Aldermane par pāreju uz mācībām latviski: ideja laba, bet bērniem nedrīkst zust etniskās saknes
Valdošās koalīcijas iecere visos izglītības līmeņos īstenot pilnībā pāriet uz mācībām valsts valodā ir vērtējama pamatā pozitīvi, taču līdz ar reformām izglītībā nedrīkst pilnībā pazust etniskais elements un bērniem nedrīkst pazust etniskās saknes, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
Aldermane uzsvēra, ka potenciālajām reformām ir jābūt pakāpeniskām un kvalitatīvām, lai nav tā, ka izglītības prasības mainās teju dienas laikā un no tā cieš bērni.
Pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka pašlaik šādu ieceri īsti kvalitatīvi nav iespējams īstenot, jo neesot skolotāju, kuri varētu mācīt latviešu valodā. Viņa atzīmēja, ka kopumā izglītības sistēmā ienāk maz jaunu pedagogu, savukārt iecerētās reformas īstenošanai būtu nepieciešami pedagogi, kuri ir kvalitatīvi "latviešu valodas nesēji".
"Kamēr valstī nebūs atrisināts kvalitatīvu pedagogu jautājums, tikmēr mēs taustāmies kā pa tumsu," situāciju raksturoja Aldermane.
Kā ziņots, 23.septembrī koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā, aģentūru LETA informēja politiskā spēka ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).
VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka pagaidām šī vēl ir tikai ļoti svarīga vienošanās. "Es pat teiktu, ka [tā ir] vēsturiska vienošanās," teica Dzintars, uzsverot, ka tā ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. "Nacionālā apvienība arī turpmākajā procesā darīs visu iespējamo, lai šī pāreja tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk," akcentēja politiķis.
Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav skaidrs, kad šādas izmaiņas varētu tikt ieviestas, taču VL-TB/LNNK mērķis ir panākt, lai to realizēšana netiktu atlikta tālā nākotnē.
Nacionālās apvienības sagatavotie likuma grozījumi, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki, varētu kalpot kā pārejas posma risinājums. Koalīcija ir vienojusies atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai.
Partijā skaidroja, ka nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka Izglītība un zinātnes ministrija, kas ir JKP pārziņā, aktīvi veicinās pāreju uz mācībām valsts valodā bērnudārzos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalsta VL-TB/LNNK priekšlikumu, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki.
Kariņa ieskatā, mācībām valsts valodā jānotiek, sākot jau no bērnudārza līdz pat vidusskolai. "Patlaban skaidri atrunāts vidusskolas posms, bet būtu loģiski arī atrunāt pārējos izglītības posmus, lai Latvijā izaugtu saliedēta jaunatne, kas nodrošinās sabiedrības integrāciju un vienotību," uzsvēra Ministru prezidents.
