Petraviča: "Bezdarbnieku pabalsts nav pareizs pensijas uzkrāšanas veids"
Bezdarbnieka pabalsts noteikti nav labākais un pareizākais pensijas uzkrāšanas veids, sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), komentējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) kritiku par to, ka iecerētā bezdarbnieku pabalstu samazināšana darbiniekam nozīmēs mazāku pensiju nākotnē.
Pēc ministres paustā, attiecībā uz mazākām pensijām nākotnē - tieši otrādi - ar jauno regulējumu ir veicināta bezdarbnieku motivācija pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū, pelnīt algu un pilnvērtīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzkrāt sev pensiju kapitālu, kas būs noteikti vairāk, kā valstij par šo personu veicot iemaksas no bezdarbnieka pabalsta apmēra.
Petraviča piebilda, ka jebkurā gadījumā personai, savas dzīves laikā vienu vai divas reizes izmantojot bezdarbnieka pabalstu, jaunais regulējums neatstās nopietnu negatīvu ietekmi uz nākotnes pensijas apmēru, bet tas, protams, daudz vairāk ietekmēs tos, kuri bezdarbnieka pabalstu izmanto regulāri.
Viņa skaidroja, ka darbaspēka nepietiekamību Latvijā var risināt divējādi - izmantojot darbaspēka rezervi, tostarp bezdarbniekus, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus, vai piesaistot ārvalstu darbaspēku. Tāpēc viens no darbaspēka aktivizācijas un motivācijas atgriezties darba tirgū instrumentiem ir arī bezdarbnieka pabalsta izmaksas sistēma, kas var būt vairāk vai mazāk motivējoša.
Petraviča uzskata, ka sarūkoša bezdarba un vakanču skaita pieauguma apstākļos nepieciešams pārskatīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas nosacījumus.
Ministre norādīja, ka pēdējo sešu gadu laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies divas reizes no 107 488 bezdarbniekiem 2013.gada janvārī līdz 52 865 bezdarbniekiem 2019.gada 16.septembrī, attiecīgi samazinoties reģistrētā bezdarba līmenim - no 10,9% līdz 5,7%. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, pēdējā gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3192 personām jeb 18%.
Vienlaicīgi Petraviča atzīmēja, ka vidējais reģistrētā bezdarba ilgums 2019.gada augusta beigās bija 169 dienas jeb nedaudz vairāk nekā pieci mēneši, kas norāda uz to, ka pēdējos gados darbā iekārtošanās iespējas pieaug un vērojams kopējais bezdarba ilguma samazinājums.
Arī reģistrēto vakanču skaits pēdējos gados ir ar izteiktu augšupejošu tendenci, norādīja ministre. 2015.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā pavisam tika pieteiktas 51 343 vakances, 2016.gadā 56 328 vakances, 2017.gadā 71 342 vakances, 2018.gadā 88 492 vakances, bet 2019.gada 1.pusgadā jau 60 013 vakances, vienlaikus arī pieaugot vakancēs norādītajai darba algai.
Tāpat, pēc ministres paustā, pieaudzis vakanču atrašanās ilgums uzskaitē, piemēram, 2019.gada augustā vakanču īpatsvars, kuras reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā ilgāk par trīs mēnešiem, bija 51%, bet gadu iepriekš šis rādītājs bija 39%, kas norāda uz ilgāku laiku, kas nepieciešams darba devējiem vakanto darba vietu aizpildīšanai.
Lai reaģētu uz darba tirgus vajadzībām, būtiski veicināt bezdarbnieku ātrāku iesaistīšanos darba tirgū, tādējādi mazinot darbaspēka nepietiekamību un veicinot nodarbinātību, uzsvēra Petraviča.
Šo iemeslu dēļ ministre uzskata, ka astoņi mēneši ir pilnīgi pietiekams laiks arī drošai un efektīvai pārejai uz jaunu darba vietu. "Šobrīd vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši. (..) Tas norāda, ka vairumā gadījumu bezdarbnieki var atrast darbu daudz ātrāk, nekā noteiktajā izmaksas periodā. Papildus minētajam, liela daļa bezdarbnieku darbu atrod bezdarba perioda sākumā. Tādēļ piedāvātie grozījumi neparedz izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā pirmajos divos bezdarba mēnešos, arī turpmākajos divos mēnešos tiek saglabāts pietiekami augsts atvietojums," savu viedokli skaidroja Petraviča.
Kā iepriekš norādīja LBAS, Labklājības ministrijas (LM) iecere samazināt bezdarbnieku pabalstus darbiniekam nozīmēs arī mazāku pensiju nākotnē.
Vērtējot labklājības paziņojumu par bezdarbnieku pabalsta apjoma un termiņa samazināšanu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda, ka "tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari".
Viņš norādīja, ka ar šādu ieceri nav ievērots spēkā esošais likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kā arī pēkšņi divi miljoni no sociālā budžeta tiek "pārlikti" uz pamatbudžetu. Turklāt, kā uzskata Baldzēns, darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, tostarp tiek dots signāls - nemaksājiet, jo valstij nevar ticēt.
No nākamā gada bezdarbnieka pabalstu paredzēts izmaksāt astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro. Pirmos divus mēnešus pabalstu paredzēts izmaksāt 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.
Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam. Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža, pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmērā.
Ietaupījumu, kas tiks iegūts no bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika un apmēra samazināšanas, plānots novirzīt pensiju, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, skaidroja labklājības ministre.
Viņa norādīja, ka apmēram desmit miljoni eiro papildu finansējuma tiks novirzīti minimālo ienākumu palielināšanai. Piemēram, nākamgad plānots palielināt atbalstu minimālo pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi no 64 līdz 80 eiro. Tāpat līdz 80 eiro iecerēts palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti un invaliditātes pensijas.
