Likums nešķiro, vai apgānīta tautas svētvieta vai vārtrūme

Ne pašreizējie sodi, ne informatīvās plāksnes neattur šo "sugu" neattur. Ārzemnieku atrunas, ka viņi nav zinājuši par pieminekļa nozīmi, ir ļoti apšaubāmas. Cilvēks, kurš draudzējas ar galvu, nepārprotami sapratīs, ka šis monuments pašā Rīgas centrā ir kas nozīmīgs un cienījams.

Tikai 70 eiro

9. decembra agrā rītā izcēlās kāda 21 gadu veca spāniete un 23 gadus vecs vācietis. Viņi pieminekļa skatu laukumā bez aizspriedumiem nodevās mīlas priekiem. Piebraukušajiem pašvaldības policistiem pārītis bez liekiem iebildumiem samaksāja sodu – 250 eiro katrs.

19. novembrī tieši uz neatkarības svētkos noliktajiem ziediem nokārtojās Latvijā apmaiņas programmā studējoša spāniete. Šī cūcība viņai esot izmaksājusi tikai 70 eiro sodu. Bezkauņa policistiem apgalvoja, ka nav varējusi nociesties un neko neesot zinājusi par pieminekli.

Ja sods būtu vismaz 1000 eiro un kaut vai pusgads cietumā, vandaļiem būtu ko padomāt. Visdrīzāk, par savu cūcīgāko tautiešu pieredzi uzrakstītu arī viņu valstu prese, liekot apdomāties citiem.

Likums nešķiro: vārtrūme vai piemineklis

Rīgas Pašvaldības policija informē, ka pēdējo septiņu gadu laikā par dabisko vajadzību nokārtošanu pie Brīvības pieminekļa aizturētas 20 personas, lielākā daļa bija tūristi. Visiem urinētājiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli un vidēji piemērots 200 eiro liels sods.

Administratīvo pārkāpumu kodekss par sīko huligānismu paredz no 70 līdz 500 eiro lielu naudas sodu (sīkais huligānisms ir arī urinēšana, sekss vai nepiedienīga uzvedība publiskā vietā neatkarīgi no vietas – pilsētas centrs, vārtrūme vai nomaļa lauku autobusu pietura). Saskaņā ar likumu nav arī īpašas nozīmes, ka tā ir Brīvības pieminekļa pakāje.

Pienākusi galējā robeža

Vietā jautājums – kāpēc nedraud daudz bargāki sodi gadījumos, kad šādi apgānīti Latvijai nozīmīgi pieminekļi un citas svētvietas? Saeimas deputāti līdz šim īpaši nebija aizdomājušies, bet pēc "Kas Jauns Avīzes" uzdotajiem jautājumiem sola rosināt izmaiņas likumdošanā.

Deputāte Nellija Kleinberga (Reģionu apvienība) teic: “Uzskatu, ka jābūt daudz striktākai likuma normai, lai nevienam neļautu šādi izpausties ne tikai pie Brīvības pieminekļa, bet arī pie piemiņas vietām citviet, tostarp lauku novados. Tagad izskatās, ka ārzemniekiem nokārtoties pie Brīvības pieminekļa izvērtusies par savdabīgu goda lietu, ar ko palepoties citu priekšā. Līdz šim pret to esam bijuši ļoti lojāli! Nu ir pienākusi galējā robeža, un par to jārunā. Es to ierosināšu savā frakcijas sēdē.”

Deputāts, tiesību zinātņu doktors Ringolds Balodis (No sirds Latvijai) saka: “Manuprāt, ir nepieciešams atsevišķi normatīvi izdalīt valsts nozīmes objektus, tos klasificējot pirmās kategorijas valsts iestādēs (Saeima, Ministru kabinets un tiesas) un valsts nacionāli vēsturiskos simbolos (piemēram, Brīvības piemineklis, Doma baznīca). Tad varētu būt paredzēti stingrāki sodi par pirmās kategorijas valsts iestāžu un simbolu apgānīšanu.”

Pēc Baloža domām, šādus objektus vajadzētu vislabāk uzskaitīt likumā Par Latvijas valsts galvaspilsētu. “Šo jautājumu varētu sākt izskatīt Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā,” spriež deputāts.

Arī Kārlis Krēsliņš (Nacionālās apvienība) sola virzīt šo jautājumu: “Katrā ziņā atbalstu bargāku sodu ieviešanu par Latvijas valsts simbolu apgānīšanu. Centīšos rosināt šo ideju pie juristiem.”

Deputāts iesaka apgaismojumu

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) ir par sodu palielināšanu, bet izsakās daudz rezervētāk: “Naudas sodu palielināšana nebūs izšķirošā, lai novērstu dažādas cūkošanās pie Brīvības pieminekļa. Daudz labāk līdzētu pieminekļa vides labiekārtošana, piemēram, ar apgaismojumu. Sodus vajag pastiprināt, lai tomēr norādītu, ka Brīvības piemineklis ir īpaša vieta. Taču tas jau būs post factum, kad viss būs pastrādāts. Pirms rīcības neviens jau nesver, cik lielu sodu var vai nevar atļauties.”

Jāpiemēro pareizais pants

Turpretī krimināllietu speciālists, deputāts Andrejs Judins ("Vienotība') neuzskata, ka jāmaina likumdošana, jo ir neizmantotas iespējas. Čurātāji pie Brīvības pieminekļa jāsoda nevis pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa, bet gan Krimināllikuma 231. panta – tātad par huligānismu. Šajā gadījumā draud ne tikai naudas sods, bet arī piespiedu darbs vai pat cietumsods līdz diviem gadiem.

“Gan Krimināllikuma, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas pēc savas būtības ir vispārīgas, proti, apraksta noteiktu uzvedības modeli, nevis tieši norāda uz konkrētu likumpārkāpuma izdarīšanas vietu,” skaidro Judins.

Arī Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) saka: “Domāju, ka sodi jau tagad ir adekvāti. Kā redzam, pie Brīvības pieminekļa nakts stundās dažādas nepiedienīgas lietas nostrādā tieši ārzemnieki, piedzērušies tūristi, kam nav ne jausmas, kur viņi atrodas un ko konkrētā vieta šeit nozīmē. Tad, kad viņi savas lietas jau nodarījuši, noķerti un tad uzlikts sods, viņi saprot, bet tas ir pēc tam. Tas nozīmē, ka soda lieluma paaugstināšana var atturēt tikai vietējos iedzīvotājus.”

Likums par pieminekli iestrēdzis

Pašvaldības aģentūras Rīgas pieminekļu aģentūra jurists Rolands Beļevičs informē, ka Brīvības pieminekļa īpašu statusu plānots noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā. Līdz ar to citi pasākumi saistībā ar pieminekļa statusa noteikšanu šobrīd netiek plānoti.

Likums, kas Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts jau pirms diviem gadiem, nosaka, kas aizliegts Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu aizsardzības zonā, tostarp – rīkoties pretrunā ar vispārpieņemtām morāli ētiskajām un uzvedības normām. Pagaidām tālāk deputāti nav tikuši.

Jāpamācās no britiem

 Pērn augustā Londonā Mareks Fišers no Latvijas atvieglojās valdības rajonā Vaitholā pie pieminekļa Pirmajā pasaules karā kritušajiem karavīriem. Viņam piesprieda ieslodzījumu uz četriem mēnešiem.

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Lūka/LETA