Basketbolists Kristaps Valters piedzīvo nepatīkamu pratināšanu

Lai atvērtu kontu, uz kuru saņemt algu, bankas darbinieki viņu iztaujāja par visnotaļ personiskiem jautājumiem, kas, pēc Valtera domām, bankai nebūtu jāzina.

Vai banka prasīs arī asins analīzes?

“Nesen atgriezos no ārzemēm un nolēmu savu turpmāko dzīvi saistīt ar Latviju. Lai noslēgtu darba līgumu, nepieciešams arī bankas konts, uz kuru skaitīt algu,” žurnālam "Likums un Taisnība" stāsta Valters. “Devos uz SEB banku. Laikam pavadīju tur vismaz stundu. Jo izrādās, ka šeit viss mainījies. Tik daudz jautājumu, kā atverot kontu, man sen nebija uzdevuši.”

Ar deklarēto dzīvesvietas adresi vien nebija pietiekami, Valteram bija jāapstiprina, ka tajā arī uzturas. Bija jāprecizē daudz un dažādas detaļas par darbavietu, par amatu, darba pienākumiem. Visbeidzot bankas darbiniece aizsūtījusi pēc darba līguma, kas arī bija jāuzrāda. “Darbiniece līgumu sīki izpētīja, salīdzinot mutiski runāto ar to, kas rakstīts uz papīra. Saprotu, ka ir formalitātes, kas jāievēro, lai atvērtu kontu. Tomēr tik pārspīlēta privātu lietu precizēšana mani pārsteidz. Manuprāt, jautājumi pārkāpa privātuma robežu. Tagad jokoju, ka nākamreiz banka var paprasīt iesniegt asins analīžu rezultātus. Lai pavisam droši...” ironizē Valters. Pēc sarunas viņš informēts, ka banka dažas dienas vērtēs, vai atvērt viņam kontu vai nē. “Paveicās, atbildi, ka viss kārtībā, saņēmu tajā pašā dienā. Tomēr pārsteigts par konta atvēršanas procedūru esmu joprojām.”

Var pieprasīt teju vai biogrāfiju

Kāpēc, atverot kontu, nepieciešama tik pamatīga pratināšana, skaidro Elīna Neimane, SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja: “Lai atvērtu kontu SEB bankā, ir jādodas uz jebkuru filiāli, līdzi ņemot pasi vai personas apliecību, un jāaizpilda pieteikuma anketa. Atsevišķos gadījumos var lūgt uzrādīt papildu dokumentus, lai rūpīgāk izvērtētu sadarbības uzsākšanu (piemēram, darba līgums vai konta izraksts).”
Neimane norāda, ka šādas formalitātes nepieciešamas, jo bankas pienākums ir izprast klientu līdzekļu izcelsmi, un ikvienai bankai savā darbībā un procesos jāievēro tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasības.

“Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā banku pienākums atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir īstenot principu Pazīsti savu klientu, kura mērķis ir ne tikai nodrošināt klientiem labāku servisu, bet pamatā izvairīties no iespējamiem krāpnieciskiem darījumiem,” klāsta Neimane. Lai īstenotu šo principu, visu banku pienākums ir iegūt informāciju par klientiem un viņu naudas izcelsmi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem Klientu padziļinātās izpētes normatīvajiem noteikumiem.

Normatīvie akti paredz bankām pienākumu pieprasīt un klientiem pienākumu iesniegt viņu izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus, tostarp par patiesajiem labuma guvējiem, veiktajiem darījumiem, saimniecisko un personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem. Atsevišķos gadījumos bankas var pieprasīt arī citu papildu informāciju.

Nav atbilžu, nav konta

Saskaņā ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem bankai jāveic arī regulāra informācijas aktualizēšana, tāpēc anketas neaizpildīšanas gadījumā var ierobežot pakalpojumu pieejamību internetbankā, kamēr dati tiek aktualizēti. Ja klienti tomēr nevēlas vai atsakās sniegt pieprasīto informāciju un dokumentus, bankai ir tiesības izbeigt darījuma attiecības ar klientu (vai tās nemaz neuzsākt) un pieprasīt klienta saistību pirmstermiņa izpildi. “Ja cilvēki darbojas savu legāli gūto ikdienas ienākumu ietvaros, tad bažām nav pamata. Darbības, ko klients veic bankomātā, nelielas darba algas izmaiņas, īres līgums par vienu, klientam piederošu, dzīvokli noteikti neizraisa pastiprinātu bankas uzmanību un uzraudzību,” turpina Neimane.

