Demogrāfs: pēc vienpadsmit gadiem Latgalē dzīvos tikai 204 000 cilvēku
Latgales reģionā 2030.gadā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums, šodien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Mežs iepazīstināja deputātus ar demogrāfijas un globālās migrācijas izaicinājumiem Latvijā un stāstīja, ka Latgales reģionā prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums. "2015.gadā šajā reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, 2030.gada prognoze liecina, ka šajā reģionā būs 204 000 iedzīvotāji," stāstīja eksperts.
Rīgas reģionā pēdējos gados iedzīvotāju skaits ir samazinājies, tomēr nākotnē šīs izmaiņas varētu būt nelielas, turpretī Pierīgas reģions turpmākos gadus varētu saglabāties nemainīgs, pauda eksperts.
2015.gadā Rīgā bija 641 000 iedzīvotāju, savukārt prognoze 2030.gadam norāda, ka Rīgas reģionā būs ap 625 000 iedzīvotāju. Savukārt Kurzemes reģionā 2015.gadā iedzīvotāju skaits bija 238 000, bet 2030.gadā prognozējami to skaits varētu sarukt līdz 201 000 iedzīvotāju.
Līdzīga tendence būšot arī Vidzemes reģionā, kur eksperts prognozē iedzīvotāju skaita samazinājumu par teju 50 000 - no 199 000 iedzīvotāju 2015.gadā uz 150 000 iedzīvotājiem 2030.gadā.
Mežs stāstīja, ka novērojama mainīga migrācija Rīgā un Pierīgā, kur "reģioni mainās ar iedzīvotājiem". "Kas vienu gadu bija deklarējies Carnikavā, pārbrauc uz Rīgu, savukārt nākamajā gadā citi atkal deklarējas Pierīgas reģionā. Šāda tendence parādās kopš 2014.gada," stāstīja eksperts.
Viņaprāt, tas varētu būt saistīts ar to, ka starp novadiem notiek konkurence par deklarēšanos, piemēram, pievilinot iedzīvotājus ar nodokļu atlaidēm.
Eksperts pievērsās arī imigrācijai un aicināja politiķus nedomāt, ka "iebraucēji būs aizdomīgi Latvijai vai neatbilstīgi Latvijas interesēm". Viņaprāt, sezonālo darbinieku darba plūsmas legalizācija nāktu par labu iebraucējiem un valstij, jo šie cilvēki saņemtu oficiālas algas ar izrietošu sociālo apdrošināšanu, turklāt no tā iegūtu arī valsts budžets.
Debates raisīja eksperta stāstījums par Baltijas valstu vietu pasaulē vidējā mūža ilgumā. Mežs skaidroja, ka 1935.gadā Latvija atradās 15.vietā pasaulē pēc mūža ilguma, apsteidzot tādas valstis kā Austriju, Portugāli, Rumāniju un citas. Pēckara dekādēs šis novērtējums esot saglabājies, tomēr 1980. un 1990.gados vidējais mūža ilgums Latvijā ir strauji krities.
"No 1970.gada līdz 1979.gadam iedzīvotāju dzīves ilgums samazinājās no 71 līdz 69 gadu vecumam," stāstīja Mežs. Pakāpeniski šis vidējais mūža ilgums ir palielinājies, tomēr eksperts norādīja uz jaunu problēmu, proti, vidējā mūža ilguma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem.
Viņš stāstīja, ka Latvijā vidējais mūža ilgums ir 75 gadi - 70 gadi vīriešiem un 80 gadi sievietēm. "Vidēji Eiropā starpība ir pieci līdz seši gadi starp sievietēm un vīriešiem, tomēr Latvijā tie ir desmit gadi vienādos apstākļos dzīvojošiem cilvēkiem," sašutumu pauda demogrāfs.
Viņaprāt, medicīnas pieeja nav galvenais faktors, kāpēc ir šāda atšķirība, paužot, ka nav tā, ka "ārsti atsakās pieņemt vīriešus". Tā esot vīriešu brīvprātīga izvēle piekopt dzīvesveidu, kas saistīts ar mazkustību, risku un neveselīgām darbībām.
"Tomēr svarīga ir indivīda izvēle - rūpēties par savu veselību vai nomirt agrāk, un šeit vīrieši grēko. Vīrieši salīdzinoši daudz laika pavada pie darba galda, retāk izkustās, pievieno alkoholu un cigaretes un tad daba dara savu," pauda Mežs.
Asas debates starp deputātiem un ekspertu raisīja Meža piedāvātais redzējums par neapliekamā minimuma diferenciāciju. "Vientuļš vīrietis ar algu līdz 500 eiro reformas rezultātā saņems apmēram 15 eiro vairāk nekā līdz šim, tomēr māte ar diviem bērniem ar tādu pašu algu rezultātā nesaņems neko," stāstīja demogrāfs.
Viņš vaicāja politiķiem, vai šāda reforma ir taisnīga un mazinās nabadzību tiem, kas atrodas nabadzības riska grupā, vai tiem, kas atrodas virs tās.
Deputāts Jānis Butāns (JKP) nevēlējās piekrist Meža redzējumam un skaidroja, ka tas veicinās dzimstību "vidusslāņu un bagātajās ģimenēs", skaidrojot, ka šī ir izšķiršanās par to, "kurā grupā politiķi vēlas dzimstību atbalstīt un veicināt".
Savukārt komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) aicināja deputātus ieklausīties ekspertā, jo "Mežs norāda uz problēmu un aicina deputātus par jautājumu domāt, nevis dod konkrētu rīcību".
Sēdes noslēgumā Judins atzīmēja eksperta sniegto informācijas daudzumu un norādīja, ka politiķiem pēc prezentācijas ir "daudz ko apdomāt".
