcijas.  Tagad, jautāts vai balsos par valdības sagatavoto budžetu, Skride saka: “valdībai ir jāsaprot, ka veselība ir prioritāte un un tālāk jau koalīcijā runāsim, kā balsot.” Savukārt viņa kolēģe, bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV) par tādu budžetu nebūs gatava balsot: “Es uzskatu, ka šis ir brīdis, kurā nedrīkst atkāpties no mediķu algām.”

Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Skride cer, ka vēl papildu naudu mediķu algām izdosies atrast arī iekšējos resursos, un algu pieaugums tomēr, lai arī nesasniegs solītos divdesmit procentus, bet vismaz 15 noteikti.