“Savukārt, ja klients ierodas bankas filiālē un vēlas no sava konta izņemt skaidrā naudā vairākus desmitus tūkstošus eiro, tad banka noteikti uzdos jautājumus par šo konkrēto darījumu. Tāpat aizdomas var radīt arī pēkšņas, apjomīgas naudas summas no ārvalstīm. Ja klients var uzrādīt apliecinošus dokumentus par to, ka, piemēram, pārdevis mantotu nekustamo īpašumu, tad būs naudas izcelsmi pamatojis.
Izvairoties atklāt informāciju par savas naudas izcelsmi, klients, iespējams, pats sev radīs šķēršļus gadījumos, kad būs nepieciešams finansiāls atbalsts no bankas. Tie, kuri bez oficiāli deklarētiem ienākumiem mēģinājuši pieteikties līzingam vai kredītam, jau zina, ka banka šādā gadījumā palīdzēt nevar, jo darbojas pēc godīguma un caurspīdīguma principa. Tāpat, ja uzņēmējs nespēj izskaidrot, kā īsti viņa uzņēmums ticis pie līdzekļiem, viņš nevar sagaidīt, ka banka neuzdos papildu jautājumus. Bankai jāpārliecinās, no kurienes nāk klienta nauda, lai viņam uzticētos.”

Līdzīgi arī citās bankās

Arī citās bankās, vēloties atvērt kontu, jārēķinās ar pamatīgu iztaujāšanu. Normunds Rudzītis, bankas "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs, Likumam un Taisnībai skaidro:
“Dažkārt šķiet, ka klientiem tiek uzdoti pārāk daudz jautājumu, lai veiktu it kā vienkāršu darbību. Bet finanšu iestādes to nedara tāpat vien, ir dažādi noteikumi un prasības likumdošanā, kas regulē banku darbību. Visas bankas rīkojas stingri atbilstoši prasībām, saistībā ar naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas regulējumu jeb tā saukto piekto AML direktīvu, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kur viens no principiem ir Pazīsti savu klientu. Tas nozīmē, ka bankai ir pilnībā jāsaprot klienta naudas izcelsme. Bankām ir pienākums darīt visu, lai pārliecinātos par to, ka nauda kontā ir iegūta legālā ceļā, un īpaši tiek vērtēts, ja ienākumi ir gūti ārzemēs. Līdz ar to bankas šobrīd ļoti rūpīgi seko līdzi naudas izcelsmei, pārbauda ienākošos līdzekļus, un klientiem ir jāuzrāda ar darījumiem jeb naudas plūsmu saistītie dokumenti.”

Jautājumi, kurus uzdod, atjauninot vai iegūstot nepieciešamos datus, attiecas uz klienta kontaktinformāciju, pilsonību, dzimšanas valsti, nodokļu rezidenci, darbu, finansiālo stāvokli un bankā uzkrāto līdzekļu izcelsmi. Papildus tam bankai ir arī jāfiksē, vai klienti vai viņu tuvi radinieki ir politiski nozīmīgas personas, kurām jāpievērš īpaša vērība sociālā statusa dēļ.
Jānis Krops, "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs, arī norāda, ka bankā kontu var atvērt, tikai ierodoties personīgi; to nevar izdarīt attālināti internetā. ""Swedbank" mājaslapā var aizpildīt elektronisku pieteikumu, kuru izskatīs mūsu darbinieki. Pēc tam kad šī informācija būs izanalizēta, potenciālais klients saņems uzaicinājumu ierasties kādā no bankas filiālēm un parakstīt nepieciešamos dokumentus. Uzreiz gan jāpiebilst, ka, aizpildot anketu, vajadzēs arī aizpildīt Politiski nozīmīgas personas jautājumus.”